Jūs atrodaties šeit

Pagarinātais ganību periods piensaimniecībā

Lopkopība
Demonstrējumi lopkopībā

Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs 2023. gadā uzsācis demonstrējumu par slaucamo govju ēdināšanu un apsaimniekošanu, ieviešot klimatam draudzīgu praksi – pagarināto ganību periodu, izvērtējot tā ekonomisko ietekmi saimniecībā.

Demonstrējuma mērķis ir vienāds ar Lauku attīstības Agrovides intervenci “Paaugstinātu labturības prasību un emisiju mazinošā lopkopība” jeb EMLA, kas veicina paaugstinātu prasību izpildi lopkopībā, pielietojot dažādas emisiju mazinošās metodes un sniedz ieguldījumu vides ilgtspējas uzlabošanā.

Saimniecības raksturojums

Valmieras rajona Ramatas pagasta zemnieku saimniecībā “Rijaskalni” saimnieko Inguna un Gundars Liepiņi. Pamata specializācija ir piena lopkopība ar 50 govīm, apsaimnieko 120 ha zālājus. 365 dienu izslaukums pārsniedz 10 tūkst. t  piena, kurā tauki ir 3,69 %, bet olbaltums 3,36 %.

Demonstrējuma gaitā izveidotas divas grupas, katrā 15–20 govis, viena ar atnešanos vasaras periodā, bet otra – ziemas periodā, kad govis atrodas kūtī. Ganību periodā aizpildīts ganību apsaimniekošanas plāns un veikta sausnas daudzuma uzskaite ganību zālē. Abu grupu govīm tiek fiksēta un salīdzināta ķermeņa kondīcija pirms atnešanās un ap 150. dienu. Izveidotas un salīdzinātas abu periodu (ziemas un vasaras) katras govs laktācijas līknes, nosakot izslaukuma līknes augstāko punktu vasaras un ziemas periodā. Uzskaitīts un salīdzināts saražoto tauku un olbaltumvielu saturs un attiecība vasaras un ziemas grupās.

Lai arī ganības un ganību zāle nodrošina lētu piena ražošanu, nedrīkst aizmirst, ka, arī palaižot govis ganos, barības devai jābūt sabalansētai. Pāreju no ziemas barības uz zāli veic pakāpeniski – pārejā uz ganību sezonu pagājušā gadā līdz 14. jūnijam rupjā barība vēl tika miksēta maisītājā, pēc tam saimnieks sāka gatavot jauno rupjo lopbarību un mikseris netika darbināts. Ganību periodā barības devā uz nakti tiek dots dabīgo pļavu siens.

Ziemas periodā tika barots rulonu skābsiens, un tabulā redzami tā kvalitatīvie rādītāji.

1. attēls. 2023. gadā sagatavotā skābsiena kvalitatīvie rādītāji

Sausā vasara ietekmēja siena kvalitāti, un tabulas dati parāda, ka analīžu rādītāji pa ruloniem bijuši mainīgi. Zāles skābsienā kopproteīna līmenis variējis robežās no 12 līdz 17 %, sausnas sagremojamība – no 63 līdz 68 % (optimālais rādītājs ir 67 %). Zāles skābbarība, kas gatavota rituļos, var atšķirties pat viena lauka ietvaros. Saimniecība strādā pie sagremojamības uzlabošanas un dažādu riska faktoru ietekmes novēršanas skābsiena sagatavošanas procesā, lai iegūtu rupjo lopbarību ar augstāku barības vielu saturu. Jo optimālāks būs šis rādītājs, jo labāk dzīvnieks spēs izmantot tajā esošās barības vielas.

Ķermeņa kondīcija

Ar ķermeņa kondīciju raksturo relatīvo zemādas tauku daudzumu vai govs enerģijas rezerves. Noteikt kondīciju ir svarīgi, lai panāktu maksimālo izslaukumu kopā ar labākiem atražošanas rādītājiem, samazinot saslimšanu ar vielmaiņas un pēcdzemdību slimībām.

2. attēls. Ķermeņa kondīcijas vērtējums

Pirmsatnešanās periodā vēlamā kondīcija ir 3–3,5 punkti. Kā redzams tabulā, tad 33 % govju, kuras atnesās vasaras periodā, ir ar ķermeņa kondīciju virs optimālās, tas tādēļ, ka cietstāves periodā, kas lielākajai daļai šo govju ir pavasarī, kūts periodā, tās saņem tādu pašu rupjo lopbarību kā slaucamās govis. Lai govis neaptaukotos, svarīga ir to pareiza ēdināšana laktācijas otrajā fāzē un cietstāves periodā. Govis pēc atnešanās zaudē taukus, jo tās nespēj apēst pietiekamu daudzumu barības, lai nodrošinātu barības vielas, kas nepieciešamas augstiem izslaukumiem. Laktācijas vidū, tas ir 150. dienā, vēlamā kondīcija ir 2,75–3,25 punkti. Straujāk savas ķermeņa rezerves zaudē vasaras periodā laktējošās govis – 2,5 punktus uzrāda 47 % šis grupas govju.

Laktācijas līknes

Saimniecībā ir govis ar ļoti labu ģenētisko potenciālu, kuras ganību periodā nespēj uzrādīt savu ražības potenciālu.

3. attēls. 2023. gada vasarā atnesušos govju laktācijas līknes

Tabulā un grafikā pēc piena izslaukuma kg un laktācijas līknes redzam, ka 53 % govju un galvenokārt tām, kuras atnesušās vasaras sākumā, izslaukums laktācijas laikā nepieaug un laktācijas līkne ir lejupejoša. Vasaras otrajā pusē atnesušos govju laktācijas līknes ir augšupejošas. Redzams, cik ļoti laika apstākļi ganību periodā ietekmē govs ražību.

 4. attēls. Ziemošanas periodā atnesušos govju laktācijas līknes

Ziemošanas perioda demonstrējuma grupu govju izslaukumi un laktācijas līknes ir daudz labākas, 67 % govju laktācijas līknes ir augšupejošas.

5. attēls. Vasaras un ziemas perioda govju vidējā izslaukuma laktācijas līkne

Sarkanā krāsā attēlota standarta laktācijas līkne pie 42 kg piena, uzsākot laktāciju, zaļā un zilā krāsā ir attiecīgi vasaras un ziemas periodā atnesušos demonstrējuma grupu govju vidējā izslaukuma līkne. Vasaras līknei redzam kritumu, ko varam pamatot ar karstumu un zāles nepietiekamību sausuma apstākļos. Ganību perioda klimatiskie apstākļi būtiski ietekmē laktācijas līkni, tās augstāko punktu un līdz ar to kopējo govs ražību un veselību. Ziemas laktācijas līkni varētu ietekmēt skābsiena rulonu atšķirīgā kvalitāte.

Tabulā apkopoti olbaltumvielu un tauku attiecības rādītāji vasaras un ziemošanas perioda demonstrējuma govīm pirmajos četros laktācijas mēnešos. Olbaltumvielu un tauku attiecība, kas ir lielāka par 0,9, norāda uz acidozes risku dzīvniekiem.

6. attēls. Olbaltumvielu un tauku attiecība (olbaltumvielu % / tauku %)                                               

Vasaras perioda pirmajos četros laktācijas mēnešos šis rādītājs lielāks par 0,9 ir 55 % datu. Nereti ēšanas paradumu maiņa karstā laikā izsauc govīm spurekļa acidozi, jo karstā laikā govis ēd maz vai nemaz, bet vēsākā laikā ļoti pieēdas, kā rezultātā strauji izmainās spurekļa pH līmenis. Ziemošanas periodā, kad stabilāki klimatiskie apstākļi un vienmērīgāka barības deva, arī acidozes risks govīm ir mazāks.

Saimniecība, uzņemoties saistības Lauku attīstības intervencē “Paaugstinātu labturības prasību un emisiju mazinošā lopkopība” (EMLA) darbībā – pagarinātā ganīšana piena liellopiem, kur maksājums ir 38 eiro par liellopu vienību, uzņemas vairākus no sevis neatkarīgus riskus:

1) govju veselība (acidoze);

2) ganību zelmenis (izbradāšana, pārāk zema noganīšana, mazvērtīgo augu ieviešanās);

3) govju kāju un nagu papildu aprūpe un ārstēšana;

4) ekonomiskie un rezultātā arī finansiālie riski.

Demonstrējums turpinās līdz 2025. gada augustam un arī pašreizējie rezultāti plašāk tiks publicēti LLKC inforesursos.

LAP 2014.-2020. apakšpasākums “Atbalsts demonstrējumu pasākumiem un informācijas pasākumiem”,

LAD līguma Nr. 10.2.1-2.36/23/P5

Rita Gluha,
demonstrējuma vadītāja, LLKC Valmieras biroja lopkopības konsultante

Foto Galerija: