Piena ražošanas izmaksu analīze demonstrējumu saimniecībās

Pēdējos piecus gadus no 2015. līdz 2019. gadam svaigpiena iepirkuma cena ir svārstījusies 23 % robežās, bet pēdējie trīs gadi mazākām saimniecībām bijuši veiksmīgākie pēdējo piecu gadu periodā, par ko liecina izslaukuma pieaugums par vairāk nekā 14 %. Stabila iepirkuma cena 29–30 centi/kg bija radījusi drošības sajūtu saimniekos, kas ir veikuši investīcijas pamatlīdzekļos un iegādājušies dārgāku lopbarību vai piedevas.

Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) speciālisti veikuši aprēķinus par piena pašizmaksu demonstrējumos iesaistītajās konvencionālajās piena lopkopības saimniecībās, salīdzinot saimnieciskās darbības rezultātus 2015.–2019. gadā.

LLKC lopkopības demonstrējumos 2015. un 2016. gadā bija iesaistītas deviņas saimniecības (n=9), 2017. gadā dati iegūti no 11 saimniecībām, bet 2018. un 2019. gadā – no 10 saimniecībām. Veicot saimniecību datu analīzi, tās ir sadalītas divās grupās pēc slaucamo govju skaita: 1. grupa – saimniecības, kurās slaucamo govju skaits ir 25–199, kur 2015. un 2016. gadā n=4, 2017. gadā n=6 un 2018. un 2019. gadā n=5; 2. grupā iekļautas saimniecības, kurās slaucamo govju skaits pārsniedz 200, kur 2015.–2019. gadā n=5.

Pirmās grupas saimniecību kopas vidējais svērtais slaucamo govju skaits 2019. gadā bijis 111 slaucamās govis un 2. grupas – vidēji 509 slaucamās govis.

Aprēķinu veikšanai izmantoti saimniecību sniegtie grāmatvedības un saimniekošanas dati, kā arī Lauksaimniecības datu centra (LDC) dati. Šie ir konkrēto saimniecību dati, tie neatspoguļo visu Latvijas piena lopkopības saimniecību datus, taču tie dod iespēju novērot tendences. Saimniecību grupu dati iegūti, aprēķinot vidējos svērtos rādītājus no individuālo saimniecību datiem, par svaru izmantojot katras saimniecības kopējo izslaukumu.

Izslaukums un ieņēmumi

1. attēls. Demonstrējumos iesaistīto saimniecību vidējie ieņēmumi (EUR) un vidējais izslaukums (kg) uz vienu govi gadā, no 2015. līdz 2019. gadam un vidēji 5 gadu periodā

Pirmajā attēlā parādīts vidējais izslaukums un ieņēmumi uz vienu govi piecos gados un perioda vidējais rādītājs. Abu grupu saimniecību grafikos redzams, ka viszemākie ieņēmumi uz vienu slaucamo govi bijuši 2016. gadā, visaugstākie – 2019. gadā. Pēdējos trijos gados 1. grupas saimniecību ieņēmumi uz vienu slaucamo govi ir ap 2800 eiro, bet 2. grupas saimniecībām šis rādītājs 2019. gadā sasniedzis nepilnus 3800 eiro. Taču pēdējo piecu gadu laikā vidēji 1. grupas saimniecības saņēmušas par 24,5 % mazāk uz vienu slaucamo govi, salīdzinot ar 2. grupas saimniecībām. Tas izskaidrojams ar iepirkuma cenu atšķirību (skatīt 2. attēlu).

Pēdējo piecu gadu periodā 1. grupas saimniecību vidējais izslaukums ir 8302 kg gadā no govs, bet 2. grupas saimniecībām tas ir 10 572 kg piena gadā no slaucamās govs. Izslaukuma apjomu ietekmē lopbarības kvalitāte, labturības apstākļi, kā arī šķirnes un ģenētiskās īpatnības.

Analizējot savu darbību, saimniecībām svarīgi apzināties saražotā piena pašizmaksu un tirgū piedāvāto piena iepirkuma cenu. Tādējādi var novērtēt peļņas potenciālu no piena realizācijas. Papildus tam piena pašizmaksa sniedz iespēju salīdzināt piena ražošanas efektivitāti pa laika periodiem un starp saimniecībām.

Cena un pašizmaksa

2. attēls. Piensaimniecību 1 kg piena pašizmaksa un realizācijas cena, no 2015. līdz 2019. gadam un vidēji 5 gadu periodā

2. attēlā redzams, ka no 2015. līdz 2017. gadam abu grupu saimniecībām piena iepirkuma cena ir pieaugusi. Iepirkumu cenu kāpums 1. grupas saimniecībām bijis no 21 centa līdz 30 centiem par 1 kg piena trīs gadu periodā. Savukārt 2. grupas saimniecībām iepirkuma cenas kāpums bijis no 23 centiem līdz 33 centiem par kg. Pēdējos divos gados piena iepirkuma cena ir stabilizējusies 29–30 centi par 1 kg piena abu grupu saimniecībām. Pēdējo piecu gadu periodā vidējās piena iepirkuma cenas starpība ir 3 centi par 1 kg piena.

Vērojams, ka zemnieki pielāgojas iepirkuma cenām un izvēlas atbilstošu saimniekošanu, lai piena ražošanas pašizmaksa būtu atbilstoša iepirkuma cenai. 1. grupas saimniecībām starpība starp piena ražošanas pašizmaksu un piena iepirkuma cenu vidēji ir 5 centi/kg, bet 2. grupas saimniecībām šī starpība piecu gadu periodā vidēji ir nedaudz vairāk par 4 centiem/kg.

Pēdējos divos gados piena iepirkuma cena 1. grupas saimniecībām pietuvojusies 2. grupas saimniecību līmenim. Jāatzīmē, ka 2019. gadā pirmās grupas saimniecību piena pašizmaksa ir 35 centi/kg, kas ir augstāka par 2. grupas rādītāju (32 centi/kg).

Vidējā starpība starp piena pašizmaksu un iepirkuma cenu abu grupu saimniecībām piecu gadu periodā ir bijusi 5 centi/kg.

Attēlā redzams, ka pēdējo piecu gadu zemākā piena iepirkuma cena bijusi 2015. gadā, bet augstākā bijusi 2017. gadā. Starpība starp zemāko un augstāko piena iepirkuma cenu par 1 kg piena šajā periodā bijusi 9 centi 1. grupas saimniecībām un 10 centi 2. grupas saimniecībām. Tas norāda, ka piena iepirkuma cena var kristies pat par 30 % no perioda vidējās cenas. Līdz ar to saimniecībām, plānojot ražošanu un attīstību, jārēķinās ar tirgus cikliskumu un iespējamām iepirkuma cenu svārstībām. Ieteicams veidot uzkrājumus, plānojot turpmāko darbību un attīstību, jārēķinās ar iespējamām cenu svārstībām un piesardzīgi jāpalielina izmaksas.

Saimniecībām ne tikai svarīgi apzināties, kāda ir saražotās produkcijas pašizmaksa, bet arī kas to veido.

Vērtējot cenu atšķirības starp saimniecību grupām, redzams, ka pēdējo piecu gadu periodā 1. grupas piena saimniecību vidējā piena iepirkuma cena ir par 3 centiem zemāka salīdzinājumā ar 2. grupas saimniecībām. Jāpiebilst, ka 2019. gadā piena realizācijas cenas starp abu grupu saimniecībām bija mazāka par centu, kas liecina par to, ka tirgū palielinājās pieprasījums un piena pārstrādātāji bija gatavi iepirkt kvalitatīvu svaigpienu arī no mazākām saimniecībām par konkurētspējīgu cenu. Lai arī šāds signāls ir labvēlīgs mazākajām saimniecībām, tas var liecināt arī par cenu burbuli jeb netipisku inflāciju. Palielinoties pieprasījumam, saimniecības reģionā sāks palielināt ražošanu, un cena var kristies, pirmām kārtām ietekmējot mazākās saimniecības.

Saimniecību vidējais kopējais izslaukums 2019. gadā 1. grupas saimniecībām ir bijis 1017 t piena, kamēr 2. grupas saimniecībām tas bijis 5817 t. Cenu atšķirība un kopējā izslaukuma atšķirība arī izskaidro ieņēmumu atšķirību starp grupu saimniecībām.

Izmaksu struktūra

Pašizmaksas struktūrā ir četras būtiskas izmaksu pozīcijas, kas veido lielāko daļu no kopējās 1 kg piena pašizmaksas. Tās ir: pašražotās lopbarības sagatavošanas izmaksas, pirktās lopbarības iegādes izmaksas, darbaspēka izmaksas un pamatlīdzekļu nolietojums.

3. attēls. 1. grupas saimniecību 1 kg piena pašizmaksas struktūra 2019. gadā, %

Pirmās grupas saimniecībām lielāko izmaksu īpatsvaru veido pirktās lopbarības izmaksas (24 %), pamatlīdzekļu nolietojums (21 %) un pašražotās lopbarības sagatavošanas izmaksas (14 %). Ceturtā lielākā izmaksu pozīcija ir darba algas un ar tām saistītie maksājumi (12 %).

4. attēls. 2. grupas saimniecību 1 kg piena pašizmaksas struktūra 2019. gadā, %

Savukārt 2. grupas saimniecībām lielākās izmaksu pozīcijas ir pirktā lopbarība (32 %), darba algas un ar tām saistītie maksājumi (21 %), pamatlīdzekļu nolietojums (14 %), dažādas tiešās lopkopības izmaksas (veterinārie medikamenti un pakalpojumi, mākslīgā apsēklošana u.tml. – 9 %) un pašražotās lopbarības sagatavošanas izmaksas (6 %).

Ievērojamākās izmaksu pozīcijas

Pašizmaksas mazināšanā būtiska ir izmaksu pozīciju optimizēšana. Taču vienmēr ir jāuzmanās no tā, lai izmaksu optimizēšana nekaitē ražošanai. Piemēram, pirktā lopbarība būtu jāaizvieto tikai ar līdzvērtīgas vai labākas kvalitātes, iespējams, lētāk saražotu lopbarību, kas ražota pašu saimniecībā, vai arī uzlabojot saimniecībā saražotās rupjās lopbarības kvalitāti, lai nodrošinātu un uzlabotu ražošanas apjomus un nepakļautu riskiem ganāmpulka veselību.

5. attēls. Pirktās un pašražotās lopbarības izmaksas uz 1 kg piena no 2015. līdz 2019. gadam un vidēji 5 gadu periodā, EUR

Abu grupu saimniecībām vairāk nekā trešdaļu piena pašizmaksas (38 %) veido barības iegāde un sagatavošana. 2019. gadā 1. grupas saimniecībām ir palielinājušās pirktās lopbarības izmaksas. Ņemot vērā to, ka 2019. gadā 1. grupas saimniecību izslaukums uz 1 govi bijis lielākais piecu gadu periodā, var secināt, ka saimniecībās papildus iegādāti barības līdzekļi ar mērķi palielināt izslaukumu.

Jāpiebilst, ka arī 2. grupas saimniecībām izslaukums 2019. gadā bijis augstākais piecu gadu periodā, taču šīs saimniecības spējušas samazināt lopbarības izmaksas par 1 centu uz 1 kg piena salīdzinājumā ar 2018. gadu. 2018. gads bija īpašs ar to, ka sausuma dēļ radās rupjās lopbarības deficīts, tā cena kāpa, jo vairākos Latvijas reģionos bija problēmas nodrošināt lopbarību. Lielākā daļa piensaimnieku barības rezerves precīzi izplānoja, bija saimniecības, kas veica pastiprinātu dzīvnieku brāķēšanu, samazināja dzīvnieku skaitu, mazāk ražīgās govis tika brāķētas.

Analizējot pirktās lopbarības izmaksas uz 1 kg saražotā piena, var konstatēt, ka šīs izmaksas 5 gadu periodā 1. grupas saimniecībām bijušas 6,6 centi un 9,1 cents 2. grupas saimniecībām, kamēr pašražotās lopbarības sagatavošanas izmaksas bijušas 3,7 centi 1. grupas saimniecībām un 5 centi 2. grupas saimniecībām. Ievērojamā starpība lopbarības nodrošināšanas izmaksās saistāma ar ganāmpulku ražību. Lai panāktu lielāku izslaukumu, jāpalielina barības devas un tam nepieciešama pirktā lopbarība.

6. attēls. 1. grupas piensaimniecību pamatlīdzekļu nolietojuma, darba algu un sociālās apdrošināšanas izmaksas, 1 h darbaspēka izmaksas lauksaimniecībā, mežsaimniecībā un zivsaimniecībā (avots: csb.gov.lv) no 2015. līdz 2019. gadam un vidēji 5 gadu periodā, EUR

7. attēls. 2. grupas piensaimniecību pamatlīdzekļu nolietojuma, darba algu un sociālās apdrošināšanas izmaksas, 1 h darbaspēka izmaksas lauksaimniecībā, mežsaimniecībā un zivsaimniecībā (avots: csb.gov.lv) no 2015. līdz 2019. gadam un vidēji 5 gadu periodā, EUR

Abu grupu saimniecībām viena no trim augstākajām izmaksu pozīcijām ir pamatlīdzekļu nolietojums. Tas saistīts ar to, ka šobrīd arvien vairāk roku darbu aizvieto augsti attīstītas tehnoloģiskās iekārtas, kuru iegāde ir ievērojamas investīcijas. Arvien vairāk saimniecību investē arī jaunu novietņu būvniecībā. Attiecīgi pieaug pamatlīdzekļu vērtība un līdz ar to arī pamatlīdzekļu amortizācija.

1. grupas saimniecībām (6. attēls) piecu gadu vidējās amortizācijas izmaksas ir 5,6 centi uz 1 kg saražotā piena, bet 2. grupas saimniecībām (7. attēls) šis rādītājs ir 3,3 centi/kg. Šī starpība skaidrojama ar to, ka 2. grupas saimniecību kopējais izslaukums pārsniedz 1. grupas saimniecību kopējo izslaukumu. Tāpat 2. grupas saimniecībām, kā jau lielākām saimniecībām, ir lielākas iespējas izmantot vienu pamatlīdzekli dažādos darbos, kas amortizācijas izmaksas sadala starp nozarēm.

Jāpiebilst, ka abu grupu saimniecībām 2019. gadā amortizācijas izmaksas bijušas augstākās piecu gadu periodā.

6. un 7. attēlā redzams, ka abu grupu saimniecībām 2019. gadā arī darbaspēka izmaksas bijušas augstākās piecu gadu periodā. Tas skaidrojams ar to, ka, ieviešot jaunākas tehnoloģijas, jāpiesaista kvalificētāks darbaspēks, kura darba samaksa ir augstāka. Tāpat abos attēlos redzams, ka saskaņā ar csb.gov.lv datiem piecu gadu periodā vienas darba stundas apmaksa lauksaimniecībā ir pieaugusi no 5,09 eiro 2015. gadā uz 7,03 eiro 2019. gadā (pieaugums par 28 %). Tiek prognozēts, ka darba samaksa nākotnē tikai palielināsies, tāpēc tas būtu faktors, kam saimniecībām jāpievērš pastiprināta uzmanība. Vēl 1. tabulā redzams, ka aizņemto darba vietu skaits lauksaimniecībā palielinājies piecu gadu periodā par 500 darba vietām, kas nozīmē, ka brīvo darbinieku pieejamība ir samazinājusies.

1. tabula. Aizņemtās darbavietas lauksaimniecībā, mežsaimniecībā un zivsaimniecībā no 2015. līdz 2019. gadam un vidēji 5 gadu periodā (avots: csb.gov.lv)

Algotā darbaspēka izmaksas 1. grupas saimniecībās piecu gadu periodā bijušas 2,5 centi (6. attēls) uz 1 kg saražotā piena, bet 2. grupas saimniecībām šis rādītājs bijis 5 centi (7. attēls). Starpība skaidrojama ar to, ka lielā saimniecībā nepieciešams liels darbinieku štats. Mazākās saimniecībās bieži vien tiek nodarbināts ģimenes darbaspēks, kas netiek apmaksāts, vai arī tiek apmaksāts mazāk nekā tad, ja algo kādu darbinieku.

8. attēls. Piensaimniecību pamatlīdzekļu nolietojuma, darba algu un sociālās apdrošināšanas izmaksas un piena pašizmaksa pie atšķirīgām slaukšanas sistēmām 2019. gadā, EUR/kg

Ieskatam salīdzinājām pamatlīdzekļu nolietojumu un darba algas saimniecībās ar atšķirīgām slaukšanas sistēmām. Ņemot vērā, ka slaukšanas iekārtas ir vienas no lielākajām investīciju pozīcijām un tiešā veidā ietekmē nepieciešamo darbinieku skaitu ikdienas operāciju veikšanai saimniecībā, 8. attēlā parādīta saistība starp slaukšanas tehnoloģijas izvēli, darbaspēka izmaksām un amortizācijas izmaksām uz 1 kg piena demonstrējumos iesaistītajās saimniecībās. Grafikā arī redzama piena pašizmaksa pie katras tehnoloģijas. Vislielākās amortizācijas izmaksas uz 1 kg piena ir saimniecībās, kurās ir slaukšanas zāle, bet vismazākās ar karuseli. Savukārt saimniecībās ar karuseli ir visaugstākās darbaspēka izmaksas uz 1 kg piena, bet viszemākās tās ir saimniecībās ar robotizēto slaukšanas iekārtu. Tas daļēji skaidrojams ar to, ka šajās saimniecībām nepieciešams mazāk cilvēku pie govju slaukšanas, taču tas nesamazina pārējo ikdienas darbu apjomu. Tāpēc šos rādītājus var ietekmēt arī citas saimniecību veiktās izvēles saistībā ar dzīvnieku turēšanu, kūts uzbūvi utt. Visaugstākā piena pašizmaksa ir saimniecībām, kas izmanto piena vadu, bet viszemākā tā ir saimniecībām ar robotizēto slaukšanas iekārtu.

Enerģētiski koriģētais piens (EKP)

Pēdējos trīs gadus tiek aprēķināts arī saimniecībās iegūtais enerģētiski koriģētais piens (EKP). Šis rādītājs raksturo govs piena produktivitāti jeb enerģijas daudzumu pienā, par bāzes lielumus ņemot 4 % tauku un 3,1% olbaltumvielu. Tas palīdz salīdzināt gan atsevišķu lopu produktivitāti, gan saimniecību produktivitāti, gan produktivitāti pa periodiem un novērot ēdināšanas ietekmi uz piena enerģiju, lopbarības sausnas pārvēršanas pienā efektivitāti, reakciju uz izmaiņām turēšanas apstākļos un citu pārmaiņu ietekmi uz piena enerģiju. EKP aprēķina, izslaukumu no govs koriģējot ar pienā esošo olbaltumvielu un tauku daudzumu pēc formulas:

Ārzemju literatūrā bieži tiek minēts, ka, dalot iegūtā EKP apjomu ar izbarotās barības sausnas kilogramiem, var noteikt barības enerģijas pārvēršanu piena enerģijā. Ieteicamais rādītājs ir iegūt 1,3–1,5 kg enerģētiski koriģētā piena no 1 kg lopbarības sausnas.

9. attēlā redzami saimniecību vidējie izslaukumi un izslaukumi, kas izteikti EKP, kā arī saražotā piena pašizmaksa un 1 kg EKP pašizmaksa.

Tā kā LLKC piedalās Starptautiskajā saimniecību salīdzināšanas tīklā IFCN un šī organizācija piena datu salīdzināšanai izmanto sausnā koriģēto pienu (Solids-corrected milk, SCM), 9. attēlā redzami saimniecību izslaukumi 2019. gadā, izteikti arī sausnā koriģētā pienā. Papildus tam arī aprēķināta šī piena pašizmaksa.

9. attēls. Pienasaimniecību vidējais izslaukums (kg) no govs gadā, saražotais enerģētiski koriģētais piens (kg) no govs gadā, piena pašizmaksa (EUR/kg) un ekonomiski koriģētā piena pašizmaksa (EUR/kg) laika periodā no 2017. gada līdz 2019. gadam

*EKP – enerģētiski koriģētais piens

**SKP – sausnā koriģētais piens

Kopsavilkums

Pēdējo piecu gadu periodā redzams, ka piena tirgū ir cikliskums un iepirkuma cena svārstījusies 23 % robežās. Tāpat kā visā ekonomikā, arī piena ražošanā pēc veiksmīgiem gadiem seko mazāk veiksmīgi. Strādājot piena ražošanas nozarē, jābūt gataviem piena cenas pazemināšanai vai lopbarības cenu pieaugumam.

Pēdējie trīs gadi 1. grupas saimniecībām bijuši veiksmīgākie pēdējo piecu gadu periodā, par ko liecina izslaukuma pieaugums par vairāk nekā 14 %, papildus tam piena iepirkuma cena 1. grupas saimniecībām bijusi 29–30 centi/kg. Cenu stabilitāte bija radījusi drošības sajūtu saimniekos, kas veikuši investīcijas pamatlīdzekļos un iegādājušies dārgāku lopbarību vai piedevas.

2019. gadā 2. grupas saimniecības sasniegušas augstākos rādītājus pēdējo piecu gadu periodā izslaukumā no vienas govs gadā un ieņēmumos uz vienu slaucamo govi. Taču piena iepirkuma cena ir piedzīvojusi lejupslīdi no 33 centiem/kg 2017. gadā uz 29 centiem/kg 2019. gadā.

Šā gada Covid-19 radītie apstākļi norāda uz patēriņa izmaiņām pasaulē – vērojama negatīva piena iepirkuma cenu dinamika, kas var norādīt uz tuvojošos zemo cenu periodu piena nozarē.

Kā redzams 2. attēlā, nevienu gadu piena iepirkuma cena nepārsniedz piena pašizmaksu, kas liecina, ka bez valsts atbalsta piensaimniecības nevarētu ilgtspējīgi saimniekot. Tāpēc saimniecībām nepieciešams atbalsts investīciju veikšanai, ražošanas optimizācijai un efektivitātes kāpināšanai.

Visu saimniecību saņemto valsts un ES atbalsta maksājumu un subsīdiju summa 2019. gadā uz 1 kg piena svārstās no 2 līdz 11 centiem. Saņemto atbalstu uz 1 kg piena ietekmē ne tikai maksājumi, kas saistīti ar piena lopkopību, bet arī maksājumi, kas saistīti ar saimniecības lauksaimniecībā izmantojamās zemes platībām – jo vairāk piena tiek iegūts uz vienu hektāru, jo mazāks atbalsts veidojas uz 1 kg piena, izdalot saražoto pienu ar kopējo atbalsta apjomu.

Lai saprastu, kuras izmaksu pozīcijas būtu vēlams samazināt, jāapskata 3. un 4. attēls, kuros parādītas lielākās izmaksu pozīcijas. Protams, efektivitātes celšanai nevajadzētu upurēt dzīvnieku labturību vai ilgtspēju. Nereti pieņemto lēmumu sekas ir jūtamas vēl vairākus gadus pēc pārmaiņām.

Lai kuru izmaksu pozīciju saimnieks izvēlētos optimizēt, tas jādara ar apdomu un par mērķi nevajadzētu uzstādīt zemu pašizmaksu. Kā jau jebkurai uzņēmējdarbībai, arī lopkopībai galvenais rādītājs ir peļņa. Tāpēc vienmēr jāapsver, vai plānotie izmaksu samazināšanas pasākumi nesamazinās arī saražotās produkcijas apjomu.

Latvijas Lauku attīstības programmas 2014.-2020. gadam pasākuma “Zināšanu pārneses un informācijas pasākumi” apakšpasākums “Atbalsts demonstrējumu pasākumiem un informācijas pasākumiem”. Iepirkuma identifikācijas Nr. ZM/2018/41_ELFLA

Sagatavoja: ANDRIS STEPANOVS, LLKC projektu vadītājs ekonomikā, sadarbībā ar Lopkopības kompetenču centru
Atbalsta Zemkopības ministrija un Lauku atbalsta dienests