Praktiskas atziņas no “Aitu dienām 2018”

Tradicionāli Latvijas aitu audzētāji un nozares entuziasti 30. jūnijā apmeklēja Rūjienas novada Jeru pagasta “Klimpas”, kur tika rīkotas gadskārtējās “Aitu dienas 2018”. Šoreiz galvenais akcents tika likts uz Latvijas tumšgalves aitu (LT) vērtēšanu.  

Uzreiz ir jāuzteic organizatori par kvalitatīvu LT aitu demonstrēšanu pasākuma laikā. Priecē tas, ka pasākums, pateicoties LLU Agrobiotehnoloģiju institūta Dr. agr. Dainai Kairišai ir ar izglītojošu ievirzi. Šoreiz profesore D. Kairiša uzskatāmi parādīja, kādas pazīmes iedzimst LT pēcnācējiem no teķiem, kuri glabā recesīvo gēnu. Šķirnes saimniecībās, kurās audzē LT šķirnes aitas, būtu jānobaro un jāizvērtē aitas, ja tām apmatojumā konstatē melnos matiņus, mīkstus vēzīšus vai zobenveida kājas. Sevišķa uzmanība jāpievērš mīkstajiem vēzīšiem. Šī pazīme galvenokārt nosaka vaislinieka kāju stiprību, kā arī vaislas spēju. Profesore uzsvēra, ka labs vaislinieks ir tikai tāds, kas atbilst šķirnes aprakstā noteiktajām prasībām ar labi un pareizi veidotu ķermeni, spēcīgām un veselām kājām. Diemžēl nākas atzīt, ka daļa ārzemju ekspertu Latvijas aitu audzētājus mudina atteikties vai mīkstināt Latvijā noteiktās prasības šķirnes dzīvniekiem. Šāda ziņa dara uzmanīgu ikvienu aitkopības speciālistu Latvijā, jo, samazinot prasību kopumu šķirnes saimniecībām, pieaugs ārzemnieku ekspansija Latvijas aitkopības sektorā. Ilgstoša darba rezultātā Latvijā ir izveidotas labas LT asins līnijas. “Klimpās” jebkurš no apmeklētājiem varēja gūt pārliecību, ka Latvijas aitu audzētāji spēj izaudzēt labus LT šķirnes vaislas teķus. Arī mani iepriecināja LT šķirnes dzīvnieki no saimniecībām: z/s “Ances”, SIA “Ralle” un SIA “Mikaitas”. 

Šajā sakarā uzdevu jautājumu SIA “Ances” īpašniekam Kasparam Kļaviņam, kurš aitkopības nozarē darbojas ar LT tīršķirnes ganāmpulku jau 11 gadus. Vai Latvijā viņu kā saimnieku apmierina aitkopības speciālisti? Kaspara atbilde: “Aitkopībā šobrīd Latvijā ir divi speciālisti, ko var saukt ar lielo burtu: prof. Genovefa Norvele un prof. Daina Kairiša, kuru ieteikumus ir vērts ņemt vērā.” Saimnieka vērtējums diezgan skarbs, taču, runājot par nozari kopumā, uzskatu, ka aitu audzētāji nepietiekami izmanto to zināšanu bāzi, ko spēj sniegt Latvijas speciālisti. Piemēram, šī gada aitu dienās veterinārārste Dace Trupāne komentēja angļu speciālistu zināšanas, kuras  vajadzētu pielietot Latvijas aitkopjiem. Diskutējot ar prof. Dainu Kairišu, ir jāatzīst, ka mūsu jaunajiem speciālistiem, kuri gatavojas darboties aitkopībā, nav pietiekamas pieredzes praktiskajā aitkopībā. Piemēram, aitu dienās Dace Trupāne  kā inovāciju izcēla zālāju ražības noteikšanu Anglijā, taču prof. D. Kairiša atzīst, ka zālāju ražības noteikšanu ar kvadrātu metodi nav nekas jauns, iespējams, ka par to ir maz runāts.  Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs ir demonstrējis Zālēdāju projekta ietvaros zālāju ražības noteikšanu ar kvadrātmetodi, kā arī šo metodi uzskatāmi demonstrējis profesors Aleksandrs Adamovičš no LLU Agrobiotehnoloģiju institūta. Iespējams, ka par maz ir runāts un mācīts par zālāju ražību un zālāju botānisko satāvu, atzīst prof. D. Kairiša.

Aitu dienās sastapu arī SIA “”Ralle” saimnieku Ivaru Frīdemani, kurš šogad bija atgriezies no pieredzes apmaiņas brauciena Anglijā. Jautāju Ivaram par redzēto un piedzīvoto Anglijā. Saimieks atzina, ka speciālists, ar kuru ticies, ir ļoti kompetents aitkopībā, taču, ja būtu jāizmanto angļu speciālista pakalpojumi, tas viņam būtu par dārgu, jo vienas dienas konsultācija maksā 500 eiro. Jautāju Ivaram, lai nosauc trīs galvenās atziņas, ko ir ieguvis no Anglijas pieredzes brauciena un aitu saimniecību apmeklējuma:

• Metodes, kā praktiski novērtē aitu mātes;
• Ganību apsaimniekošanu un ganību maiņu biežumu, jo Latvijā lielākā problēma ir, ka ganības tiek pārganītas;
• Atšķirība šķirnes dzīvnieku vērtēšanā. Anglijā gaļas šķirnēm nepievērš uzmanību, ja apmatojumā ir melns pleķis vai melni matiņi. Pastāv uzskats, ka saimniecībā ir jāražo gaļa. Galvenais, lai dzīvnieki atbilstu auguma un noteiktās šķirnes prasībām.

SIA “Ralle” saimnieks atzīst, ka viņa gadījumā teķu kājām ir jābūt sinepju krāsā, bet ir pa kādam īpatnim, kam uz kājām parādās melni pleķi. Šādos gadījumos Latvijā dzīvnieku vaislai neatstāj, bet izvērtē gaļas ražošanai. Turpretī Anglijā šāda nianse neietekmē izmantošanu vaislai. Tas nozīmē, ka Latvijā, neskatoties uz mazo aitu populāciju, vaislas dzīvnieku populācija tīršķirnes ganāmpulkos ir ar augstāku ģenētisko potenciālu, ko negrib izprast Latvijas aitu audzētāji. Latvijas aitkopji ieguvumu varēs izbaudīt tikai pēc dažiem gadiem, kad papildus ciltsdarbam Latvija tiks atzīta par brīvu valsti no transmisīvās sūkļveida encefalopātijas (TSE) aitkopībā, jo pašlaik tiek strādāts pie pret Skrepi slimības rezistences gēna R1 noteikšanas šķirnes ganāmpulkos.

Tā kā “Aitu dienu 2018” šī gada tēma bija vaislas teķu vērtēšana, uzdevu jautājumu profesorei D. Kairišai par biežāk pieļautajām kļūdām šķirnes aitu saimniecībās. Profesores atbilde bija: “Saimniecības ar katru gadu saražo labāku rupjo lopbarību, izaudzē labākus dzīvniekus, bet galvenā kļūda ir dzīvnieku ēdināšana, ēdināšana un vēlreiz ēdināšana!” Jautājot Kairišas kundzei, kas ir laba ganāmpulka pamatā, atbilde bija: “Galvenais ir laba aitu māte un labs teķis, pēc tam kvalitatīvi pēcnācēji...”.

Diskutējot ar profesori D. Kairišu par mikroelementu nozīmi aitu veselības nodrošināšanā, profesore atzīst, ka nepieciešams atjaunot mikroelementu karti, kurā parādīts mikro un makro elementu nodrošinājums dažādos Latvijas reģionos. Šādu karti 90’ izveidoja profesors Jānis Latvietis, taču, mainoties valsts iekārtai, iegūtie rezultāti netika atjaunoti, tādēļ profesora J. Latvieša ieguldījums lopkopībā palicis novārtā. Profesore D. Kairiša uzsver, ka tas ļautu katrai saimniecībai izvērtēt augos esošo mikro un makro elementu nodrošinājumu, kas ļautu ietaupīt finanšu resursus, iegādājoties mikroelementus. Piemēram, šodien nav iespējams pateikt,  kuros Latvijas reģionos ir pietiekams nodrošinājums augos ar selēnu, tādēļ saimnieki, lai profilaktiski ierobežotu baltmuskuļu slimību visiem jēriem, t.sk. arī pieaugušajām aitām, injicē nātrija selenīta (NaSe) šķīdumu, ko varētu nedarīt, ja zinātu, cik daudz augos ir NaSe. Tā pat ir zināms, ka Latvijas augsnē ir par daudz vara. Tādēļ Latvijā vara savienojumus mikroelementos varētu neiekļaut. Šī ir tēma nākamajām diskusijām.

Veiksmi saimniekošanā! Uz tikšanos 3. septembrī, Brīvdabas muzejā, Rīgā.

Dainis Arbidāns,

LLKC Lopkopības nodaļas konsultants-eksperts veterinārmedicīnā