Vaislas teļu augšanu un attīstību ietekmējošie faktori

Mūsdienu moderno piensaimniecību izstrādātās tehnoloģijas paredz strauju dzīvnieku izaudzēšanu, ar mērķi iegūt pēc iespējas ražīgākas slaucamās govis. 

Lai šos mērķus sasniegtu, pasaules labākajās piensaimniecībās plaši tiek izmantotas dažādas biotehnoloģijas, kas paredz precīzu dzīvnieku ēdināšanu, turēšanu un kopšanu, tādēļ dažādu grupu dzīvnieku audzēšana daļai piensaimnieku sagādā diezgan lielus izaicinājumus. 

Arvien biežāk Latvijā piensaimnieki veic genoma testus un iegūst arvien ģenētiski augstvērtīgākas vaislas teles, kurām nepieciešama īpaši precīza ēdināšana izaudzēšanas periodā un arī turpmākajā laktācijā. Dažādos pētījumos noskaidrots, ka ļoti augstražīgi dzīvnieki biežāk slimo ar vielmaiņas un infekcijas slimībām. Te gan no savas pieredzes varu teikt, ka ne vienmēr piensaimniecības spēj pilnībā nodrošināt visus nepieciešamos ēdināšanas, turēšanas un kopšanas apstākļus. Dzīvnieku saslimšana ar dažādas izcelsmes infekcijas slimībām bieži ir atkarīga no patogēnu koncentrācijas dzīvnieku novietnēs un persistenti inficēto dzīvnieku skaita. Infekcijas slimību ierobežošanas pamatā ir kompleksi profilakses pasākumi: persistenti slimo dzīvnieku identifikācija un izslēgšana no ganāmpulka, sanitārijas un higiēnas regulāra ievērošana, precīza infekcijas slimību laboratoriska diagnostika un profilaktiska dzīvnieku vakcinācija pret infekcijas slimībām.

Veselīga dzīvnieka izaudzēšana parasti ir atkarīga no sabalansētas barības devas atbilstoši dzīvnieka vecumam un tā izmantošanas veidam. Ļoti svarīgi, lai vaislas teles 12–14 mēnešu vecumā spētu sasniegt 65–70 % no pieaugušas govs dzīvmasas. 

Kāpēc piensaimniecībām šis kritērijs ir tik svarīgs? Pirmkārt, tā ir ekonomika. Jo ātrāk vaislas teles sasniedz vaislas gatavību, jo ātrāk tās atnesas un uzsāk piena ražošanu. Ņemot vēra pašreizējās enerģijas un barības līdzekļu izmaksas, katra diena vaislas teles izaudzēšanā līdz vaislas gatavības sasniegšanai pēc 12–14 mēnešu vecuma Latvijas piensaimniecībām rada vidēji 1,80–3,20 eiro zaudējumus dienā. Otrkārt, vecākām telēm sliktāk iestājas grūsnība, un, ja tās paliek grūsnas, tad tām ir zemāka ražība, nekā tām telēm, kurām grūsnība pēc mākslīgās apsēklošanas iestājās 12–14 mēnešu vecumā. Esmu arī novērojis, ka vaislas telēm, kurām mākslīgā apsēklošana tiek veikta, kad sasniegts 16–18 mēnešu vecums, biežāk novēro apgrūtinātas dzemdības, kā arī biežāk novērojami placentas aiztures gadījumi pēc dzemdībām. Neatkarīgi no laktāciju skaita, šīs grupas govju teļi nav tik veselīgi kā teļi, kas iegūti no govīm, kuras pirmo laktāciju uzsāka 24–26 mēnešu vecumā. 

Intensīvajās piensaimniecībās piena ražošana ir balstīta uz maksimālu organisma ģenētiski noteikto spēju izmantošanu. Lielā fizioloģiskā slodze uz organismu pieprasa pilnvērtīgi izmantot uzņemtās barības vielas un organisma enerģijas rezerves, kā rezultātā samazinās imunitāte. Tāpēc nereti Latvijas piensaimniecībās palielinās teļu mirstība (10–13 %). Lai piensaimniecībās mazinātu darbinieku pieļautās kļūdas dzīvnieku barošanā, arvien vairāk saimniecībās tiek ieviestas dzīvnieku automatizētās ēdināšanas sistēmas. 

Vislielākā teļu mirstība ir novērota tieši piena periodā, pirmajās 60 dzīves dienās. Lai uzlabotu teļu saglabāšanu, Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs ar sadarbības partneriem LBTU (Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāti) un biedrību “Zemnieku saeima” kopš 2023. gada īsteno demonstrējumu “Dezinfekcijas metožu ietekme uz teļu veselību” (LAD Līguma Nr. LAD100119/P4) Jāņa Straģa Brunavas pagasta zemnieku saimniecībā “Krišjāņi”. Demonstrējumu īstenošanu atbalsta Zemkopības ministrija un Lauku atbalsta dienests. Demonstrējuma saimniecībā “Krišjāņi” dzīvnieki tiek baroti, turēti un kopti atbilstoši Latvijā noteiktajām dzīvnieku labturības prasībām. 

Demonstrējuma laikā atbilstoši demonstrējuma metodikai izveidotas divas dzīvnieku grupas un veikti divi demonstrējuma atkārtojumi. Paralēli tehniskajam darbam teļu novietnē, veicot teļu sprostu dezinfekciju ar ķīmisko un fizikālo dezinfekcijas metodi, tikai vērota demonstrējuma grupu teļu augšana un attīstība. Demonstrējuma grupu teļiem tika noteikta dzīvmasa: piedzimstot, 60 dienu vecumā, 200. dzīves dienā, 440. dzīves dienā un 500. dzīves dienā, respektīvi, līdz vecumam, kad vaislas teles sasniedz vaislas gatavību jeb 65–70 % no pieaugušo govju dzīvmasas. Iegūtie rezultāti ir apkopoti datu bāzē, kura regulāri tiek papildināta ar teļu augšanas un attīstības rādītājiem. 

1. attēls. Dzīvmasas kontrole demonstrējuma grupu teļiem

Analizējot 1. attēlā apkopotos rādītājus, jāsecina, ka visās demonstrējuma teļu grupās lielas dzīvmasas atšķirības netika novērotas, taču būtiski zemāka dzīvmasa tika konstatēta otrā atkārtojuma teļu grupā (n=21), kur teļu sprostu dezinfekcija tika veikta ar dezinfekcijas līdzekli Virocid. Teļu attīstības un augšanas tempu nobremzēja plaša saslimšana ar teļu caureju, kuras laikā teļiem tika novērota spēcīga dehidratācija (5–8 %). Slimošanas laikā (5–7 dienas) vidēji par 40–60 % teļi mazāk uzņēma vajadzīgo barību, kā rezultātā šīs grupas teļi par 24–32 % atpalika augšanā, salīdzinot ar citu demonstrējuma grupu teļiem. Šī tendence saglabājās arī nākamajā dzīvmasas kontrolē uz 200. dzīves dienu. Būtiski ir nepieļaut teļu saslimšanu piena periodā, jo tas palēnina augšanas un attīstības tempu.

2. attēls. Vidējais dzīvmasas pieaugums demonstrējuma teļu grupās

Piena lopkopībā, kur saimniecības izvēlas turēt Holšteinas šķirnes dzīvniekus, pēdējos 10 gados ir pieņemts, ka vaislas teļu dzīvmasas pieaugumam jāatbilst sekojošai shēmai. Pirmajās 30 dzīves dienās teļa dzīvmasa nedrīkst būt mazāka par dzīvmasu piedzimstot, 60 dienu vecumā teļa dzīvmasai jābūt divas reizes lielākai par dzīvmasu piedzimstot. Līdz sešu mēnešu vecumam vidējais diennakts dzīvmasas pieaugums nedrīkst būt lielāks par 1000 g un mazāks par 700 g, pēc sešu mēnešu vecuma sasniegšanas vidējam teļu dzīvmasas pieaugumam pieļaujamas nelielas svārstības un tam jābūt 700–800 g diennaktī. 

Demonstrējuma grupu teļiem vidējais dzīvmasas pieaugums līdz 6 mēnešu vecumam ir nepietiekams visās demonstrējuma grupās iekļautajiem teļiem, jo laiku pa laikam kādam no teļiem bija novērojama caureja. Visvairāk diarejas saslimšanas gadījumu tika konstatēti otrā atkārtojuma demonstrējuma grupu teļiem, pēc 200 dienas pirmā atkārtojuma grupu teļiem vidējais dzīvmasas pieaugums diennaktī atbilst vispārpieņemtas labas teļu audzēšanas prakses nosacījumiem (2. attēls). 

Dati par otrā atkārtojuma demonstrējuma grupu teļiem vēl tiks iegūti demonstrējuma gaitā. Provizoriski ir iespējams noteikt demonstrējuma grupās iekļauto teļu vaislas izmantošanas vecumu, kas pirmā atkārtojuma vaislas telēm būs aptuveni 14–16 mēnešu vecumā, taču ņemot vērā caurejas izraisīto ietekmi un augšanas ātruma samazināšanos otrā atkārtojuma demonstrējuma grupu teļiem, to izmantošana vaislai, iespējams, būs 15–17 mēnešu vecumā.

Pirmā atkārtojuma demonstrējuma grupā “Ar liesmu-1” mākslīgā apsēklošana veikta 11 grupas teļiem 440 dienu vecumā, kad to dzīvmasa bija ≥440 kg, savukārt pirmā atkārtojuma demonstrējuma teļu grupā “Ar dezinfekcijas līdzekli” mākslīgā apsēklošana ir veikta 8 teļiem. 

1. tabula. Mākslīgās apsēklošanas rezultātu apkopojums demonstrējuma grupu teļiem

Grūsnības pārbaude ar ultrasonogrāfu “Tringa Linear” tika veikta 30 dienas pēc mākslīgās apsēklošanas. Rezultāti ir apkopoti 1. tabulā. Grūsnība pēc pirmās mākslīgās apsēklošanas reizes ir konstatēta 89,5 % vaislas telēm. Grūsnības pārbaudes laikā netika konstatētas dzimumorgānu pataloģijas un olnīcu folikulārās cistas.

Secinājumi:

1. Teļu saslimšana piena periodā būtiski aizkavē to augšanu un attīstību.
2. Teļu atpalicība augšanā saimniecībai rada ievērojamus ekonomiskos zaudējumus.
3. Saimniecībā jānoskaidro caurejas cēloņi, lai izstrādātu precīzu plānu, kā nākotnē mazināt jaundzimušo teļu saslimstību ar caureju.
4. Savlaicīga caurejas diagnostika un atbilstoša ārstēšana samazina slimošanas un ārstēšanas laiku.

Materiālu sagatavoja:

Dainis ARBIDĀNS
Veterinārārsts, demonstrējuma vadītājs

Atbalsta Zemkopības ministrija un Lauku atbalsta dienests

Vairāk informācijas par Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai (ELFLA) pieejams Eiropas Komisijas tīmekļa vietnē ŠEIT.