Iegūst pieredzi meža apmeklējumā Vācijā

Jūnija sākumā Lauku attīstības plāna (LAP) 2014.–2020. gada apakšpasākuma “Saimniecību un mežu apmeklējumu nodrošināšana” ietvaros piecas dienas Latvijas meža īpašnieki un aģentūras “Meža pētīšanas stacija” darbinieki aizvadīja Vācijā – Saksijas-Anhaltes (Sachsen-Anhalt) federālajā zemē Vācijas centrālajā daļā – netālu no Magdeburgas, lai piedalītos pieredzes apmaiņā un gūtu ieskatu par to, kā saimniekot un labiekārtot sabiedrībai nozīmīgus mežus un kādas ir problēmas un izaicinājumi, ar kuriem saskaras meža īpašnieki Vācijā, saimniekojot aizsargājamās dabas teritorijās.

Koku sastāvs saistīts ar vēsturiskiem notikumiem

Salīdzinot ar Vāciju kopumā, kur meži aizņem 32% no teritorijas, Saksijas-Anhaltes federālajā zemē meži aizņem 26% no teritorijas jeb 532 481 ha. No tiem 54 303 ha jeb 10,2% ir pašvaldības meži, 140 294 ha jeb 26,3% valsts meži, 48 625 ha jeb 9,1% kooperatīvu meži un 289 257 ha jeb 54,4% privātie meži. Privātajos mežos vienam īpašniekam meža teritorija īpašumā lielākoties ir līdz 20 ha. Koku sastāvs mežos pārsvarā ir priede, egle, ozols un dižskābardis. Pārsvarā mežos koki sasnieguši 21 – 80 gadu vecumu.

Tas izskaidrojams ar vēsturiskajiem notikumiem Vācijā. Pēc Otrā pasaules kara Vācijā tika masveidā izcirsti meži, lai segtu karā gūtos zaudējumus. Mežus atjaunoja, stādot priedi 8000–10 000 gab./ha. Tik daudz tāpēc, ka priedes plānoja izcirst jau kā tievo sortimentu – mietiem un stutēm. Priežu audzēs ar pirmo kopšanu izveidoti tehnoloģiskie koridori ik pa 40 m, ar nākamo kopšanu tiek izzīmēti atstājamie mērķa koki.

Nav kailcirtes

Saksijā-Anhaltē nav tāda cirtes veida kā kailcirtes, ir atvērumi, kas var būt 1 ha platībā, lielāki tie var būt pie nosacījuma, ja bijuši vētras vai kaitēkļu postījumi, bet tie ir atsevišķi gadījumi, kas attiecīgi jāsaskaņo ar atbildīgajām institūcijām. Pašlaik tiek domāts par dabisko atjaunošanos, kā uzsvēra Norberts Olševskis (Norbert Olschewski), Magdeburgas apriņķa valsts mežu mežsargs, mežus vairs neatjauno ar priedi. Tālākā nākotnē priežu mežus nomainīs dižskābaržu un ozolu audzes.

2018. gada 11. janvārī Vācijā plosījās vētra “Frīderike”, nodarot milzīgus postījumus mežsaimniecībai. Hanss Šatenbergs atzina, ka, pēc aptuveniem aprēķiniem, Saksijas- Anhaltes federālajā zemē vētras laikā izgāzts ap 320 000 m³ koksnes.

Egļu astoņzobu mizgraužu savairošanos pastiprināja vējgāzes

Apmeklējām Harca nacionālo parku, kura teritorijā jau vairāku gadu garumā  novērojama egļu astoņzobu mizgrauža (Ips typographus) masveida savairošanās. To vēl vairāk pastiprināja nesenās vējgāzes, kas nodrošināja labvēlīgu vidi straujai kaitēkļu attīstībai. Pēc “maltītes” uz izgāztajiem kokiem mizgrauži pārcēlās uz vētru izturējušajiem kokiem, bet kurus novājināja astoņu mēnešu ilgais sausuma periods. Otrs mizgraužu attīstību veicinošais faktors ir, ka saimnieciskā darbība nenotiek, līdz ar to kaitēkļu ierobežošanas pasākumi netiek veikti. Izņēmums ir 500 m zona, kurā izcērt kokus gar nacionālā parka ārējo robežu un tos arī izvāc, lai samazinātu kaitēkļu izplatību piegulošajos saimnieciskajos un privātajos mežos.

Koksnes pārprodukcija

Vējgāžu rezultātā radusies koksnes pārprodukcija. Latvijā resnā lietkoksne maksā apmēram 77 EUR/m³ un tievā 40 EUR/m³, taču Vācijā šīs cenas ir apmēram 36 un 8 EUR par vienu kubikmetru. Ja meža izstrādātāji par 1 m³ izstrādi prasīja 17 EUR, tad pēc vējgāzēm šī summa pieauga līdz 25 EUR.

Audzēs, kas aug augstāk par 850 m virs jūras līmeņa, bojājumi ir, taču mazākā apjomā. Tas varētu būt izskaidrojums ar to, ka augstāk ir vairāk nokrišņu – virs 1000 mm gada laikā, kā arī augstāk kalnos šobrīd koki ir ar mazākiem stumbra caurmēriem.

Nacionālajā parkā – nopietni vētras un egļu astoņzobu mizgrauža postījumi

Harca nacionālā parka teritorijas ielejā mūsu gids Andrēass Pušs (Andreas Pusch) demonstrēja dižskābaržu stādījumu zem egļu audzes.

Harca nacionālā parka teritorijā vērojami nopietni vētras un egļu astoņzobu mizgrauža postījumi. Mežā pašlaik vērojami nopietni izgāzto un nokaltušo koku apjomi, kurus plānots daļēji izvākt.

Parka attīstības plānā paredzēts, ka pēc 2020. gada 90% teritorijas netiek veikta nekāda veida darbības. Pašlaik jau 65% no parka teritorijas notiek meža attīstība bez cilvēka līdzdalības.

Augstākais punkts ir 1142 m augstais Brokena kalns — augstākā Ziemeļvācijas virsotne. Virsotni var saskatīt tikai aptuveni, jo lielāko daļu tā slēpjas miglā. Šis dabas veidojums palīdzējis rasties teiksmām par raganām un katru gadu bijis centrālais Valpurģu nakts objekts.

Brokena virsotnē atrodas vecākais augstais kalnu dārzs Eiropā — tas ir viens no augstākajiem dārziem Vācijā, bet noteikti augstākais Saksijā-Anhaltē un Lejassaksijā. Klimats padara šo dārzu īpašu, jo migla, zemās temperatūras un spēcīgā vēja ietekme nodrošina ideālus apstākļus dzīvībai 1142 metru augstumā, kas atbilst augstumam līdz 2200 metriem Alpos. Kalnu dārzā Brokenā var aplūkot vismaz 1500 augu sugu. 

Meža izglītības iespējas

Lai pilnīgāk izprastu situāciju meža nozarē Vācijā, apmeklējām arī Meža mācību centru Magdeburgā. Meža mācību centra vadītājs Zabša (Sabsch) kungs iepazīstināja ar meža izglītības iespējām Saksijas-Anhaltes federālajā zemē. Lai iestātos šajā mācību iestādē, jābūt pamatskolas izglītībai, jānokārto fiziskais un psiholoģiskais tests. Pieprasījums liels – uz vienu vietu piesakās deviņi cilvēki. Mācības tiek organizētas sekojoši — 1/3 daļa teorija, 2/3 prakse. Mācību centrā ir uzstādīts stends, kur studenti praktizējas koku gāšanā. Ne vienmēr dabā koks aug taisni — šeit tos var nolikt dažādos slīpumos un iemācīties pareizi nozāģēt.

Ir aprīkota arī harvestera vadītāja mācību vieta, ir angārs, kur mācās visu par motorzāģiem. Pēc četru gadu mācībām students saņem mežsarga palīga kvalifikāciju. Viņam ir zināšanas mežsaimniecības pamatos, meža darbu plānošanā, cirsmu izstrādē,  viņš spēj organizēt medības un uzbūvēt torņus, atpazīt un izvākt bīstamos kokus. Lai saņemtu mežsarga diplomu, vēl jāmācās trīs gadi.

Mežā var strādāt arī bez mežsarga palīga kvalifikācijas, taču tad alga ir vismaz divas reizes mazāka. Visbiežāk studenti noslēdz līgumus ar mežizstrādātājiem, saņem stipendiju un pēc mācību beigām atstrādā trīs gadus.

Pēc brauciena

Brauciena dalībnieka, meža īpašnieka Uģa Zāģera pārdomas pēc brauciena. Tā kā viņam pie mājām ir ap 130 gadus veca ozolu un ošu audze, kurā oši ir nokaltuši, pašlaik bijušas pārdomas par to, kādus kokus stādīt atvērumu vietās. Pēc Vācijas apmeklējuma viņš domā, ka šī koku suga varētu būt dižskābardis. Noteikti nepieciešamas papildu konsultācijas ar zinātniekiem un pētniekiem – jāapskata dižskābaržu audze Šķēdes pusē un tad jāpieņem galīgais lēmums, bet vismaz ir ideja pamēģināt kaut ko jaunu.

Maija Birkena-Dzelzkalēja,
Rita Daščiora, MKPC
Andra Ziediņa, MPS
Foto: Maija Birkena-Dzelzkalēja, Oskars Zaļkalns, Gundega Rutka