Itālijā papeles audzē kā lauksaimniecības kultūru

Itālijā papeles audzē kā kokaugu stādījumus lauksaimniecības zemēs (agroforestry), kā to varētu attiecināt arī uz Latviju.

Ar papeļu audzēšanas pieredzi iepazināmies Lauku attīstības programmas investīciju apakšpasākuma “Atbalsts saimniecību un mežu apmeklējumiem” ietvaros. Brauciena laikā iepazināmies ar ģimenes uzņēmuma Al.Wood papeļu stādāmā materiāla selekcionēšanas un audzēšanas pieredzi, specializētās tehnikas ražošanu ģimenes uzņēmumā Coraglia Massano un Bonzano grupas papeļu koksnes pārstrādes uzņēmumu.      

Audzē ātraudzīgos papeļu hibrīdus

Itālijā audzē papeļu hibrīdus, kas ir mērķtiecīgi selekcionēta ātraudzīga koku suga (neražo sēklas, nav pūku, pavairo veģetatīvi). Papeļu plantācijas audzē kā lauksaimniecības kultūru, iekļaujot augu sekā un ievērojot agrotehniskos pasākumus (rušināšanu, mēslošanu, laistīšanu, atzarošanu utt.).

Papeļu audzēšanas cikls ir 7 ̶ 10 gadi, stāda ap 1100–1600 stādus/ha. Stādīšanas shēmas ir dažādas atkarībā no tehnikas, ar kuru tiek irdinātas rindstarpas. Ievērojot visus agrotehnikas priekšnosacījumus, 10 gados no papelēm izaug vareni koki, katrs sasniedzot pat viena kubikmetra apjomu. Par vienu tādu koku pārstrādātāji maksā 60 ̶ 100 eiro.

Pēc nociršanas platību var atbrīvot no celmiem un izmantot lauksaimniecības kultūru audzēšanai vai turpināt ataudzēt no atvasēm vēl divus ciklus. Otrajā apritē papeļu atvases ataug vēl spēcīgākas kā pirmajā. Pirmajā gadā atvašu garums sasniedz līdz pat 1,5 metriem. Pie katra celma atstāj 1 ̶ 2 spēcīgākās atvases, pēc tam retina un kopj kā iepriekš. Lauksaimnieki Itālijā papeles audzē līdz 8 gadiem un saņem standarta maksājumu kā visur Eiropā – 150 eiro/ha. Skatās, lai nav meliorētas augsnes.

Labāka reproduktīvā materiāla veidošana

Uzņēmums ALWood nodarbojas ar labāka papeļu reproduktīvā materiāla veidošanu – dažādu papeļu klonu krustošanu izmēģinājumiem labāko īpašību meklējumos (ātraudzība, izturība pret slimībām, kukaiņiem sala izturība u. c.).

ALWood ir ģimenes uzņēmums vairākās paaudzēs un ieņem vadošo vietu ātraudzīgo papeļu hibrīdu stādāmā materiāla audzēšanā un izplatīšanā Itālijā un citās valstīs. Tas nodarbojas ar papeļu veģetatīvā materiāla – spraudeņu (6 m, 1,6 m un 0,6 m) pavairošanu un izplatīšanu Eiropā, kā arī pēdējā laikā paplašina darbību Ziemeļeiropā.

ALWood īpašnieka vectēvs savu darbību sāka ar nelielu uzņēmumu, vienkārši zemniekiem tirgojot stādmateriālu. Lai izaudzētu produktīvāku stādmateriālu, uzņēmums 1983. gadā sāka selekcijas programmu. Pēc 30 gadiem uzņēmumam ir vairāk nekā 100 ha stādmateriāla audzēšanai. Viņi ir atlasījuši vairākus papeļu klonus, kas  piemēroti dažādiem klimatiskiem apstākļiem.

Papeļu kā lauksaimniecības kultūras audzēšanai nepieciešama atbilstoša tehnika un aprīkojums. Apmeklējuma laikā iepazināmies ar ģimenes uzņēmumu Coraglia Massano, kas nodarbojas ar specializētas tehnikas ražošanu un tirgošanu Eiropā.

Izmēģinājumu stādījumi ar uzņēmuma ALWood stādmateriālu ir arī Latvijā, taču šis stādāmais materiāls Latvijā pagaidām nav sertificēts, bet tiek strādāts pie tā. Tādēļ to pagaidām nevar izmantot plantāciju meža ierīkošanai, tikai lauksaimniecības  zemēs kā kokaugu stādījumu.

Papeļu koksnes izmantošana

Papeļu stumbra koksnes pirmo un otro nogriezni izmanto finierim, lobīšanai; trešo un ceturto – zāģmateriāliem, pārējais – šķeldošanai un malkai.

Ar papeļu koksnes izmantošanu iepazināmies, apmeklējot Bonzano grupas ģimenes uzņēmumu, kas nodarbojas ar saplākšņa un OSB plātņu ražošanu.  Lielāko daļu – 90% –uzņēmums eksportē uz dažādām pasaules valstīm. Rūpnīcu dibinājis īpašnieka vectēvs 1929. gadā, tagad tas ir vidējs uzņēmums, kurā strādā 100 darbinieki.

Klimata pārmaiņu kontekstā Latvijā papeles varētu būt perspektīva koku suga, kuru varētu audzēt lauksaimniecības zemē. Papeļu plantāciju mežu ierīkošana varētu būt riskants pasākums meža dzīvnieku postījumu dēļ.

Patlaban notiek sadarbība ar Latvijas zinātniekiem, ir jau ierīkoti eksperimentālie stādījumi, lai stādāmo materiālu varētu sertificēt un izmantot arī plantāciju mežu ierīkošanai.

Latvijā papeļu audzēšana kā lauksaimniecības kultūra, pagarinot audzēšanas ciklu, varētu būt kā viens no CO₂ piesaistes pasākumiem lauksaimniecībā.

Foto: Agrita Šēnberga

Sarmīte Grundšteine,
Meža konsultāciju pakalpojumu centrs