Jūs atrodaties šeit
Jaunā Eiropas Savienības meža stratēģija – jauns izaicinājums
Šī gada jūlija vidū Eiropas Komisija nāca klajā ar paziņojumu par apstiprināto Eiropas Savienības (turpmāk – ES) meža stratēģiju, kura ir kā viena daļa no pasākuma kopuma “Fit for 55” jeb “Piemēroti 55“, kura mērķis ir par 55% samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas līdz 2030. gadam, salīdzinot ar 1990.gadu, un līdz 2050.gadam Eiropai kļūstot kā pirmajam kontinentam, kurš būs sasniedzis klimatneitrālu ekonomiku, vienlaicīgi nodrošinot visas ekosistēmas atjaunošanu. ES meža stratēģijai sevī pavieno gan regulatīvos, gan finanšu, gan brīvprātīgos pasākumus. Jaunā stratēģija sevī ietver virkni dažādus pasākumus, kas skars ikvienu meža īpašnieku un nozarē strādājošo darbinieku, uzsvaru liekot uz bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu, meža noturības palielināšanu pret klimata maiņas izraisītiem pasākumiem.
Saskaņā ar stratēģijā minēto, ES ir 16 miljoni privāto meža īpašnieku, un mežs un meža zeme nosedz 44% no sauszemes. Mežsaimniecības nozare kopumā ES nodarbina 3.3 milj. cilvēku, un stratēģijā būtisks uzsvars tiek likts, ka materiāliem, kas iekļaujas fosilo materiālu grupā (piemēram, ogles, dabas gāze u.c.), maksimāli jānomaina uz koksnes materiāliem ar ilgtspējīgiem risinājumiem, t.sk. arī būvniecības sektorā, kā arī uz iegūtās koksnes un tās biomasas pilnvērtīgas izmantošanas, un līdz ar to vēl lielāka nozīme tiks piešķirta mežsaimniecības nozarei tuvākā un tālākā nākotnē.
Skatoties no privāto meža īpašnieka skata punkta, tad būtiskākie uzsvari no jaunās ES meža stratēģijas:
- Meža īpašnieku un mežsaimniecības ieinteresēto pušu izglītošana, konsultēšana, zināšanu pārnese, kas celtu attiecīgi kvalifikācijas. Tiks veidotas mūžizglītības programmas, konsultācijas un citi pasākumi mežsaimniekiem, pielāgojot tās meža vajadzībām un realitātes izaicinājumiem, kā arī attīstot nodarbinātības iespējas nozare.
- Līdz 2021.gada beigām ar dalībvalstīm ir plānots vienoties par primāro un veco meža kopīgo definīciju un stingru to aizsardzības režīmu, lai aizsargāto to unikalitāti un bioloģisko daudzveidību. Stratēģija paredz, ka šie meži pēc iespējas vairāk tiek atstāti to dabiskajā ciklā, ierobežojot koksnes ieguves iespējas, vienlaikus radot sinerģiju ar ilgtspējīgu ekotūrismu un atpūtas iespējām.
- Lai ilgtspējīgi apsaimniekotu mežus, pielāgotu klimatam un veidotu noturīgus mežus, uzsvars tiks likts uz apsaimniekošanas praksēm, kas atbalsta bioloģisko daudzveidību, piemēram, veidojot mistraudzes, nevis monokultūru plantācijas.
- Ja mežkopības prakse ietvers sevī kailcirtes, stratēģija paredz, kad nākotnē vairāk būs jāņem vērā vide un apkārt esošā ekosistēma, un atsevišķu sugu vajadzības, un kailciršu praktizēšana, izstrādājot mežus, būs vairāk jāpamato.
- Rūpes par meža augsni. Augsne ir kā veselīgas un ražīgas mežaudzes pamats, jo apgādā kokus ar nepieciešamiem elementiem un barības vielām, un saistībā ar šo, stratēģija paredz, kad nākotnē būs jāizvairās no nepiemērotas meža tehnikas izmantošanas, kas rada negatīvu ietekmi uz vidi, piemēram, augsnes sablīvēšanos.
- Plānots izstrādāt jaunu brīvprātīgās sertifikācijas sistēmu, kas paredzēta kā apliecinājums bioloģiskās daudzveidības draudzīgākai ilgtermiņa pārvaldības praksei saimnieciski darbojoties mežsaimniecības nozarē, un saņemot šādu sertifikātu, varētu gūt labumu no ES.
- Eiropas Komisija, sadarbojoties ar dalībvalstīm, uzraudzīs koku veselības stāvokli, tostarp invazīvo svešzemju sugu izplatību, slimības un kaitēkļus, lai rosinātu nepieciešamās preventīvās darbības agrīnai atklāšanai un izkaušanai.
- Saskaņā ar ES bioloģiskas daudzveidības stratēģiju, noteikts mērķis līdz 2030.gadam iestādīt vēl 3 miljardus koku, ievērojot ekoloģiskos principus. Tas laika gaitā palīdzēs palielināt meža platību, pastiprināt ES oglekļa piesaisti un tā noturēšanu, palielinot tā krājumus. Līdz 2022.gada 1.ceturksnim jau tiks publicētas vadlīnijas turpmākam rīcības plānam par 3 miljardu koku ieaudzēšanu. Plānots kokus ieaudzēt ne tikai meža zemēs, bet arī pilsētās un popularizēt agromežsaimniecību lauku apvidos. Šo koku uzskaitei tiks veidotas speciāla koku skaitīšanas sistēma, pasākuma popularizēšanas kampaņas u.c. aktivitātes, lai popularizētu šo iniciatīvu visā ES - gan mežsaimniecības un lauksaimniecības nozarēs, gan iesaistītu pilsētvidi un tās iedzīvotājus.
- Paredzēti finansiāli stimuli meža īpašniekiem, kuru galvenie ienākumi no koksnes piegādes, lai tie vairāk iesaistās ekosistēmas pakalpojumos, aizsargājot un atjaunojot mežus, un pielāgojot meža apsaimniekošanu bioloģiskās daudzveidības praksei.
- Atbalstīt pētījumus meža reproduktīvā materiāla uzlabošanai, palielināt tā ražošanu un pieejamību, tādejādi palielinot mežaudžu noturību pret klimata pārmaiņām un veicinot meža atjaunošanu pēc klimatu radītām sekām, un sniegt vispārēju informāciju par tā piemērotību turpmākajiem klimatiskajiem apstākļiem. Turklāt, līdz 2022.gada beigām plānots papildināt tiesību aktu par meža reproduktīvā materiāla pārskatīšanu un veicamajiem pasākumiem, lai veicinātu nākotnes klimatiskajiem apstākļiem piemērota meža reproduktīvā materiāla ražošanu un tirdzniecību.
- Līdz 2023.gada 1.ceturksnim, visas dalībvalstis sagatavo meža un meža nozares stratēģisko plānus, bet tos izstrādā ievērojot pilnībā subsidiaritātes principu. Eiropas Komisija virza priekšlikumus jaunai likumdošanai par ES mežu novērošanu, datu vākšanas un ziņošanas shēmām, lai nodrošinātu vienotu, koordinētu ES meža monitoringa, datu vākšanas un ziņošanas sistēmu.
- Tiks veikta pastiprināta zinātniskā izpēte saistībā ar agromežsaimniecību un kokiem vai koku audzēm, kas atrodas ārpus meža.
- Būs iespēja pieteikties finansējumam, lai realizētu dažādus inovāciju projektus, un prioritārākie tieši būs uz fosilo materiālu nomaiņu uz novatoriskiem, ilgtspējīgākiem materiāliem, kā arī tādiem projektiem, kas palielina meža ekonomikas ilgtspēju un apriti.
Saistībā ES jauno meža stratēģiju, savā runā Eiropas Komisijas komisārs Vides, okeānu un zivsaimniecības jautājumos Virgīnijs Sinkēvičš uzsver sekojošo: "Mēs runājam par šiem 3 % no atlikušajiem vecajiem mežiem. Protams, šī aizsardzība ir nepieciešama. Līdz šī gada beigām mēs pabeigsim definīciju un kopā ar citām dalībvalstīm mēs definēsim, kur šie meži atrodas, un, protams, mēs nodrošināsim viņu pienācīgu aizsardzību. Otrs nozīmīgākais un vērienīgākais mērķis ir nākamajā desmitgadē papildus iestādīt 3 miljardus koku. Protams, mums tas jādara, balstoties uz vides principiem, jo, ja vairāk ir iestādīti koki, tie nekļūst par mežu, tāpēc mēs vēlamies uzsvērt ne tikai to, cik svarīgi ir koku stādīšanu, bet arī to, ka par mežu var saukt tikai pilnībā izveidotu ekosistēmu."
Kopumā ES meža stratēģija tiek vērsta uz ilgtspējīgu meža apsaimniekošanu, tiek likts uzsvars uz meža nozīmi oglekļa uzņemšanā un uzkrāšanā un vispārēji samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas un gaisa piesārņojumu, pārstāt biotopu un sugu zaudēšanu, palielināt sociālekonomiskos ieguvumus sabiedrībai kopumā. Avots un sīkāka informācija par ES meža stratēģiju atrodama šeit: https://ec.europa.eu/info/files/communication-new-eu-forest-strategy-2030
Sagatavoja: Madara Černuho
Meža konsultāciju pakalpojumu centrs