Meža kāpēcīši ar meža īpašniekiem apceļo Eiropu

Padziļinot izpratni par meža apsaimniekošanu citās valstīs, Meža konsultāciju pakalpojuma centra darbinieki gan paši, gan kopā ar meža īpašniekiem šogad pabijuši gan Viduseiropā, gan Skandināvijā. Centra direktors Raimonds Bērmanis šos braucienus atzīst par vērtīgākajām apmācībām kādas meža konsultantiem jebkad bijušas, gan pieredzes apmaiņai meža īpašniekiem zināšanu papildināšanai. 

Anita Jaunbelzere

Jābūt apsaimniekošanas plānam

Meža konsultantu secinājumi par ārzemēs redzēto liecina, ka būtiski savā meža apsaimniekošanas pieredzē neatšķiramies, taču pilnīgi vienādi arī neesam. 

R. Bērmanis: “Meža īpašnieku struktūra katrā valstī ir savādāka. Centrāleiropā - Rumānijā, Slovākijā – bieži sastopami  kopīpašumi. Tas veidojies vēsturiski - ciemata iedzīvotājiem pieder mežs, katram kaut kādas domājamā daļas. Tās var izmantot, gan lai iegūtu malku vai saņemtu peļņas dividendes. Tas atkarīgs no katra vēlmēm un vajadzības. Svarīgi, ka mežs vienmēr paliek vietējās kopienas īpašumā, jo īpašnieks var savas daļas pārdot tikai kopienas biedriem. Tas ir kā noslēgts loks. Mazākā apmērā, bet kaut kas līdzīgs reizēm sastopams  arī Somijā. Ļoti pozitīvs ir direktora secinājums par to, ka Latvijā mēs nevaram sūdzēties, ka meža īpašniekiem ir maza rīcības brīvība. Tā ir plaša. R. Bērmanis: “ Salīdzinot ar Viduseiropu, meža īpašnieki  paši var pieņemt lēmumus. Pēc meža apsaimniekošanas normatīvo aktu pēdējiem grozījumiem, kas paplašina ciršanas iespējas, atšķirība ar Somiju arī ievērojami samazinājusies. Protams, Latvijā ir normatīvie akti, kuri jāievēro, bet mums nav tādu prasību, piemēram, lai obligāti būtu noslēgts līgums par meža apsaimniekošanu ar meža konsultantu vai meža dienestu. Tā gan paliek meža īpašnieka izvēle ar ko šo līgumu slēgt, taču tādam līgumam ir jābūt, vairākās valstīs arī ir prasība, ka obligāti jābūt meža apsaimniekošanas plānam, taču meža īpašniekam par to visu arī jāmaksā.”

Raimonds Bērmanis atzīst, ka šajā ziņā mūsu meža īpašnieki ir salīdzinoši  brīvi lēmumu pieņemšanā, taču , lai pieņemtu izsvērtus lēmumus,  meža īpašniekus nepieciešams nodrošināt ar zināšanām un sniegt padomu. Tas, viņaprāt, ir pareizais ceļš. To kā īpaši svarīgu principu uzsvēra arī Austrijas mežsaimniecības kolēģi, kad oktobra sākumā meža īpašnieku grupa apmeklēja Austrijas mežus. 

Somijā trūkst koksnes

Somijā meža īpašumi ir dažāda izmēra. Lielajām kompānijām piederošie meži statistikas uzskaitē tiek izdalīti pat atsevišķi, jo tie ir pietiekami nozīmīgi, īpaši svarīgi meža industrijai. R. Bērmanis: “Ja pie mums koksnes tirgu privātajos mežos galvenokārt ietekmē mežizstrādātāji, kas iepērk augošu mežu, tad Somijā tie ir lielie pārstrādes uzņēmumi – lielās kokzāģētavas un celulozes rūpnīcas, kas nereti vienlaikus arī ir kā meža īpašnieki. Atšķiras arī koksnes uzmērīšanas veids. Latvijā meža īpašnieks vēlas precīzi zināt, cik cirsmā kubikmetru un cik tie vērti, tāpēc pirms zāģēšanas mēs mežā katru koku uzmēram un novērtējam tā kvalitāti. Somijā viss balstās uz koksnes pārstrādes uzņēmuma veiktajiem uzmērījumiem un hārvestera datiem – cik tas nozāģējis un cik uzskaitījis. Respektīvi - ko uzmēra koksnes pārstrādes uzņēmums, par to arī meža īpašniekam samaksā. Pēc šiem datiem par padarīto samaksā arī harvestera operatoram.”

Somu kolēģi stāstījuši, ka sankciju dēļ no Krievijas vairs neienāk 10 – 15 milj. m3 koksnes. Līdz ar to, lai nodrošinātu koksnes industriju, nepieciešams intensīvāk cirst pašiem savos mežos, jo nepieciešami papildus resursi šķeldai un malkai. Braucienos pa mežu radies iespaids, ka somi šobrīd cērt intensīvāk nekā to darām mēs. R. Bērmanis: “Mēs redzējām, ka iespējas koksnes ieguvei pārstrādes uzņēmumi meklē ļoti cītīgi īpaši savu kompāniju mežos. Vajadzība nodrošināt celulozes rūpnīcas ar izejvielām ir spēcīga un nākas zāģēt arī tādus mežus, kur pēc labās mežsaimniecības prakses, vēl to darīt nevajadzētu. Koksne pašiem meža īpašniekam ir tik nepieciešama, ka viņi ir spiesti iet un zāģēt, aizmirstot par mežsaimniecību ”

Ar somiem pārrunāta arī situācija šķeldas ieguvē. Braukuši garām cirsmai, kurā priekš šķeldošanas bijuši izrauti celmi. Pret celmu izmantošanu apkurei somi izturoties rezervēti, jo tas sanāk ne tikai dārgi, bet arī nepieņemami vides aktīvistiem, kā arī šķeldas kvalitāte ir sliktāka salīdzinot ar ieguvi no citiem sortimentu veidiemTāpēc somi šo šķeldas ieguves veidu redz kā aizejošu.

Dižskabardis aiziet malkā

Rumānijā visa mežizstrāde joprojām tiek balstīta uz stumbra tehnoloģijām. No meža tik vesti ārā stumbri, kurus sagarina līdz pat 12 m garos baļķos. Egles tur ir ļoti labas kvalitātes, atsevišķos reģionos pat labākas nekā Latvijā, un tās ir pat vairāk nekā simts gadus vecas. Kokiem ir liela dimensija un arī cena, kādu par dižegli saņem meža īpašnieks. Šā gada maijā, kad kāpēcīši ar meža īpašniekiem viesojās Rumānijā, par kubikmetru augstākās kvalitātes egles tur maksāti 200 eiro. Bez tam koksnes pārstrādes sektors tur nav īpaši moderns. Reāli tā ir vietējā ciemata neliela zāģētava.

Neskatoties uz mizgraužu riskiem, gan Somijā, gan Slovākijā, gan Rumānijā, egle joprojām ir  sortiments uz ko meža īpašnieki  balstās, jo tā ir tirgus prece. Kaut arī Rumānijā ir dižskābaržu meži. Dižskabardis ir cietais lapu koks, bet viņi to lielā daudzumā izmanto malkai un meža īpašnieki pret šo sugu ir skeptiski, jo dižskābardim cena lēkā augšā, lejā, bet eglei tā ir vienmēr stabila un salīdzinoši augsta.

Nākamgad – universitātes līmenis

R.Bērmanis: “Šogad pirmo reizi norisinājās mērķtiecīgas apmācības mežsaimniecības konsultantiem, pie Somijas kolēģiem meža konsultāciju uzņēmumā Tapio un viņi mums daudz ko stāstīja un rādīja. Protams viņiem ir savas specifika, mums sava. Apmācības norisinājās gan par dabas saglabāšanas jautājumiem, gan mežsaimniecības datu ieguvi un izmantošanu. Apmācības piedalījās arī speciālisti no Mūsu mežs īpašnieku kooperatīva. Tamdēļ arī paši savā starpā varējām apmainīties ar pieredzi niansēs. Kā viens ko dara, kā otrs, kādas ir problēmas un izaicinājumi. Ikdienas skrējienā tā kārtīgi parunāties nemaz nesanāk, bet komandējumā, kurā kopā pavadām četras piecas dienas, tur atliek laika apspriesties.. 

Saplānot šādu braucienu, projektā Lauku atbalsta dienestam norādot katru vietu, kuru apmeklēsim un speciālistu ar kuru norisināsies apmācības, tas ir zināms izaicinājums. Tomēr tas mums izdodas un arī šogad būs vēl vairāki pieredzes apmaiņas braucieni meža īpašniekiem uz Eiropu - uz Itāliju, Zviedriju. Savukārt nākamgad plānojam doties  uz Zviedriju ar meža konsultantu grupu , iepazīties ar skandināvu meža ekonomiku. Tas jau būs universitātes līmenis, jo apmācības nodrošinās Zviedrijas Lauksaimniecības Zinātņu Universitāte. Protams, tur pastāv izaicinājums valodas prasmē, jo var iztulkot lekcijas, bet vairs ne tik labi praktiskas individuālas nodarbības, piemēram pie datora vai instrumenta.”

Raimonds Bērmanis: “ Latvijā meža īpašnieki nevar sūdzēties, ka tiem trūkst rīcības brīvības meža apsaimniekošanā. Galvenos lēmumus tomēr meža īpašnieki  var pieņemt paši.”

Apmeklējumi tiek nodrošināti Lauku attīstības programmas (LAP) investīciju pasākuma 2014.-2020.gadam, kas turpināsies līdz 2022. gada 31. decembrim “Zināšanu pārneses un informācijas pasākumi” apakšpasākuma “Atbalsts saimniecību un mežu apmeklējumiem” ietvaros.

Konsultantu apmācība tika nodrošināta Latvijas Lauku attīstības programmas (LAP) investīciju pasākuma 2014.-2020. gadam “Konsultāciju pakalpojumi, lauku saimniecību pārvaldības un lauku saimniecību atbalsta pakalpojumi" apakšpasākuma “Atbalsts konsultantu apmācībai” ietvaros, LAD Līguma nr. 10 2.1-20/21/P16.

Atbalsta Zemkopības ministrija un Lauku atbalsta dienests