Mežs un mežkopība mainīgajā klimatā

Kā klimata pārmaiņas turpmāk ietekmēs mežkopību, kas jāņem vērā, lai mazinātu riskus, un kādas ir iespējas. Par to pagājušā gada nogalē Latvijas Valsts mežzinātnes institūta (LVMI) “Silava” organizētajā Latvijas mežzinātnes dienā “Mežs un mežkopība mainīgajā klimatā” Jaunkalsnavā sprieda vairāk nekā 160 apmeklētāji.

Būs jāizvēlas koku sugas

LVMI “Silava” zinātnieks LZA kor. loc. Dr. Āris Jansons uzsvēra, ka klimata pārmaiņas ienesīs korekcijas veģetācijas zonās. “Tagad mūsu veģetācija pārstāv hemiboreālo zonu, – tā ir pārejas zona starp boreālo jeb skuju koku un nemorālo jeb lapu koku zonu. Modelēšana liecina, ka līdz gadsimta beigām Latvijas teritorija atradīsies nemorālajā zonā. Mums būs jāizvēlas koku sugas, ko turpmāk audzēt. Klimata pārmaiņas var nodrošināt arī meža ražības paaugstināšanos, sadarbojoties zinātnei un praksei.”

Dižskābardis varētu būt perspektīvs

Meža pētīšanas stacijas Kalsnavas meža objektā dalībnieki iepazinās ar eksperimentālo dižskābaržu stādījumu zem priežu audzes vainagu klāja, kas tagad daļēji ir atsegts.

Āris Jansons: “Dižskābardis sastopams dažādās vietās Latvijā un ir sasniedzis pat 130 gadu vecumu. Līdz šim tas pie mums ir juties labi, 100 gadu vecumā sasniedzot 400–800 kubikmetru krāju. Lai gan mēs esam ārpus dižskābaržu mežu izplatības areāla ziemas negatīvo temperatūru dēļ, tomēr koki ir spējuši izdzīvot. Dižskābardis, līdzīgi kā egle, spēj augt apēnojuma apstākļos, neiedzīvojas sakņu trupē atšķirībā no egles, rezistents pret meža dzīvnieku bojājumiem. Eksperiments parāda, ka arī šajā Latvijas daļā dižskābardis var augt tīri labi. Klimata pārmaiņu kontekstā tā ir vēl viena ēncietīga koku suga, kuru saimnieki varēs izmantot, lai dažādotu savu saimniecisko darbību.”

Riski – trupe un vēja bojājumi

Otrajā eksperimentālajā objektā LVMI “Silava” zinātnieki Dr. Āris Jansons, akadēmiķis Tālis Gaitnieks un doktorants Oskars Krišāns stāstīja par vēja un sakņu trupes radītiem bojājumu riskiem kokaudzēm, to novērtēšanu un iespējamu novēršanu.

Tālis Gaitnieks: “Egļu audzes arvien biežāk bojā sakņu trupe, tās rezultātā rodas lieli zaudējumi. Sēne, kas izraisa sakņu trupi, labprāt aug tur, kur ir labvēlīgi apstākļi. Katrs sēnes augļķermenis apdraud nākamā meža veselību. Tā izplatās ar saknēm. Zinātnieki strādā, lai mazinātu sēnes izplatību, ir atklāta otra sēne – lielā pergamentsēne, kas aizsargā kokus no trupes sēnes. Zinātnieki strādā, lai izgatavotu preparātu trupes ierobežošanai. Klimata pārmaiņas ietekmēs arī sēnes, fitopatoloģiskie riski nākotnē palielināsies.”

Āris Jansons: “Turpmāk vairāk būs jārēķinās ar vēja bojājumiem, būs jāmēģina atrast veidi, lai saimniekotu efektīvāk. Zinātnieki izstrādājuši empīriskos modeļus koku noturībai uz kūdras augsnēm. Kokiem, kam bijuši stumbra bojājumi, ir notikusi šķiedru saspiešanās, tie tik labi vairs nevada ūdeni. Nākamajā gadā koki ir novājināti, tiem var uzklupt mizgrauži.

Koka stabilitāte kūdras augsnēs ir atkarīga no mitruma augsnē. Tie koki, kas bija labāk enkuroti, lūza, un bojājumi bija spēcīgāki. Koku stabilitāti samazina arī sakņu trupe un stumbra bojājumi. Kad vēja ietekmē viens bojāts koks izgāžas, veidojas domino efekts un izgāžas blakus koki. Jo kokiem veidojas lielāks sakņu kamols, jo lielāka noturība pret vēja bojājumiem. Arī noregulēts gruntsūdens līmenis palielina noturību. Visi saimnieciskie pasākumi, kas veicina labākas sakņu sistēmas veidošanos kokiem, nāk par labu koka noturībai.”

Seminārs noslēdzās ar vēsturiska, 50 gadus veca, zema sākotnējā biezuma (400 koki uz hektāra) egļu stādījuma apmeklējumu, kurā Dr. Āris Jansons un Dr. Dagnija Lazdiņa stāstīja par mežaudžu ražības kāpināšanu, izmantojot jaunākās zināšanas par meža selekciju, mežkopību un koku minerālo barošanos.

Dagnija Lazdiņa: “Pateicoties koku mēslošanai ar pelniem, ir konstatēts pozitīvs efekts. Augsne nav skāba, koki tiek klāt citām minerālvielām. Gudrākais, ko saimnieki var darīt, ir riska vietās mežā ienest papildu barības vielas. Tāpat kā ziemas sākumā cilvēki vakcinējas pret gripu. Ja selekcija ir izdarījusi savu darbu, tad barības vielu ienešana dos savu efektu. Kūdras augsnēs iesaka mēslot ar kāliju un fosforu, kas daudz ir pelnos. Minerālaugsnēs, kur trūkst slāpekļa, var izmantot arī komplekso mēslojumu. Mēslošanu ir jēga veikt, kad veic retināšanu vai krājas kopšanu. Ar mēslošanu var panākt, lai koks izaugtu stiprāks.”

Zinātnieku atklājumi un atziņas noteikti būs noderīgas, samazinot riskus un izmantojot iespējas meža audzēšanā klimata pārmaiņu kontekstā.

Sarmīte Grundšteine

MKPC direktora vietniece 

informācijas un apmācību jomā