Mizgrauzis – drauds egļu mežiem

Egļu astoņzobu mizgrauzis (Ips typographus) ir neliela 4–7 mm vabole, kas barojas un attīstās galvenokārt parastajās eglēs. Pašlaik pēc nodarītā kaitējuma apjomiem, mizgrauzis  ievērojami ir izplatījies Eiropā, sasniedzot pat epidēmijas apmērus.   

Mizgrauži milzu apjomos ir savairojušies Vācijas ziemeļos. Neveicot savlaicīgu ierobežojošo darbību, mizgraužu populācija ir sprādzienveidīgi pieaugusi nekontrolējamā apjomā. Ievērojami postījumi konstatēti arī Čehijā, Slovākijā, Polijā un citās valstīs.  Mizgrauži ievērojami izplatījušies arī Latvijā.

Zinātnieki konstatējuši, ka šobrīd mizgrauzis Latvijā ir sasniedzis fona statusu un būtiskus draudus mežsaimniecībai pagaidām nerada. Lielākās masveida savairošanās ir punktveida, izteikti lokālas, un skar atsevišķas audzes vai koku pudurus. Tomēr situācija var mainīties, pastāvot vabolēm labvēlīgiem ziemošanas apstākļiem. Mizgrauži pamatā savairojas  novājinātās egļu audzēs, piemēram, Madonas apkaimē un Lubānā – egļu audzēs, kuras skāruši 2017.–2018. gada plūdi.

Kur savairojas mizgrauži?

Mizgrauži parasti savairojas vēja gāztās vai novājinātās augošās eglēs vai nemizotos baļķos ar diametru virs 12 cm. Vaboles barojas ar augošām eglēm, kas vecākas par 40 gadiem.

Egļu astoņzobu mizgrauži parasti savairojas visā egles stumbra garumā. Savairošanos labvēlīgi sekmē ilgstošs sausums un karstums, visvairāk – vējgāzes, taču zem mizas vislielākais kāpuru blīvums ir tieši noēnotākajās stumbra daļās.

Mizgraužu savairošanos var noteikt pēc koksnes miltiem ap izskrejām skarto koku stumbru pakājē. Latvijā tiem sekmīgi attīstās divas paaudzes. Pārziemojušo vaboļu lidošana sākas aprīļa otrajā pusē, maija sākumā, kad gaisa diennakts vidējā temperatūra jau sāk pārsniegt 10 grādu atzīmi.

Ja risks ir būtisks mežaudzei, tad, plānojot jebkādu saimniekošanu, jāņem vērā, ka egļu astoņzobu mizgrauzis spēj vienā piegājienā nolidot 49 km attālumu, un lielākā tā ietekme ir tieši 500 m lielā rādiusā ap novājināto, nogāzto koku.

Kā pasargāt egļu audzes?

Ņemot vērā iespējamo mizgraužu masveida savairošanās risku, Zemkopības ministrijā tiek izstrādāts Rīcības plāns egļu audžu aizsardzībai pret mizgrauzi. Visa egļu audžu aizsardzība tiek plānota, sākot no 1. aprīļa, balstoties uz visnelabvēlīgāko mizgrauža attīstības scenāriju.

Ieteikumi egļu mežaudžu aizsardzībai no 1. aprīļa līdz 1. septembrim:

Ciršanas ierobežojumi

• Ieteicams necirst egļu audzes, kas vecākas par 50 gadiem, izņemot gadījumus, kad egļu audzes ir kompaktas un izolētas un atrodas ne tuvāk par 100 metriem no citām pieaugušām egļu audzēm.

• Nav pieļaujama skuju koku ciršana, kas atrodas tuvāk par 100 metriem no pieaugušām egļu audzēm, ja vien tajās netiek izvietoti feromonu slazdi.

Feromonu slazdi

Mizgraužu ķeršanai izmanto arī slazdus ar sintētisko feromonu, kas izdala smaržu un pievilina mizgraužu vaboles. Cirsmās izvietotie feromonu slazdi palīdz samazināt vaboļu skaitu, ja to noteiktais daudzums ir mazs vai vidējs. Cirsmā tos drīkst izvietot ne tuvāk par 40 m no tuvākās meža sienas vai egļu, priežu audzes, ja tāda ir, jo mizgrauzis var skart arī tās un savairoties. Slazdi jāiztukšo regulāri. Šobrīd slazdi un feromoni mizgraužu ķeršanai nav reģistrēti izmantošanai Valsts augu aizsardzības dienestā. Līdz ar to varētu būt problēmas slazdu izmantošanai privātajos mežos.

Ķeramkoku izmantošana

Vēl viena metode, ko praksē mēdz izmantot, ir ķeramkoku izmantošana. Tiek nogāztas lielas 3–5 egles un atstātas mizgraužu pievilināšanai. Tie savlaicīgi jāizved no meža. Tomēr var gadīties apstākļi, kuru dēļ var aizkavēties izvešana, kā rezultātā mizgrauzis paspēj savairoties un izlidot no ķeramkokiem, nodarot daudzkārt lielāku kaitējumu turpat augošajās audzēs. Naudas izteiksmē feromonu slazdi maksā krietni lētāk, un ir ar augstāku pievilināšanas efektivitāti.

Tipiskākie mizgraužu dabiskie ienaidnieki ir plēsīgie kukaiņi, piemēram, īsspārņi (Staphylinidae) un skudrulīši (Thanasimus formicarius L.). Dabā šo organismu fons ir ļoti mazs, tāpēc to ietekme uz mizgraužu skaita samazināšanos ir salīdzinoši niecīga.

Ieteikums meža īpašniekiem: apsekot savus meža īpašumus un nepieciešamības gadījumā konsultēties ar meža speciālistiem par riskiem un aizsardzības pasākumiem pret egļu astoņzobu mizgrauzi.

Plašāk par egļu astoņzobu mizgrauzi var izlasīt Ingara Siliņa un Agņa Šmita rakstā “Egļu astoņzobu mizgrauzis – kāds stāvoklis Latvijā?” izdevumā “Čiekurs” 4(64)2019.

Sarmīte Grundšteine,
Meža konsultāciju pakalpojumu centrs 

Foto: MKPC arhīvs