Ziemas darbi mežā

Tā tikai sākumā šķiet, ka ziemā mežā valda klusums. Tie ir maldi, jo arī ziemā mežs dzīvo savu dzīvi. Koki un augi turpina savu dzīvības ceļu, zem sniega segas krājot spēkus jaunam pavasarim, kad atkal varēs augt un plaukt, briedināt sēklas un augļus, dot prieku cilvēkam un citai dzīvajai radībai. Bet pirms tam ir jāparūpējas par savu mežu.

Ziemā ir jāsistematizē iepriekšējās sezonas darba rezultāti un jāveido plāns nākamajai sezonai.

Ziemas periodā mežos jāpievēršas diviem svarīgiem uzdevumiem – mežizstrādei un jaunaudžu kopšanai.

Jaunaudžu kopšana

Jaunaudžu kopšana ir neaizstājams solis meža vērtības uzlabošanai nākotnē. Viens no uzdevumiem ir veidot nākotnes koku audzes un izņemt nevēlamos, bojātos un konkurējošos kokus, kas apdraud jaunaudžu attīstību. Šis darbs ir būtisks mežsaimniecības ilgtspējai un bioloģiskajai daudzveidībai. Labākais brīdis kopt skuju koku jaunaudzes, kas garākas par četriem metriem, ir gada pirmais un ceturtais ceturksnis ar nosacījumu, ka darba kvalitatīvu izpildi netraucē bieza sniega sega.

Tikpat svarīgi ir sekot līdzi laikapstākļiem, ieteicams lieku reizi aizstaigāt līdz saviem īpašumiem un apskatīt jaunos kociņus. Ja kokus pārklājusi bieza sniega sega, kas jaunajiem kociņiem reizēm var būt par smagu, tos nepieciešams atbrīvot, pretējā gadījumā būs lieli zaudējumi, koki cietīs snieglauzēs, neizturot sniega svaru. Nereti laikapstākļu ietekmē neiztur arī lielāki koki – noliecas vai pat nolūst. Meža īpašniekam ir jāzina esošā situācija mežā, lai laikus varētu domāt, kā rīkoties tālāk.

Mežizstrāde

Ziema ir īstais laiks koku ciršanai galvenajā, kopšanas un sanitārajā cirtē, it  īpaši tādās vietās, kur ir slapjāks un tādējādi apgrūtināta mežizstrāde un piekļuve. Sasaluma laikā mežizstrādi var paveikt vieglāk. Laikus jāsagatavo izvešanas ceļi un krautuve. Kamēr ceļi nav atkusuši, jāpaspēj izvest nocirstā koksne. Jāsatīra cirsmas, zari un cirsmas atliekas; ja to ir daudz, jāsakrauj šķeldas ieguvei.

* Apskatiet arī iepriekšējo gadu stādījumus. Pievērsiet uzmanību, vai tie nav iznīkuši, vai sniegs un ledus nav nodarījis kaitējumu jaunaudzēm. Ja stādi iznīkuši, būs jāveic platības papildināšana. Šīs vietas jāidentificē dabā, un var jau sākt plānot darbus.

* Ziemā ir jāapseko ar repelentiem rudenī apstrādātās stādījumu platības un nepieciešamības gadījumā repelents jāatjauno. Īpašu vērību tam jāpievērš ziemas beigās, kad pārnadži visbiežāk apgrauž jaunaudzes.

* Ja pavasarī plānots stādīt mežu, par stādiem jāsāk domāt jau ziemā, jāsazinās ar kokaudzētavu un jāvienojas par stādu pieejamību, saņemšanas laiku un vietu.

Vasarā un rudenī mežā bieži plosās liels vējš. Savukārt ziemā kokus, iespējams, posta snieglauze. Mežs no tā cieš – tiek izgāzti koki ar visām saknēm, nolauztas koku galotnes.

* Apsaimniekojamā mežā ir jāizņem cietušie koki, lai mežs saglabātu savu vērtību, tajā skaitā arī pasargātu to no slimībām un kaitēkļiem. Biotopos un aizsargājamās teritorijās mežistrāde nenotiek, kritušie koki ir dzīvotne dažādām kukaiņu sugām.

Meža darbi pēc mēness kalendāra

Labvēlīgākais laiks koku zāģēšanai ir ziema, kad sulu cirkulācija ir viszemākā, arī koksnes saglabāšanās apstākļi ir labāki. Prakse liecina, ka mežu labāk gāzt dilstošā mēnesī, vislabāk – pāris dienu pirms jauna mēness, kad mēness enerģija ir visvājākā un sulošanās praktiski ir apstājusies.

Latviešu ticējumi par lietaskoku ciršanai piemērotāko mēness fāzi ir visai atšķirīgi. Augošā mēnesī lielākoties iesaka cirst skuju kokus, bet dilstošā – lapu kokus. Lai neataugtu atvases, krūmi jāizcērt vecā mēnesī.

Nobeigumā gribu pateikt paldies visiem meža īpašniekiem par mežu apsaimniekošanu, sevišķi tiem, kuri saimnieko ilgtermiņā, domājot par kvalitatīvu nākotnes meža izaudzēšanu, lielu vērību veltot tieši mežu kopšanas jautājumiem.

Agrita Šēnberga,
MKPC Dienvidkurzemes nodaļas vecākā
mežsaimniecības konsultante

Foto: MKPC