Aizvien vairāk lauksaimnieki izvēlas audzēt starpkultūras, kas tiek audzētas pēc galvenā kultūrauga novākšanas un pirms nākamās sējas ar mērķi uzlabot augsnes kvalitāti, novērst barības vielu noteci ūdensobjektos, samazināt augsnes eroziju rudens un ziemas periodā, kā arī ierobežot nezāļu izplatību sējumos.
Noslēdzies LLKC Vides nodaļas un Kuldīgas novada saimniecības SIA “NB pakalpojumi” organizētais demonstrējums “Mikroorganismu izmantošana augu barības elementu bilances nodrošināšanā bioloģisko smiltsērkšķu audzēšanā”.
Demonstrējums tika uzsākts 2022. gadā sadarbībā ar LBTU, biedrību “Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācija” un Dārzkopības institūtu. Demonstrējuma mērķis: uzlabot augsnes auglību un ilgtspēju (mikrobioloģisko aktivitāti), izmantojot smiltsērkšķu audzēšanā mikroorganismu preparātus.
Informatīvā izdevuma “Lauku Lapa” novembra numurā stāstām par “Novada Garšas” produktu konkursa norisi un nosaucam 21 zelta medaļas ieguvēju.
Intervija ar Lauku atbalsta dienesta direktora pienākumu izpildītāju Induli Āboliņu par aktualitātēm un izmaiņām dienesta darbā.
Atskats uz LLKC demonstrējumiem augkopībā – ziemas kviešu šķirņu maisījumu izvērtējums un “Thermoseed” metodes izmantošanas efektivitāte sēklu apstrādē.
Dārzkopības rubrikā – par mājdzīvnieku lomu dārzkopības tehnoloģijās.
Kāpēc atkal runāsim par mājdzīvniekiem dārzkopībā. Viens – tas ir, novērojumi un pieredze, kas ir gūta ārzemju braucienos Austrijā, Čehijā, Francijā, Zviedrijā, bet būs novērojami arī par Latviju. Šoreiz nerunāsim tik daudz par konkrētām agromežsaimniecības praksēm, kur mājdzīvnieki ir neatņemama sastāvdaļa metožu realizācijā, bet par to daudzveidīgo ietekmi.
No patērētāja par palīgu
Labību un citu kultūraugu sēklu termiskā apstrāde pirms sējas, izmantojot karstu tvaiku, ir jauns, inovatīvs paņēmiens, kas pasaulē jau ilgāku laiku pazīstams kā “Thermoseed” metode slimību ierobežošanai. Tas ir labs un efektīvs veids, kā aizstāt sēklas materiāla apstrādi pirms sējas ar ķīmiskiem līdzekļiem.
Ziemas kviešiem ir izšķiroša nozīme gan pārtikas, gan lopbarības ražošanā visā pasaulē. Tomēr mūsdienu lauksaimniecības prakse saskaras ar vairākām problēmām, tostarp ierobežotu audzēšanas zemi, klimata pārmaiņām un nepieciešamību samazināt ķīmisko pesticīdu un mēslošanas līdzekļu izmantošanu, kā arī slimību kontroli. Šķirņu maisījumi ir instruments, kas var atrisināt dažas no šīm problēmām.
Aicinām ikvienu interesentu pieteikties mācībām “Meliorācijas sistēmu nozīme lauksaimnieciskajā darbībā un ietekme uz ūdeņu kvalitāti”, kas tiek organizētas projekta LIFE GoodWater IP C14.2 aktivitātes “Profesionālās izaugsmes veicināšana un zināšanu papildināšana par virszemes ūdens resursu ilgtspējīgu apsaimniekošanu” ietvaros.
Norises laiks: 20.11.2024, plkst. 10.00-16.30.
Augsnes auglība lielā mērā ir atkarīga no augsnes struktūras un pieejamām augu barības vielām. Liela nozīme ir organiskās vielas daudzumam augsnē, augu maiņai un arī veģetācijai, jo augi saista barības vielas, neļaujot tām izskaloties un piesārņot ūdenstilpes, radīt zaudējumus lauksaimniekam un dabas piesārņojumu. Tie ir galvenie iemesli, kāpēc pēdējā laikā aizvien lielāka uzmanība tiek pievērsta starpkultūrām.
Ilgtspējīgas lauksaimniecības pamatā ir augsnes auglības saglabāšana un uzlabošana. Viens no veidiem, kā uzlabot augsnes auglību un ierobežot barības vielu noteci ūdensobjektos rudens periodā, ir starpkultūru sēja. Sējumus ierīko pēc pamatkultūrauga novākšanas, bet to var darīt arī pirms ražas novākšanas, sējot pasējā.
Nu jau otro gadu tiek ierīkots demonstrējums ar mērķi nodemonstrēt un izvērtēt dažādu starpkultūru maisījumu audzēšanu, ietekmi uz augsnes auglību un pēckultūras ražu dažādos Latvijas reģionos.
Precizējumi “Lauku Lapā” Nr. 10 (235) 2024. g. oktobrī publicētajam rakstam “Tuvojas atskaišu iesniegšana ekoshēmu atbalsta saņemšanai”
Ekoshēmas atbalsts par augsnes kvalitātes un reakcijas optimizāciju (pamatkaļķošana) – EKO2.1
