Platību maksājumu atbalsta saņemšanā veiktas izmaiņas

Laikā no 15. aprīļa līdz 22. maijam bez atbalsta samazinājuma var pietiekties platību maksājumiem Elektroniskajā pieteikšanās sistēmā (EPS). Savukārt 16. jūnijs ir termiņš, līdz kuram var pieteikties platību maksājumiem ar atbalsta apjoma samazinājumu 1% apmērā par katru nokavēto darba dienu, kā arī veikt labojumus un precizējumus iesniegumā.

Šogad veiktas vairākas izmaiņas atbalsta saņemšanas nosacījumos, lai atvieglotu prasību izpildi.  

Izveidota jauna ekoshēma, kas piedāvā lauksaimniekiem atbalstu par ainavas elementu izveidi un saglabāšanu (EKO 3). Tā izstrādāta, lai veicinātu biodaudzveidības saglabāšanu un uzlabošanas prakses lauksaimniecībā, veicinot dabas un ainavas elementu iekļaušanu saimniecībās. Ainavu elementi var būt dažādi, piemēram, biodaudzveidības salas, akmeņu kaudzes, dīķi, koki, koku vai krūmu puduri, koku rindas, aizsargājamie koki, dižakmeņi vai alejas. Lai saņemtu atbalstu, nepieciešams, lai vismaz 1% no saimniecības aramzemes platības aizņemtu šie ainavas elementi, tāpat arī to kopējā platība nepārsniedz 20% no lauka bloka platības. Starp ainavas elementu un lauka bloka malu ir vismaz 10 metru plata aramzemes josla, kurā notiek lauksaimnieciskā darbība.

Tā kā izveidota jauna EKO3, tad veiktas izmaiņas attiecībā uz 8. LLVS standarta pirmo prasību, kas paredzēja, ka lauksaimniekiem bija jāatvēl vismaz 4% no saimniecības platības ar ražošanu nesaistītām platībām vai ainavas elementiem. Šī prasība ir dzēsta no noteikumiem, kas nozīmē, ka vairs nav obligāti jāatvēl šī daļa platības, lai atbilstu LLVS prasībām.

Sākot ar šo gadu, lauksaimniecības zemē esošu mitrāju un kūdrāju augsnes platībā, kas identificējama LAD kartē, aramzemi dziļāk par 20 centimetriem var uzart ne biežāk kā vienu reizi piecos gados, tāpat arī ilggadīgo zālāju platībā zemi uzar ne biežāk kā vienu reizi piecos gados, ja nav citu ierobežojumu attiecībā uz zālājiem. Šajās platībās nav atļauta arī jaunu meliorācijas sistēmu būvniecība, izņemot atsevišķus gadījumus. Ja lauksaimnieks uzskata, ka platība neatbilst kūdrāja definīcijai, tad elektroniski iesniedz iesniegumu Valsts augu aizsardzības dienestā (VAAD), uzrādot augsnes analīzes,  vai piesaka noteikt augsnes organisko vielu konkrētā platībā.

Noteiktas arī izmaiņas attiecībā uz 4 LLVS standartu par buferjoslām gar novadgrāvjiem. Ja iepriekš buferjoslai bija jābūt vismaz trīs metru platai, tad tagad to var samazināt līdz vienam metram, ja tiek izpildīti noteikti nosacījumi:

1. sateces baseina laukums ir mazāks par 10 km²,
2. lauka slīpums nav lielāks par 10,5%.

Augu maiņas 7 LLVS standarta izpildē noteikts, ka viengadīgo kultūraugu vienā un tajā pašā laukā neaudzē vairāk kā trīs gadus pēc kārtas. Savukārt kukurūzu var audzēt ilgāk nekā trīs gadus pēc kārtas, ja, sākot ar šo gadu, katru gadu kukurūzas laukā iesēj zālāju pasēju vai pēc kukurūzas novākšanas audzē starpkultūru. Zālāju pasēju iesēj ne vēlāk kā jūlijā un saglabā vismaz līdz nākamā gada 1. martam.

Lauksaimniekam pretendējot uz Ekoshēmas atbalstu par ekoloģiski nozīmīgu platību EKO 2, starpkultūras sēj pēc galvenā kultūrauga novākšanas, bet ne vēlāk kā līdz kārtējā gada 15. septembrim, un to sējumu saglabā un neizmanto ganīšanai, lopbarības ieguvei vai ražas novākšanai vismaz divus mēnešus.

Pretendējot uz ekoshēmas atbalstu par pamatkaļķošanu EKO 2.1., tiek paplašināta kaļķošanas materiāla izcelsme: izmantotajam kaļķošanas materiālam iegādes brīdī jābūt iekļautam VAAD Mēslošanas līdzekļu un substrātu sarakstā vai tas tiek tirgots citā Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstī (jānorāda iegādātā materiāla neitralizācijas spēja).

Ekoshēmas atbalsta saņemšanai par lauksaimniecībai saudzējošu praksi EKO4, bioloģiskām saimniecībām nav jāsniedz LAD vai VAAD informācija par ražas novākšanas datumu un herbicīdu lietošanu.

Izmaiņas noteikumos patiešām ir nozīmīgas, jo tās atvieglo prasības attiecībā uz mēslojuma izkliedi un augu aizsardzības līdzekļu lietošanu. Ekoshēmā par precīzo tehnoloģiju lietošanu, kas saistīta ar slāpekļa un amonjaka emisiju samazināšanu (EKO5) iepriekš lauksaimniekiem bija jāizstrādā detalizēts mēslošanas plāns, jāsniedz informācija par plānotajiem izkliedes daudzumiem un jāiesniedz dažādi dati, tostarp GPS dati, lai nodrošinātu atbilstību vides aizsardzības prasībām. Tagad šie nosacījumi ir atviegloti, un turpmāk lauksaimniekiem būs jāsniedz tikai pamatinformācija par izmantotajām tehnoloģiskajām iekārtām, kas tiek izmantotas mēslojuma izkliedei vai augu aizsardzības līdzekļu iestrādei. Tas nozīmē, ka nav nepieciešams izstrādāt tik detalizētus mēslošanas plānus, kā tas bija iepriekš, un nav jāiesniedz dati, kas saistīti ar GPS sistēmām vai citiem precīziem izkliedes datiem.

Saimniecības īpaši jutīgā teritorijā (lieto mēslošanas līdzekļus laukaugiem >20 ha platībā, dārzeņiem, augļu dārziem >3 ha), kā arī tās, kas saimnieko, ievērojot integrētas audzēšanas prasības,  uzskaites sistēmā lauku vēsturē veic darbību ar mēslošanas un augu aizsardzības līdzekļu uzskaiti.

Šī izmaiņa var būt būtisks atvieglojums lauksaimniekiem, jo tā samazina birokrātiskās procedūras un ļauj efektīvāk koncentrēties uz ražošanas procesu, vienlaikus nodrošinot vides aizsardzību, izmantojot mūsdienīgas tehnoloģijas.

Noteikumos veiktas arī izmaiņas informācijas sniegšanas un administrēšanas nodrošināšanas jautājumos.

Lauksaimniekiem sagatavot ģeotelpisko iesniegumu un noteikt saimniecībai iespējamos atbalsta pasākumus var palīdzēt LLKC konsultanti visos reģionos. LLKC konsultantu saraksts platību maksājumu jautājumos 2025. gadā: LLKC tīmekļvietnē http://new.llkc.lv/

Izmantoti MK noteikumi 18.04.2023. Nr. 198 “Tiešo maksājumu piešķiršanas kārtība lauksaimniekiem”, kā arī LAD sniegtā informācija.

Materiālu sagatavoja: