Zemesvēžu izaicinājums

Ja vienkāršiem dabas mīļotājiem zemesvēža dziesma vasaras vakaros ir visai tīkama ausīm, tad dārzu īpašniekiem tas ir signāls par kukaiņu uzbrukumu dārzā esošajiem augiem. Lai palīdzētu dārzniekiem tikt galā ar šo kukaini, Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) vecākais dārzkopības speciālists Māris Narvils apkopojis virkni padomu.

Visbiežāk zemesvēzis (Gryllotalpa gryllotalpa L.) parādās Latvijas Piejūras zemienē un Zemgales teritorijā, pārējā Latvijā tas nav sastopams. Jūnijā zemesvēža mātīte vietā, kura ir irdena, ar kūtsmēsliem bagātīgi mēslota, kā arī kūdrainā augsnē, 20-30 cm dziļumā izveido vistas olas lieluma ligzdu, kurā iedēj 30-300 oliņas. Mazuļi izšķiļas pēc 20 dienām, un visu šo laiku mātīte ligzdu apsargā. Kāpuri jeb nimfas ir 2-3 mm gari un pārtiek galvenokārt no kūtsmēsliem. Būtiski kaitīgāki tie kļūst ar otro gadu, bet pēc trīs gadiem jau ir spējīgi vairoties. Zemesvēzis ir visēdājs – ēd augu saknes, augu atliekas un citus augsnes dzīvos iemītniekus.

Māris Narvils:  “Atcerieties – melnzemes vai kūtsmēslu iegāde ir saistīta ar iespēju iedzīvoties zemesvēžos! Pat kopēja tehnikas izmantošana varbūt pietiekama, lai tie nokļūtu dārzā. Nav vienas brīnummetodes, un tikai kompleksa paņēmienu izmantošana 2-3 gadu garumā dos panākumus. Zemesvēžiem nepatīk vēss un lietains laiks. Tādēļ var cerēt, ka pagājušais slapjais gads noteikti samazinājis to skaitu.”

Iespējas zemesvēžu apkarošanai:

Mehāniski

• Dziļa (25-30 cm) augsnes un augu rindstarpu irdināšana;
• Izmanto salmu mulču, to regulāri laistot, zemesvēži labprāt pulcēsies zem salmiem, atliek tik tos pacelt un kukaiņus salasīt;
• Dobēm apkārt 25-30 cm dziļumā ierok šīfera vai plastikāta loksnes, tā, lai 2-3 cm augsta plāksnes mala paliek virs augsnes virskārtas. Nav piemērots paņēmiens lielākām platībām.

Atbaidīšana

• Jaukto stādījumu izmantošana, starp dārzeņu rindām vai apkārt dobēm var  stādīt ķiplokus, samtenes, fritilārijas, kā arī krizantēmas.

Izķeršana

• Ligzdu veidojot, mātīte virs tās iznīcina augus, lai to atliekas nodrošinātu siltumu. Tādējādi pēc vītušiem augiem to var atrast, uzmanīgi atrakt un ligzdu iznīcināt;
• Izveido mākslīgu ziemošanas vietu. Augsnē atkarībā no pieejamā materiāla daudzuma izrok 40-50 cm bedrītes vai grāvīšus. Tos piepilda ar kādu no šiem materiāliem – zirgu mēsli, komposts vai salmi. Pēc tam, kad sāk piesalt, viltus paslēptuvi izrok un zemesvēžus iznīcina.

Ēsmu izmantošana

• Izžāvē olu čaumalas un samaļ. Izkaisa zemesvēžu darbības vietās. Zemesvēžiem, apēdot čaumalu daļiņas, tie ies bojā.
• Ķeramo trauku izmantošana. Derēs trauki ar platu augšu, piemēram, burkas, plastmasas vai metāla trauki. Traukus piepilda ar rūgstošu šķidrumu – alu, ievārījuma ūdeni, medus un rauga maisījumu. To ierok 3-4 cm zemāk par augsnes virskārtu vairākās vietās dārzā, kur novēroti zemesvēžu radītie bojājumi, un pārsedz ar dēlīti. Reizi nedēļā traukus pārbauda, zemesvēžus izņem un iznīcina, traukus atliek atpakaļ. Saturu nepieciešamības gadījumā papildina.

Foto: pplay Zemesvēži

Informāciju sagatavoja

Ilze Rūtenberga-Bērziņa

LLKC sabiedrisko attiecību vadītāja