Krūmmellenes jaunākais brālis sausserdis

Pasaulē ir daudz sausseržu sugu. Lielākā daļa ir pazīstamas kā dekoratīvās kultūras, un tikai divas no tām ir pazīstamas kā ēdamās sugas. Viens no tiem ir ēdamais sausserdis (Lonicera edulis). Tā izcelsme sakņojas Austrumsibīrijā un Tālajos Austrumos. Krūms ir līdz 1,5 m augsts, izplests. Lapas līdz 6 mm garas, izplestas, ar matiņiem. Ziedi sīki, piltuvveida 10–12 mm gari. Augļi eliptiski, ar saldskābu vai saldu garšu, ar vāji izteiktu rūgtumu vai pilnīgi bez tā.

Savukārt Kamčatkas sausserdis (Loninera kamtschatika), kā nosaukums rāda, ir sastopams Kamčatkā un Kuriļu salās. Krūms līdz 1 m augsts, izplests. Lapas lielākas – 6–10 mm, kas klātas ar bieziem matiņiem. Ziedi plati, piltuvveida formas, 15–20 mm gari. Augļi ieapaļi, eliptiski.

Selekcijas darbā tiek izmantotas vēl citas sausseržu sugas, kuru ogas uzturā netiek izmantotas, jo tās ir rūgtas un sīkas. Pašlaik komercplatības visaktīvāk veidojas Kanādā un Polijā, arī Lietuvā. Pirmās bezdelīgas parādās arī Latvijā. Tā kā šķirņu klāsts ir vairāk nekā iespaidīgs, ir, no kā izvēlēties.

Sausseržu pozitīvās īpašības

* Sausseržu lielākās priekšrocības ir to ilgmūžība. Tos var audzēt pat 20–25 gadus, bet, veicot pilnīgu visu dzinumu nogriešanu, var sekmēt to pilnīgu atjaunošanos. Veiksmīgi saimniekojot, sausserži ar garšīgām ogām varēs priecēt praktiski veselu cilvēku paaudzi.

* Otra sausseržu priekšrocība ir to pieticība, jo atšķirībā no krūmmellenēm, kas ir ļoti prasīgas pret augšanas apstākļiem, sausseržus var sekmīgi audzēt dažāda tipa minerālaugsnēs, lai gan smagas, necaurlaidīgas māla augsnes tomēr nebūs īsti piemērotas to audzēšanai. Sausserži ir pietiekami plastiski arī pret augsnes skābumu. Tie augs, sākot no viegli skābām līdz neitrālām augsnēm.

* Trešā to priekšrocība ir agrīnums. Latvijas apstākļos ogu ienākšanās laiks ir 10–12 dienas pirms pirmajām (lauka apstākļos) audzētajām zemenēm. Tādējādi sausserža oga ir pelnījusi uzmanību jau ar to vien, ka ir agrākā Latvijas apstākļos iegūstama ogu kultūra. Tātad, audzējot šīs ogas, iespējams nodrošināt agrāku svaigo ogu patēriņu Latvijā.

* Ogas ir vērtīgas, tās satur daudz kālija, vairāk ir tikai brūklenēs. Ogās ir augsts fosfora, kalcija un dzelzs saturs. Vērā ņemams ir arī C vitamīna saturs 40–60 mg 100 g^-1, tās satur vairākus B grupas un P, PP vitamīnus. Sausseržu ogas ir vērtīgas ar to, ka satur dažādas bioloģiski aktīvās vielas, piemēram,  antociānus, P aktīvās vielas. Tās droši var uzturā lietot diabēta slimnieki, jo ogas satur viegli sagremojamo cukuru – glikozes un fruktozes veidā. Tās satur tādas diētiskas vielas kā sorbītu un inozītu (līdz 4%). Ogās ir augsts organisko skābju saturs (līdz 3%).

* Vēl viena sausseržu priekšrocība ir tā, ka, lai arī daļa no šķirnēm sākotnēji aug salīdzinoši lēni, tomēr pēdējo gadu selekcija ir panākusi, ka tie varbūt arī gana ātrražīgi, ja iestāda divgadīgu dēstu, uz lauka ogu ražošana tad sāksies otrajā gadā pēc izstādīšanas.

* Ēdamos sausseržus ir viegli pavairot kā ar koksnainiem, tā zaļajiem spraudeņiem. Tas nozīmē, ka stādaudzētavām nesagādās īpašas pūles savairot lielāko daļu šķirņu, izņemot aizsargātās šķirnes.

* Sausseržiem pagaidām nav īpaši nozīmīgu kaitēkļu. Par slimībām runājot, izturīgākās ir šķirnes, kas veidotas uz Kamčatkas sausserža bāzes, mazliet vairāk slimo ēdamā sausserža šķirnes.

* Šķirnēm ir laba ziemcietība arī Latvijas apstākļos, tomēr, iespējams, ka ne pilnīgi visas šķirnes būs audzējamas visā Latvijas teritorijā.

* Tiem ir visi priekšnosacījumi, lai kļūtu par pilnvērtīgu komerckultūru, jo daļa šķirņu, kuras veido stāvu vai pusstāvu krūmu, ir piemērotas mehāniskai novākšanai. Novākšanai var izmantot tos pašus kombainus, kurus lieto upeņu, jāņogu, ērkšķogu un  aroniju novākšanai, lai gan nelielas īpatnības pastāv. Vistālāk mehanizētās novākšanas jomā ir tikusi Polija.

Iemesli, kas varētu būt par šķērsli, lai sausserdis strauji izplatītos Latvijā

* Samērā konservatīvi patērētāji, tādēļ būs daudz enerģijas un līdzekļu jāiegulda izglītošanas darbā. Tie ir dažādi semināri, atklātās lauka dienas, klientu dienas.

* Spēja sadarboties ir smags klupšanas akmens vienai lielai daļai audzētāju. Svarīgi, ko spēs veikt atsevišķi audzētāji un veidojošās audzētāju kopas – ražotāju grupas vai kooperatīvi.

* Mārketinga aktivitātes būs ļoti svarīgs elements, jo Latvijas tirgus ir mazs, tādēļ sākums noteikti sakņosies ogu tiešajā pārdošanā, tirdziņos, taču to kapacitāte ir ierobežota, un ātri audzētāji cits citam būs konkurenti. Izeja tomēr ir lūkoties pārstrādātāju virzienā un atkal, droši vien, ka tā būs maza apjoma pārstrāde, jo, acīmredzot, lielos pārstrādātājos interesi radīt būs daudz grūtāk, jo tie parasti izmanto liela apjoma un “lētas” cenas izejvielu piedāvājumus no tās pašas Polijas. Ja darbs veidotos organizēti, ātri būtu iespējams konkurēt ar poļiem, taču jau tagad tam ir jābūt biznesa plāna līmenī ar visdrīzākajā laikā paredzamu, saņemamu atbalstu. Cik tas mūsu valstī iespējams, ir jautājums.

* Šķirņu izvēle stādot. Īpaši svarīgs jautājums, jo starp šķirnēm ir lielas atšķirības ne tikai ogu lieluma un garšas ziņā, bet arī miziņas biezumā, kas vistiešākajā ziņā ietekmēs to, vai ogas būs jāvāc ar rokām, vai tomēr tās varēs vākt ar kombainu. Svarīgs ir ogu novākšanas laiks, jo ir šķirnes, kas nogatavojoties izteikti birst.

* Nav izslēgts, ka, platībām pieaugot, var parādīties vairāk un būtiskāki kaitīgie organismi.

* Stratēģijas izvēle, zinot cik dažkārt cilvēki Latvijā mēdz iešūpoties kādām aktivitātēm, septiņreiz un vairāk pārmērot. Domāju, ka integrētā šo ogu audzēšana šī iemesla dēļ diez vai būs rentabla, ko redzam pēc Polijas piemēra, kas aizņem lielāko daļu no integrēti audzēto ogu tirgus. Tādēļ vairāk jālūkojas bioloģiskās audzēšanas virzienā, kur iespējas ir daudz plašākas, un poļu audzētāji īpaši nealkst to apgūt, tikai 2% no visām ogām, kas tiek izaudzētas Polijā, ir audzētas bioloģiski.

Kādas tad ir sausserža ogas? Ēdamo sausseržu ogas ir zilā krāsā, ar izteiktu apsarmi. Pēc krāsas tās var atšķirt no citām to sugām, kurām ogas nav ēdamas vai var būt pat indīgas. To garša var variēt diezgan plašās robežās. Ir gan saldākas, gan skābākas. Ja selekcijā par pamatu ņemta Kamčatkas sausserža suga, tad ogām būs viegli rūgtena, nedaudz savelkoša garša. Šo šķirņu grupa vairāk būs piemērota dažāda veida pārstrādei, mazāk – svaigam ogu patēriņam. Ogas spēcīgi krāso, tāpat kā savvaļas krūmmellenes, tādēļ var tik izmantotas kā dabiska krāsviela visdažādākajiem nolūkiem. Selekcijas rezultātā krustojot, ir izveidotas ļoti dažādas un gana daudzveidīgas ogu formas. Tās ir olveida, mucveida un zvanveida formas. Visinteresantākās ir garenās formas ogas, sākot no izstieptas formas, kas ir sašaurināta uz abiem galiem, un beidzot ar “savērptām” ap savu asi. No malas tā izskatās kā “sabuktētas”. Šī dīvainā izskata dēļ dažkārt uzskata, ka ar tādām ogām kaut kas nav kārtībā, taču tā ir tikai šķirņu īpatnība. Ogu garums var būt no 1,5 cm un līdz pat 3 cm un vairāk. Svarā ziņā tas ir no 0,8–1,5 g. Ogas ir izmantojamas visdažādākajiem nolūkiem, sākot no ievārījuma un želejas pagatavošanas, līdz sukādēm un vīna darināšanai. Žāvētas var tikt izmantotas dažādos “fitnesa” žāvēto augu maisījumos. Ogas būtībā patēriņā ir tik “jaunas”, ka vēl tikai gaida Eiropas Komisijā lēmumu augustā par to iekļaušanu pārtikā izmantojamo augu sarakstā. Polijā šogad novāktās ogas visas ir nonākušas saldētavās un gaida savu stundu, kad varēs oficiāli nonākt pārstrādē.

Augšanas prasības

Sausserži ir salcietīgi, ko pirmo gadu izdevās novērot savā dārzā, jo no vairāk nekā 30 sausseržu šķirnēm bez īpašas piesegšanas pārziemoja visi, izņemot vienu. To salcietība varbūt pat ekstrēmi augsta, līdz -45 ^oC, tāpēc tos var audzēt pat ziemeļos, aiz Polārā loka. Taču dažkārt, tā kā to miera periods ir ļoti īss, ilgstoši atkušņi un pēc tam uznākušais sals var radīt bojājumus. Pavasara salnas tie iztur sekmīgi, pat līdz -8 ^oC. Atceramies, kāda 2017. gadā bija veģetācijas perioda otra puse rudens un ziemas sākumā. Augi sekmīgi pārdzīvoja ilgstošu atrašanos ļoti lielā slapjumā. Sausserži ir vieni no pirmajiem, kas dārzā pamostas, tikko vidējā diennakts temperatūra pārsniedz +3 ^oC, tā tie sāk plaukt. Interesanti, ka lapas plaukst pirmās, un tikai tad ziedi. Tā kā sausserži ir svešapputes augi, tad, lai tiktu pie ražas, ir nepieciešams stādīt dārzā vairākas šķirnes, jo tikai tā varēs iegūt labu ogu ražu. Bites un citi apputeksnētāji labprāt apmeklē šos ziedus.

Turpinājums sekos.

Māris NARVILS, LLKC Augkopības nodaļas vecākais dārzkopības speciālists

Foto: Māris Narvils