Uz Ungāriju pēc pieredzes lauksaimniecībā

Ungārija ir valsts ar senām lauksaimniecības tradīcijām – eļļas augu audzēšanua, graudkopību un vīnkopību. Tajā lielu īpatsvaru ieņem visdažādāko dārzeņu audzēšana, kur goda vietā ir paprika – Ungārijas lepnums un tradicionālās ungāru gulašzupas pamats. Valsts klimats ir labvēlīgs ābolu, persiku, aprikožu, plūmju, bumbieru un ķiršu audzēšanai. Galvenās lopkopības nozares ir cūku, liellopu un putnu audzēšana. Ungārija ir arī viens no Eiropas lielākajiem medus ražotājiem. Oktobra sākumā Talsu novada lauksaimnieku grupa devās noskaidrot, kādas tehnoloģijas izmanto ungāru lauksaimnieki savas produkcijas ražošanai.

SOLIO eļļas rūpnīca

Saimniecības attīstība

Saimniecība dibināta 1986. gadā kā eļļas ražošanas saimniecība. Sākumā ražošana notika saimnieka Gabora Paleso tēva garāžā, pamazām izaugot līdz uzņēmumam, kurā pašreiz strādā 20 darbinieki.

Saimniecībā ražo eļļas ar auksto spiešanas metodi, kas nodrošina, ka tās saglabā savas bioloģiski vērtīgās īpašības, jo netiek karsētas un tām nepievieno šķīdinātājus un citas ķīmiskas vielas. Piemēram, spiežot saulespuķu eļļu, tās izspiedās paliek 12% eļļas, kas ir augsts rādītājs, salīdzinot ar industriālajām rūpnīcām. Lopu audzētāji labprāt pērk izejvielu izspiedas, jo tām ir augstāka uzturvērtība. Dzīvnieki mazāk slimojot un ir augstāki produktivitātes rādītāji. Turklāt, realizējot izspiedas, saimniecība atgūst 70% no izejvielas iepirkuma cenas, kas ir ekonomiski izdevīgs risinājums, savukārt klienti novērtē šo eļļu dabīgumu un veselīgumu.

Ražošana

Dienā ražotnē var izspiest līdz 2400 litriem eļļas. Strādāts tiek atkarībā no pieprasījuma – divās vai trīs maiņās. Lielāko apjomu sastāda saulespuķu eļļa, taču kopumā saimniecībā tiek ražotas 32 dažādas eļļas – linsēklu, kukurūzas, kviešu asnu, valriekstu, naktssveču, aprikožu un citas. Eļļas ir izstrādātas, domājot par veselīgu dzīvesveidu, lai tās varētu lietot ikdienā. Eļļas tiek ražotas arī farmācijas un kosmētikas firmām. Tikai 5% no saražotās produkcijas ir bioloģiska, jo saimnieks uzskata, ka bioloģiskā sertifikācija ir sarežģīts un birokrātisks process. Lai arī bioloģiskie produkti kļūst arvien populārāki Eiropā, tomēr vairākās Ungārijas saimniecībās dzirdējām, ka saimnieki nav īpaši ieinteresēti bioloģiskajā lauksaimniecībā un produkcijas ražošanā, jo trūkst iedzīvotāju intereses par to, kā arī vērojama zema šo produktu pirktspēja.

Solio saimnieki rūpīgi izvēlas audzētājus, no kā iepērk izejvielas. Lai nodrošinātu kvalitatīvu eļļu, kontrolējošās institūcijas pārbauda gan izejvielu audzētāju, gan eļļas ražotāju. Kopš 2002. gadā saimniecībā ieviesta HACCP sistēma, bet no 1990. gada produkcija tiek eksportēta uz Itāliju, Slovēniju, Slovākiju, Rumāniju un Zviedriju, kas liecina, ka šīs produkcijas kvalitāte ir novērtēta arī ārpus Ungārijas. Eksports nodrošina 25% no kopējiem ienākumiem.

Mūs ieinteresēja Latvijā mazāk zināmas eļļas – magoņu un melno ķimeņu. Saimnieks norāda, ka magoņu eļļa ir lielisks olbaltumvielu un dzelzs avots, ko lieto bezmiega un migrēnas gadījumos, nervu un fiziskās pārslodzes brīžos. Savukārt, melno ķimeņu eļļa veicinot glikozes līmeņa samazināšanos asinīs, stimulē kaulu smadzeņu veidošanos un imūnsistēmai ļoti svarīgu šūnu veidošanu, mazina gremošanas traucējumus.

Turpmākā sadarbība

Saimniecību apmeklējumā piedalījās arī smiltsērkšķu audzētājs no Talsu novada, kas nelielā daudzumā pārstrādā smiltsērkšķus un ražo smiltsērkšķu eļļu. Tika likti pamati turpmākai sadarbībai, jo Solio saimnieks bija ieinteresēts par iespēju iepirkt smiltsērkšķu sēklas no Latvijas.

Maizes ceptuve “Pipacs Pekseg”

Uzziņa: ražo 30 veidu miltu izstrādājumu, strādā 13 darbinieki. Mājaslapa www.pipacspekseg.hu

Maiznīca tika dibināta 2014. gadā. Uzņēmumu nodibināja trīs dalībnieki, no kuriem neviens nebija iepriekš saistīts ar maizes cepšanu. Visi trīs pieņēma lēmumu mainīt savas profesijas pilnībā, lai izveidotu bioloģisko maizes ceptuvi. Mūs sagaidīja viens no dibinātājiem Adams Fulops, kurš pastāstīja, ka, lai iemācītos cept, devies uz Francijas ziemeļiem pie viena maizes cepēja praksē.

Maize tiek gatavota no bioloģiskajiem miltiem un dabīgā ierauga, kam nepieciešams rūpīgs un ilgs sagatavošanās process, kas nodrošina unikālu garšu un izcilu uzglabāšanas laiku. Piedāvājumā dažādu veidu maizes – zemnieku maize, maize ar valriekstiem, četru graudu maize, briošs. Ražo arī smalkmaizītes – magoņu, valriekstu un franču kruasānus.

Kāpēc tieši bioloģiskā maize?

Jau no paša sākuma bijusi pārliecība – gribas strādāt tikai bioloģiski. Maize tiek cepta no bioloģiskajiem graudiem un arī senajām graudu šķirnēm. Sadarbojas ar dzirnavniekiem, kas graudus maļ ar dzirnakmeņiem, jo, balstoties uz viņu Francijas pieredzi, ir pārliecība, ka tad milti ir daudz bagātāki uzturvērtību ziņā. Maize tiek cepta no dabīgā ierauga, lai uzlabotu maizes kvalitāti Ungārijā. Tas sākotnēji iegūts Beļģijā, kopā ar beļģu maiznieku un tiek izmantots arī šobrīd. Lai uzturētu dabīgo ieraugu, ir jābūt ļoti uzmanīgam, jo, ja kaut kas rūgšanas procesā nenotiek pareizi, maize nesanāk. Pēc samīcīšanas mīkla tiek raudzēta 5-6 stundas.

Attīstība

Sākumā tika nodarbināti trīs darbinieki, kas nedēļā izcepa 150 kg maizes. Šobrīd uzņēmumā strādā trīspadsmit darbinieku un tiek izcepti 2000 kg produkcijas nedēļā. Vienmēr ceptuvē strādā četri cepēji, kas dienas laikā mainās. Interesanti, ka visi darbinieki prot izpildīt visas darbības, nav specializācijas. Darbinieki ir apmācīti no pamatiem un visi, izņemot vienu meiteni, iepriekš strādājuši citās nozarēs. Maizi cep gan izbijis zemnieks, gan psihologs.

Šobrīd sasniegts augstākais līmenis, lai no amatniecības nekļūtu par industriālu ražotāju, tādēļ paplašināšanās iespējas šobrīd nesaredz. Tas nav tikai tāpēc, ka tas ir roku darbs, bet gan tas, ka viss ir jāuzmana, jāizseko un jānodrošina kvalitāte.

Ungārijā ir vēl 25 mazās maizes ceptuves, kas iedzīvinājušas dabīgās maizes cepšanas tradīcijas. Šī iemesla dēļ ir izveidota maizes cepēju asociācija.

Pārdošanas tīkli

Galvenā tirdzniecības vieta atrodas pašā maizes ceptuvē, kur aiz blakus sienas izveidota tirdzniecības vieta. No ražotnes uz veikalu ir iebūvēts logs, kur klienti, gaidot rindā, redz, kā maize tiek gatavota. Savukārt mēs, esot ražotnē, visu uzturēšanās laiku redzējām nepārtraukto cilvēku plūsmu veikalā. Cilvēki gaidīja rindās, lai iegādātos šo maizi. Jāpiebilst, ka ceptuve neatrodas uz kādas no galvenajām ielām un ir nostāk no ceļa. Turklāt maizei ir arī augstāka cena. Veikalā iespējams nopirkt arī citas bioloģiskās pārtikas preces no sadarbības partneriem, piemēram, pienu un sieru.

Pipacs Pekseg jeb tulkojumā “Magoņu maiznīcas” produkciju var nopirkt arī 8 līdz 10 tirdzniecības vietās pilsētā, kā arī katru sestdienu Budapeštas bioloģiskajā tirgū.

Pircēji atgriežas un novērtē augstvērtīgo maizi. Preces bieži vien pietrūkst, bet gadās arī, ka paliek pāri. Tādos gadījumos tā tiek ziedota maznodrošinātajiem iedzīvotājiem.

Ieteikums maizes uzglabāšanai no saimnieka – glabāt maizi lina drānā. Izrādās, ka to Ungārijā grūti atrast un nopirkt – lina drānas tiek eksportētas no Francijas.

Tikšanās ar Latvijas vēstnieku Ungārijā Vilmāru Heniņu

Latvijas vēstniecība Ungārijā atrodas klusā Budapeštas privātmāju rajonā, un līdz ar vēstnieku mūs sagaida arī vēstniecības otrais sekretārs Gints Serafinovičs. Vēstniecībā uzzinām, ka Latvijai un Ungārijai ir stabila sadarbība – Latvija uz Ungāriju eksportē preces 65 milj. eiro apjomā, bet Ungārija uz Latviju – 160 milj. apmērā. Latvija uz Ungāriju eksportē galvenokārt zivju produktus un nedaudz piena produktu. Latvijas šprotes te esot lielā cieņā. Vairākiem lieliem Latvijas uzņēmumiem – Latvijas Finieris, Balticovo, Grindeks –  ir ilggadīga sadarbība ar Ungāriju. Vēstnieks gan atzīmē, ka Latvijas uzņēmumi neizrāda lielu interesi sadarbībai ar vēstniecību, lai palīdzētu nodibināt kontaktus ar Ungārijas uzņēmumiem, jo daudz darot paši. Taču, ja kāds uzņēmums vēlas vēstniecības atbalstu, tad aicināti sazināties, taču uzņēmējam jābūt skaidram mērķim, tieši ko vēlas sasniegt. Jāatzīmē, ka ungāri tomēr mūs uzskata par konkurentiem lauksaimniecības produkcijas ražošanā, tāpēc jādomā ar kādu produktu vai pakalpojumu viņus pārsteigt.

Secinājumi

• Ungārijas lauksaimniecība ir viena no visstraujāk augošajām nozarēm Eiropā. Jāpiemin, ka bioloģiskā ražošana maz izplatīta – ungāri to skaidro, ka tirgū joprojām zems šīs produkcijas pieprasījums un iedzīvotāju pirktspēja, kā arī, valda uzskats, ka saimniecību sertificēšana ir laikietilpīgs un koruptīvs process. Pieprasījumam pēc bioloģiskās produkcijas ir tendence palielināties, un šobrīd tā galvenokārt tiek eksportēta.
• Lauksaimnieku vidū vērojama skeptiska attieksme pret ES fondu izmantošanu, īpaši mazajās saimniecībās. Tas tiek uzskatīts par sarežģītu, birokrātisku procesu. Lielās saimniecības ES finansējumu izmanto diezgan plaši.
• Saimniecības nesteidz pirkt jaunāko tehniku, rūpīgi izvērtē, vai tā  spēs sevi atpelnīt un vai tā ietaupīs laiku un darbaspēka resursus. Vērojami pretstati saimniecību attieksmē pret jaunajām tehnoloģijām –  dažviet lielās saimniecībās tiek izmantota ļoti veca tehnika, bet citās tiek regulāri atjaunots tehnikas parks un darba procesos pielieto jaunākos tehnikas sasniegumus.
• Populārs ir bioloģiskās produkcijas tirgus Budapeštā, kas notiek katru sestdienu. Budapeštas iedzīvotāji izmanto iespēju lielpilsētā iegādāties kvalitatīvus produktus no apkārtnē esošajām saimniecībām. Mūsu apskatītās saimniecības ar šī tirgus starpniecību spēj realizēt līdz pat 40% no saražotās produkcijas, kas ir ļoti augsts rādītājs.
• Ungāri nebaidās mainīt profesijas un izmēģināt ko jaunu bez iepriekšējas pieredzes, neskatoties uz amata specifiskumu.
• Ungāri ļoti lepojas ar savā valstī ražotajiem produktiem. To dara skaļi un ar vērienu!

Ar citām brauciena laikā apmeklētajām saimniecībām varēs iepazīties žurnāla “Latvijas Lopkopis” oktobra un “Lauku Lapas” novembra numuros.

Saimniecību apmeklējumi tiek nodrošināti LAP investīciju pasākuma 2014.-2020. gadam “Zināšanu pārneses un informācijas pasākumi” apakšpasākuma “Atbalsts saimniecību un mežu apmeklējumiem” ietvaros, LAD līguma Nr. 011018/P43

Jolanta Sūna,

LLKC Tālākizglītības nodaļas vadītāja vietniece

Katrīna Kļimovska,

LLKC Talsu nodaļas uzņēmējdarbības konsultante

Foto: Jolanta Sūna un Guntis Namriks