Kā samazināt vēju ietekmi dārzos

Latvijā arvien vairāk lauku teritoriju tiek pakļautas ievērojamai vēju iedarbībai. Iemesli tam ir vairāki. Notiek lauku masivizācija, kas nozīmē, ka arvien lielākas teritorijas paliek bez apauguma – kokiem un krūmiem, un vējam ir, kur ieskrieties. Otrs iemesls, kāpēc tā notiek, ir ievērojamu meža platību izciršana, vietas padarot klajas, un atkal vējam ir iespēja parādīt savu spēku. Pēdējais iemesls ir tas, ka Zemeslodes klimats kļūst siltāks, tā ir realitāte.

Paskatāmies, kas ilgstošā laika periodā notiek pretējos “polos” Latvijā un Daugavpilī. Tātad krasākas vēja ātruma svārstības gada griezumā ir vērojamas tieši Liepājā. Gada sākumā un beigās vidējais vēja ātrums sasniedz 7 m/s. Tikmēr vasaras periodā tas noslīd līdz 4,5-4,8 m/s. Starpība ir par 2,2-2,5 m/s. Vidējās vēja ātruma starpības ir jūtamas. Daugavpilī stiprākais vējš ir arī vērojams gada sākumā un gada beigās – 4,5-4,6 m/s, spēcīgākais vējš ziemā ir tāds kā vājākais vējš vasarā Liepājā. Daugavpilī vēja ātrums vasaras periodā, kad augu  veģetācija samazinās, atšķirībā no Liepājas nav izlīdzināts visā vasaras periodā. Vislēnākais vējš ir jūlijā vidū 3,3 m/s. Galvenā atšķirība ir tā, ka Daugavpilī vēja ātruma atšķirības visā gada garumā ir tikai 1,3-1,4 m/s. Tas nav daudz. Kā redzams arī tālākā perspektīvā, nav gaidāmas lielas izmaiņas gada laikā ne vienā, ne otrā vietā. Tā ir laba ziņa. Satraucošs ir kas cits  –, arvien biežāk parādās spēcīgas vēja brāzmas, kas ir pēkšņas un neparedzamas. Bieži tās saistītas ar krusu, spēcīgu lietu vai pat virpuļbrāzmām.

http://eem.lv/klimats/Parametri/veja_atrums/Veja_atrums.html

Mēneša vidējais vēja ātrums Daugavpilī

Mēneša vidējais vēja ātrums Liepājā

Galvenais jautājums: kā tad dārzus pasargāt šādos apstākļos. Saprotams, ka Latvijā apstākļi veidojas pietiekami atšķirīgi. Ja vienā pusē Daugavai vēji nav tik ļoti liels drauds, tad Kurzemi, Rīgas un Vidzemes jūrmalas apkārtni spēcīgi vēji apciemo daudz biežāk.

Ko var nodarīt vējš?

Fiziski bojājumi

Visbiežāk tie ir saistīti ar koku un krūmu daļu bojājumiem. Tiek nolauzti zari, smagākos gadījumos izlaužot ar visām saknēm. Visapdraudētākie ir lielie koki ar visām lapām. Lapas veido ļoti lielu laukumu, kas rada milzīgu pretestību vēja brāzmām, un koks var neizturēt. Šādi krītoši koki var bojāt mazākus kokus un krūmus.

Izžāvē

Izžāvēšana līdz nokalšanai ir bīstama visa veida lakstaugiem vasaras periodā, kad ilgstoši pūš sausi vēji. Bīstami tas varbūt arī lielākiem krūmiem un kokiem ziemas periodā, kas, ilgstoši pieturoties aukstajiem austrumu vējiem un iestājoties salam. Augsnes virskārta, jo īpaši, ja tā nav mulčēta, var pilnībā izkalst un augu sakņu sistēma iet bojā.

Virpuļviesuļi

Tiem ir ļoti lokāls raksturs, bet ar milzīgu vērpjošu spēku. Tādi vēja postījumi var būt ļoti spēcīgi. Iespējami vasaras periodā, kad lielas karstā gaisa masas bezvēja laikā strauji ceļas augšā atmosfērā.

Kā aizsargāties no vēja ietekmes?

Vējlauži. Nepieciešami klajās vietās, kuras regulāri ir pakļautas vēju iedarbībai. Šādus risinājumus izmantoju savā dārzā arī es. Stādu lazdas, egles, bērzus, plānoju stādīt vilkābeles, grimoņus, kārklus.

Grupu stādījumi

Lielākās platībās, kur ir ļoti spēcīgi vēji, valdošo vēju virzienos jāstāda koku un krūmu grupas. Noteikti jāstāda pameža augi, kas pasargā pašu grupas kokus. Vislabāk ir stādīt apkārtnē esošās koku sugas, bet pamežā – dažādus pārtikā un ārstniecībā izmantojamus augus.

Sleju stādījumi

Cits, mazliet svešāds termins, ir aleju stādījumi, kas paredzēti graudaugu un citu sējamu kultūru aizsardzībai no vēja. Tā ir jauna lieta Latvijai. Cerams, ka tuvākajos gados varēsim parādīt tādus piemērus praksē. Šādi stādījumi paredzēti vēja erozijas ierobežošanai.

Vēja barjeras

Stāda un veido dārza iekšpusē, un tie var tikt veidoti no dažādiem vīteņaugiem. Režģi tiek pildīti ar salmiem, niedrēm, kārkliem, lazdām. Paredzēti atsevišķi sevišķi jutīgu augu vai augu grupu pasargāšanai. Par vēja barjeru var kalpot arī mākslīgi būvētie žogi.

Vēju savaldīšana ir būtisks aspekts sekmīgai dārzkopībai. Labs vēja menedžments būs konkrētai vietai savs. Tāpēc vējainās vietās ir jāpadomā arī par audzējamo augu sugu izvēli.

Māris Narvils,
LLKC vecākais speciālists dārzkopībā