Jūs atrodaties šeit
Jau jāskatās 2023. gada virzienā
Paralēli tam, ka esam pārskatījuši sezonas veicamo darbu sarakstu, lūkojamies arī 2023. gada virzienā. Notiek aktivitātes, par kurām varam izlasīt pārskatāmos LLKC konferenču materiālos. Šogad turpinās līdzšinējie atbalsta pasākumi attiecībā gan uz tiešajiem maksājumiem, gan Lauku attīstības programmas 2014.–2020. gadam atbalsta pasākumiem.
Lai sekmīgi virzītos uz priekšu, der ieskatīties, kas padarīts, izvērtēt veiksmes stāstus, vēl vairāk – kļūdas. Aizvadītais gads veicina uz pārdomām. Bijis gana daudz rīcību, kas lauksaimniekiem rezultējušās ar sankcijām attiecībā uz dažāda veida atbalsta maksājumu saņemšanu. Ir vēlme saprast cēloņus, iemeslus, kāpēc, kad esam tik daudzus gadus darbojušies regulu un citu normatīvo aktu prasībās, tomēr pamanāmies neiekļauties noteiktajos rāmjos. Laikam jāsāk ar to, ka, uzņemoties jebkuras saistības, katrs esam atbildīgs par nosacījumu izpildi visā saistību periodā. Pirms dalības jelkādā no atbalsta veidiem rūpīgi jāizvērtē, vai saimniecība spēj izpildīt nosacījumus, par kuru izpildi parakstās un nes atbildību pats īpašnieks. Viss ir darāms bez liekām emocijām, jo uz jebkuru atbalstu pretendents piesakās brīvprātīgi, tā ir katra paša brīva izvēle.
Viena tendence, kas ir ļoti laba, tomēr pārbaudāma. Cilvēki savā starpā komunicē, pārrunājot arī konkrētus jautājumus par lauksaimniecības lietām. Jābūt uzmanīgiem. Ir gadījumi, kad dalāmies ar novecojušu informāciju. Vienkārši varbūt nav bijis laika pasekot izmaiņām vai arī pirmā informācija ieprogrammējusies atmiņā spēcīgāk, kas tad arī ir sekas kādu nosacījumu neizpildei. Katram cilvēkam ir arī savs izpratnes līmenis, arī sava izveidojusies pārliecība par kādu no lietām. Negatīva ietekme bijusi vispārējai situācijai. Jūtams klātienes semināru un tikšanos trūkums. Parādās nezināšanas dēļ pieļauto kļūdu sekas gan attiecībā uz nodokļu politikas izmaiņām, gan arī citu saistīto iestāžu ierobežoto sadarbību jautājumu risināšanā. Nenoliegsim arī dažādos zināšanu līmeņus tehnoloģiju pielietojumā. Akcents, runa par mazajām saimniecībām, kurām ierobežotas iespējas izmantot arī dažāda veida speciālistu maksas pakalpojumus. Šeit iederas piebilde, ka ne visās pagastu pārvaldēs patlaban pieejami lauku attīstības konsultantu pakalpojumi, kuru sadarbība ar saimniecībām bija diezgan sekmīga un pamatā pozitīva.
Vislielākais jautājumu bloks saistās ar tiešajiem maksājumiem un citiem atbalsta pasākumiem. Ko var ieteikt? Pavasarī, pirms platību maksājumu iesnieguma iesniegšanas, rūpīgi jāizlasa rokasgrāmata. Ja neatliek laiks izlasīt visu, tad kārtīgi pārskatām nosacījumus, kuri attiecas uz izvēlēto atbalstāmo aktivitāti, izanalizējot, ko varam, ko ne. Samērā smagnējas ir pasākuma “Bioloģiskā lauksaimniecība” aktivitātēs pieļautās kļūdas, kurā parasti piedalās mazās saimniecības ar pamatnozari lopkopībā. Tieši ar šī gada 1. janvāri stājās spēkā Eiropas Parlamenta un Padomes jaunā Regula Nr. 2018/848 par bioloģisko ražošanu un bioloģisko produktu marķēšanu. Bet kā ir veicies līdz šim? Pie reizes vēlme noskaidrot, kāpēc izvēlamies saimniekot pēc šīs metodes (akcents uz vārdu izvēlamies). Vasaras sezonā, kad notiek saimniecību sertificēšana, jūtama dažādu emociju gamma. Šķiet, ka sevi emocionāli vairāk sakāpina saimnieki, kuriem pašiem nav īstas pārliecības par bioloģiskās lauksaimniecības pamatuzdevumiem un nosacījumiem. Un izvēle par labu šai metodei bijusi tikai naudas dēļ. Jā, šo faktu nenoliegsim, ka naudai ir svarīga loma. Tomēr, ja pavērtē saimniecības, tad saimnieku uztvere par darāmajiem darbiem ir saprotošāka tur, kur pārliecība par tīru un ilgtspējīgu ražošanu ir pašsaprotama, līdz ar to arī noteikumi tiek ievēroti un izpildīti godprātīgi.
Vai tā ir ne līdz galam izprasta saimniekošana, kad tiek pieļautas kļūdas, vai, iespējams, ka tā ir arī bezdarbība? Vai vienkārši paļaušanās, gan jau kaut kā? Klienti konsultāciju birojā griežas pēc palīdzības, kad pēc Lauku atbalsta dienesta veiktajām fiziskajām kontrolēm atklātas nepilnības. Raksturīgākais konstatētais pārkāpums tieši pēdējā laikā ir par nezāļu izplatību deklarētajās platībās, kur tās vairāk kā 25% apmērā dominē pār kultūraugu. Vienotajā platību maksājumā norādītais kultūraugs jāsaglabā līdz 31. augustam. Reālā situācija var izvērsties citādi, tad arī atbilstoši tai ir jāveic labojumi, vienojoties ar LAD. Parādās arī pārkāpums, kur atbalstam tiek pieteikti lauki, kuros ir invazīvie augi (piemēram, latvāņi). Joprojām ir mēģinājumi atbalstam pieteikt nekoptas platības, kuras vēl nav izņemtas no bloka. Gadās, ne bieži, ka norādītās platības netiek novāktas termiņā vai netiek novāktas vispār. Tā ir apzināta rīcība, kura pakļauta sankcijām, daudzreiz trīs vai piecu gadu. Jautājums. Kas tā par saimniekošanu?
Pēc šādiem pārkāpumiem saimniecība zaudē naudu, bet jādomā par ekonomiku. Arvien vairāk lauksaimniecības politikā tiek domāts par dabai draudzīgāku tehnoloģiju pielietošanu, emisiju samazināšanu, par ilgtspējību. Tas prasa attiecīgus ieguldījumus, kur katras nozares tālākā izaugsme lielā mērā būs atkarīga no iespējām piesaistīt inovācijas. Mums jādomā par darba ražīguma paaugstināšanu. Un šeit atšķirība būs acīmredzama starp mazajām un lielajām saimniecībām, kuras jau tagad spējīgas investēt apjomīgus līdzekļus attīstībā.
Mazajām saimniecībām, kur ierobežoti ražošanas resursi, jābūt īpaši spējīgām pielietot zināšanas, praktisko pieredzi, kā arī atbalsta iespējas, lai sekmētu attīstību. Tāpēc gudri jāpaņem tas, ko iespējams bez liekiem tēriņiem. Nedrīkst atļauties rīkoties neapdomīgi. Vienmēr ir risinājumi, tikai jābūt redzējumam, kas nav iespējams, ja apstājamies, ja esam pieticīgi. Domāsim plašāk, tālredzīgāk! Nenoliedzot lielo saimniecību blakus pastāvēšanu, ir pamats apgalvot, ka tieši mazās saimniecības ir tās, kuras saglabā lauku vidi, dabu, apkārtni.
Arī bioloģiskās saimniecības, izmantojot atbalstu, var pielāgoties savas saimniecības iespējām attīstīt konkrētu nozari vai nozares, ja tikai tas ir mērķis un pārliecība par latviskās dzīvesziņas saglabāšanu, ja vien ir izpratne par šo garīgo un tikumisko vērtību jēdzienu, kurš ir iekļauts LR Satversmes ievaddaļā.
Anastasija Saleniece,
LLKC Rēzeknes biroja lauku attīstības konsultante
Foto: Ilze Skudra