Lauka dienā salīdzina desikantus kartupeļu stādījumā

LLKC sadarbībā ar biedrību ''Kartupeļu audzētāju un pārstrādātāju savienība'' un z/s “Briežkalni” Līgatnes pagastā,  Cēsu novadā septembra nogalē organizēja demonstrējuma lauka dienu par desikantu pielietojuma salīdzinājumu kartupeļu stādījumā. Saimniecībā “Briežkalni” otro gadu tiek ierīkots demonstrējums ar mērķi salīdzināt un izvērtēt dažādu desikantu un lakstu iznīcināšanas paņēmienu pielietošanu kartupeļu stādījumos, lai izvēlētos efektīvāko lakstu iznīcināšanas veidu kartupeļu audzēšanai sēklai, pārtikai un pārstrādei čipsos.

Lauka dienā bija iespēja uzzināt par kartupeļu lakstu ierobežošanas metodēm un inovācijām šajā jomā. Metožu apkopojumu bija sagatavojušas Dr. agr. Ilze Skrabule un Mg. geog. Ilze Dimanta no Agroresursu un ekonomikas institūta. Lai pārtrauktu bumbuļu augšanu un nodrošinātu tirgus noteikta lieluma bumbuļus ražā vai cita mērķa dēļ, tiek veikta lakstu iznīcināšana. Biežāk pielietotās metodes ir mehāniskā, piem., lakstu pļaušana un ķīmiskā – pielietojot herbicīdus vai citas ķīmiskas vielas. Fizikālās metodes kā lakstu dedzināšana ar gāzi vai noplaucēšana ar tvaiku ir mazāk pielietotas. Inovatīvu metodi – lakstu iznīcināšanu ar strāvu (NUCROP) – pētījuši un iesaka Francijas pētnieki kā metodi, kas ir alternatīva ķīmiskiem augu aizsardzības līdzekļiem. Metodes princips ir noteiktā kartupeļu attīstības stadijā pielietot strāvas saistītājšķidrumu un  elektrisko strāvu, kuru saražo traktors uz lauka. Metodes izmaksas ir konkurētspējīgas ar patreiz pielietotām metodēm, un tā ir videi saudzīgāka.

Biedrība “Kartupeļu audzētāju un pārstrādātāju savienība” un kartupeļu audzētāji, apzinot pašreizējo situāciju kartupeļu audzēšanas nozarē, kad samazinās augu aizsardzības līdzekļu darbīgo vielu klāsts Latvijā, nolēma novērtēt alternatīvus preparātus un metodes kartupeļu lakstu iznīcināšanai, lai iegūtu glabāšanai piemērotus kartupeļus ar nobriedušu mizu. Dr. agr. Ilgvars Krūmiņš, “Latfood agro” valdes priekšsēdētājs, lauka  dienas dalībniekus iepazīstināja ar z/s “Briežkalni” ierīkoto demonstrējumu, tajā pielietotajiem variantiem, kur iekļautas dažādas desikantu (Spotlight Plus, Mizuki, Reglons 200SL) kombinācijas, salīdzinot to iedarbību pļautos un nepļautos kartupeļu lakstos, lai atrastu alternatīvu Reglons 200SL, kas ir izņemts no augu aizsardzības līdzekļu reģistra. Kontroles variants – nopļauti laksti, bez smidzināšanas. Pagājušā gadā kartupeļu šķirnei ‘Sorentina’ iegūtie rezultāti parādīja, ka no pieejamiem desikantiem efektīvi bija varianti ar Spotlight Plus un Mizuki.

LLKC Cēsu konsultāciju biroja konsultants augkopībā Valters Dambe iepazīstināja ar demonstrējuma variantu ekonomisko novērtējumu. Konstatēts, ka mazākās izmaksas no reģistrētajiem preparātiem ir Spotlight Plus variantā ar devu 1 l/ha, bet tas saistīts ar nepieciešamību nopļaut lakstus un ilgāku mizas nobriešanas laiku, kas veicina palielinātu zaļo bumbuļu īpatsvaru ražā. Desikants Mizuki labus rezultātus uzrādīja variantā ar divreizēju miglojumu pa 1 l/ha, pielietojot bez lakstu pļaušanas, savukārt tad būs ilgāks, mazāk efektīvs lakstu nokalšanas laiks un augstākas izmaksas. Šajā gadā z/s “Briežkalni” iestādīti kartupeļi ‘Verdi’ un variantos papildus iekļauts koncentrēts cinku saturošs mēslojums (ZiEnd) kombinācijā ar Spotlight Plus, Mizuki un atkārtotu ZiEnd pielietojumu. Rezultāti tiks apkopoti pēc ražas novākšanas.

Savukārt Dace Teterovska no “Nordisk Alkali” lauka dienas dalībniekus iepazīstināja ar jaunākām tendencēm kartupeļu lakstu iznīcināšanai. Akcentēja to, cik svarīgi ir, veicot lauka apstrādi, ievērot tehnikas  pārvietošanos pa vagu, lai minimāli traumētu kartupeļu bumbuļus un neatsegtu tos. Tika sniegta informācija par pēdējo gadu “Nordisk Alkali” pieredzi Ziemeļzonā. Dānijā tiek veikti izmēģinājumi, lai uzlabotu desikanta Mizuki efektivitāti, gan lietojot to dalītās devās, gan atšķirīgas darba šķidruma devas (300 l, 250 l). Desikants Mizuki tiek lietots ziemeļvalstīs vairāk kā vienu gadu un lauksaimnieki ir ieguvuši lielāku pieredzi to lietošanā. Somijā pastiprināti pievērš uzmanību pesticīdu ietekmei un atsevišķas veikalu ķēdes neiepērk kartupeļus, kuri apstrādāti ar desikantu Reglons. Dace Teterovska aicināja demonstrējumu veikt vēl vienu gadu, lai iegūtu rezultātus atšķirīgos meteoroloģiskos apstākļos.

Saimniecības “Briežkalni” demonstrējuma lauka apskatē dalībnieki varēja novērtēt stādījumu, kur 2. septembrī tika veikta variantu apstrāde, atkārtoti atbilstoši variantiem – 9. septembrī. Gūta atziņa – jo mazāk uz lauka ir nezāļu, jo efektīvāk iedarbojas desikanti. Lauka dienā tika noņemti kartupeļu paraugi analīzēm. Rezultāti tiks publicēti LLKC izdevumā “Lauku Lapa”.

Paldies z/s “Briežkalni” saimniekam Aināram Ciematniekam par demonstrējuma realizāciju.

Demonstrējums ierīkots LAP 2014.-2020. apakšpasākumā “Atbalsts demonstrējumu pasākumiem un informācijas pasākumiem”, LAD līguma Nr. 10 2.1-20/21/P15. Demonstrējuma tēma (lote): Dažādu desikantu pielietojumu salīdzinājums kartupeļu audzēšanā Latvijas apstākļos  (Nr. 21-00-A00102-000001).

Atbalsta Zemkopības ministrija un Lauku atbalsta dienests.

Sagatavoja: Ilze Skudra,
LLKC konsultante augkopībā