Kā ierobežot invazīvās sugas mežos?

Invazīvās svešzemju sugas ir augi un dzīvnieki, kas ir ievesti dabiskā vidē, kurā tie parasti nav sastopami. Jaunajā vidē šīm sugām trūkst dabisko ienaidnieku, tās ir ekoloģiski plastiskas, ātri vairojas un strauji izplatās. Invazīvajām sugām ir postoša ietekme uz dabu: tās apdraud vietējās sugas, izmaina ekosistēmu funkcijas, rada ekonomiskus zaudējumus un apdraudējumu cilvēka veselībai. Tās ir liels drauds bioloģiskai daudzveidībai, ekosistēmām un mūsu dzīvesveidam.

Kas veicina invazīvo sugu ieviešanos mežos?

* Mežu fragmentācija – izcirtumi, kā arī jaunu ceļu, stigu un grāvju veidošana rada gan plašas traucētas teritorijas, kurās invazīvajām sugām ir vieglāk ieviesties, gan mākslīgus izplatīšanās koridorus.

* Meža tehnika – invazīvo augu sēklas vai augu daļas pielīp pie traktortehnikas, mežistrādes darba rīkiem, cilvēku apaviem u. c.

* Meža dzīvnieku piebarošana – invazīvo augu sēklas var tikt nejauši ievestas mežā ar barību.

* Dārza atkritumu izmešana tuvējā grāvmalā, krūmos vai mežā veicina sākotnēji dekoratīviem nolūkiem izmantoto svešzemju invazīvo augu nokļūšanu savvaļā.

Izplatības dati liecina, ka biežāk sastopamās invazīvās sugas Latvijas mežos ir vārpainā korinte, puķu sprigane un Sosnovska latvānis.

Vārpainā korinte (Amelanchier spicata), ko agrāk mērķtiecīgi stādīja kāpu mežos, lai pievilinātu putnus, būtiski negatīvi ietekmē īpaši jutīgos Latvijas mežaino piejūras kāpu biotopus. Korinte veido blīvas audzes, īpaši atklātos, gaišos priežu mežos. Šis krūms masveidā ir savairojies – it īpaši Rīgas un Jūrmalas pilsētas mežos, pārveidojot gan meža struktūru, gan vides apstākļus. Tas rada noēnojumu un, palielinoties lapu nobiru daudzumam, izmaina augsnes barības vielu sastāvu. Rezultātā biotops aizaug ar tam neraksturīgām lakstaugu un kokaugu (t. sk. egli) sugām. Līdz ar to var izzust retas un aizsargājamas augu sugas, piemēram, meža silpurene, smiltāju neļķe, sliktāk atjaunojas priedes un to vietā ieviešas lapu koki.

Kā ierobežot?

* Krūmi regulāri jāizcērt pavasarī vai vasaras sākumā. Nocirstais materiāls ir jāizvāc, lai ierobežotu augsnes bagātināšanos ar barības vielām.

* Lielākam efektam nocirsto krūmu celmus izrok.

* Ilgstoši un metodiski pareizi veicot korintes izciršanu, ir cerība, ka ataugošās atvases ar laiku kļūs mazāk vitālas (spēcīgas).

Svarīgi!  Ciršana vai nogriešana ir jāatkārto bieži, jo augs ļoti ātri ataug un izdzen daudz sakņu atvašu.

Puķu sprigane (Impatiens glandulifera). Latvijā puķu sprigane var sasniegt 3 m augstumu, tā noēno citas sugas, kuras tur vairs nespēj augt, un rezultātā lakstaugu apakšējā stāvā veģetācija kļūst skraja.  Mežos puķu sprigaņu audzes var dominēt meža zemsedzē un, izspiežot mežam raksturīgās vietējās sugas, noēnot jaunos kokus, palēninot meža atjaunošanos. Skrajā zemsedze, kā arī augam raksturīgā  atmiršana rudenī un nelielā sakņu sistēma rada tukšus laukumus. Ūdensteču krastos šādas pārmaiņas var izraisīt augsnes eroziju.

Kā ierobežot?

* Ravēt, sākot no maija vidus. Teritorija jāapseko regulāri, jo dīgs jauni augi, un arī tie ir jāravē.

* Pļaut vai nogriezt pirms ziedēšanas sākuma – vasaras laikā vismaz 2–3 reizes.

* Nopļautie augi jāsavāc un jāiznīcina (izkaltēt vai noglabāt slēgtās tvertnēs), lai neveidotos gaisa saknes, kas turpinās augt.

Svarīgi! Pēc izskaušanas darbiem jānotīra apģērbs, apavi, tehnika, lai sēklas vai auga daļas neizplatītos tālāk.

Sosnovska latvāņa (Heracleum sosnowskyi) izplatība Latvijas mežos vairāk saistāma ar lapu koku mežiem. Sākotnēji tas izplatās pa meža stigām, gar grāvjiem un upēm, tomēr atsevišķus īpatņus un audzes var konstatēt arī mežu atvērumos un laucēs. Sosnovska latvānis sekmīgi izkonkurē vietējās augu sugas, pilnībā izmainot veģetācijas struktūru, gaismas apstākļus zemsedzē un arī barības vielu saturu augsnē.

Kā ierobežot?

* Mehāniski – ziedu čemura nogriešana, centrālo rozešu izduršana, mulčēšana, nopļaušana un augsnes apstrāde (aršana, kultivēšana, frēzēšana, lobīšana, ecēšana un šļūkšana).

* Ķīmiski, izmantojot augu aizsardzības līdzekļu reģistrā iekļautos līdzekļus.

* Bioloģiski – ar noganīšanu.

* Integrētās metodes – dažādu metožu kombinācijas.

Vairāk informācijas aicinām skatīt Valsts augu aizsardzības dienesta mājaslapā.

Santa Rutkovska un Sandra Ikauniece, 
LIFE-IP LatViaNature invazīvo sugu ekspertes, Dabas aizsardzības pārvalde