Ministrs runā ar lauksaimniekiem

Lai rastu risinājumu virknei jautājumu, ko lauksaimnieki nosaukuši par iemeslu  plānotajiem nemieriem šomēnes, 2. februārī zemkopības ministrs Armands Krauze tikās ar lauksaimnieku organizāciju pārstāvjiem. Tikšanās notika Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrā Ozolniekos.

Ministra un lauksaimnieku organizāciju sanāksmē tika apspiesti kopskaitā pieci jautājumi, ko izvirzījusi biedrība “Zemnieku saeima”. Svarīgākais no tiem – Krievijas graudu importa un tranzīta apturēšana. Ministrs informēja, ka Zemkopibas ministrija savas kompetences ietvaros šo jautājumu ir atrisinājusi. Konkrēti – ir sagatavots likumprojekts par importa aizliegumu lauksaimniecības precēm no Krievijas un Baltkrievijas. Likumprojekts 5. februārī tiks nodots izskatīšanai Saeimā un no deputātu darba tempa būs atkarīgs, cik ātrā laikā tas tiks apstiprināts. A. Krauze informēja, ka attiecībā uz graudu tranzītu, Latvija nevar pieņemt lēmumu to pārtraukt, jo šis ir ES mērogā risināms jautājums. Tikai, vienojoties ES dalībvalstīm, Krievijas un Baltkrievijas preču tranazīts var tikt liegts. Vienlaikus ministrs atgādināja, ka jau ir pieņemts lēmums liegt valsts atbalstu tiem uzņēmumiem, kuri izmanto lauksaimniecības izejvielas no Krievijas un Baltkrievijas. Vairāki lauksaimnieku pārstāvji norādīja, ka ZM šobrīd ir vienīgā, kas nopietni risina “asiņaino graudu” jautājumu.

Nākamais jautājums – 5% PVN noteikšana Latvijas pārtikas produktiem. Zemkopības ministrs norādīja, ka atbalsta šādas likmes noteikšanu ne tikai pārtikas produktiem, bet arī ēdināšanai. Šobrīd tiek papildināts jau iepriekšējā ministra Didža Šmita laikā sagatavotais informatīvais ziņojums par PVN samazinātās likmes nepieciešamību augļiem un dārzeņiem, ko ZM iesniegs izskatīšanai valdībā ar mērķi pievienot to kopējai nodokļu izmaiņu paketei, kas tiks skatīta un vērtēta šajā pavasarī. Tāpat ministrs atbalsta arī pārējās lauksaimnieku prasības, kas saistītas ar lauksaimniekiem labvēlīgiem nodokļu risinājumiem.

Tāpat arī ministram un lauksaimniekiem nav atšķirīgas pozīcijas jautājumā par ES prasību atjaunot ilggadīgos zālājus, ja tiek pārsniegts valstij noteiktais references rādītājs. Latvija šo rādītāju nav pagaidām pārsniegusi, tomēr lauksaimniekiem ir bažas, ka tas nākotnē varētu notikt. Tas rezultētos ar ES prasību atjaunot zālājus platībās, kas tiek izmantoti lauksaimnieciskajai ražošanai. Ministrs uzskata, ka nepieciešams darīt visu iespējamo regulas grozīšanai, kas nozīmē – kopā ar Igaunijas un Lietuvas ministriem tiks gatavota Baltijas valstu pozīcija, lai panāktu vēlamo rezultātu.

Vēl viena prasība – mazināt birokrātiju lauksaimniecībā. Precīzāk – lauksaimnieki ir nemierā ar daudzām un dažādajām prasībām, kas jāizpilda ES maksājumu saņemšanai. Ministrs norāda, ka šobrīd notiek datorsistēmu optimizācija, lai prasību izpilde būtu vienkāršāka. Sistēmu reorganizācija prasa laiku, un jau šobrīd vairāki lauksaimnieki ir iesaistīti vienkāršotās sistēmas testēšanā. Ministrs norāda, ka pataban notiek arī reorganizācija ministrijā, optimizējot tās darbu.

Tāpat tika pārrunāta arī plašāka pieeja apdrošināšanas un apgrozāmo līdzekļu programmām un virkne citu jautājumu, kas jau ZM tiek risināti.

Iveta Tomsone,
LLKC Apgāda vadītāja