Austrijas Vulkānzeme: sadarbība ir spēka avots

Viens no svarīgākajiem kvalitatīvas profesionālās izglītības nodrošināšanas faktoriem ir pedagogu profesionālās kompetences pilnveide. Vairāku gadu garumā Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs lauksaimniecības profesionālās izglītības skolu pedagogiem sniedz atbalstu profesionālajai apmācībai, materiāli tehniskās bāzes papildināšanai, profesionālās izglītības programmu mācību un metodiskās literatūras izstrādei, izdošanai un publicēšanai.

Šoruden 20 lauksaimniecības nozaru profesionālās izglītības iestāžu pedagogiem bija iespēja papildināt teorētiskās un praktiskās zināšanas par lauksaimnieciskās ražošanas ietekmi uz vidi. Teorētisko zināšanu apguve notika LLKC konsultantu vadībā, iegūstot zināšanas par normatīvo dokumentu regulējumu lauksaimnieciskā ražošanā, bioloģisko daudzveidību un emisiju mazinošiem pasākumiem nozarē. Praktiskās nodarbības notika Austrijā, noskaidrojot ārvalstu pieredzi saimniekošanas ietekmes uz vidi un emisiju mazinošo pasākumu pielietošanā lauksaimniecības uzņēmumos un profesionālās izglītības iestāžu mācību saimniecībās. Praktiskās nodarbības norisinājās Austrijā, Štīrijas pavalstī, kur veiksmīgi tiek attīstīts Vulkānzemes zīmols, apvienojot tuvējo novadu iedzīvotājus.

Praktiskās nodarbības tika sāktas cūku audzēšanas un gaļas pārstrādes uzņēmumā “Vulcano”, kas ir viens no lielākajiem Vulkānzemes biedriem. Šeit skolotājiem bija iespēja iepazīties, kādi SEG emisiju mazinošie pasākumi tiek veikti uzņēmumā un izvērtēt labās prakses piemērus. Ko “Vulcano” nozīmē laba cūkgaļa? Ja, industriāli audzējot cūku, tā 5,5 mēnešu vecumā sasniedz 100 kg dzīvsvaru, tad šeit cūkas 10 mēnešu vecumā sasniedz 150–170kg dzīvsvaru. Lai iegūtu kvalitatīvu šķiņķi, nepieciešams lielāks tauku īpatsvars gaļā, tāpēc liela uzmanība tiek pievērsta ēdināšanai un turēšanas apstākļiem. Šeit dzīvo laimīgās cūkas, kuras vairākas reizes dienā mazgājas dušā un klausās mūziku. Kautuve un gaļas pārstrādes cehs atrodas netālu, tā samazinot transporta pārvietošanās attālumu. Skolotāji atzinīgi novērtēja mācību prezentāciju telpu, kas iekārtota tā, lai saistošā veidā parādītu visus posmus līdz gala produkta ieguvei. Tā aprīkota ar dažādiem interaktīviem rīkiem, kas ļāva sajust vēja brāzmas, sasmaržot šķiņķa aromātu un noslēgumā to arī nogaršot.

Apmeklējot “Lava Brau” – nelielu bioloģiskā alus un viskija darītavu, tika noskaidrots izejvielu nodrošinājums dzērienu ražošanai un pētīta ražošanas tehnoloģiju ietekme uz vidi. Visas izejvielas tiek sagādātas no tuvējās apkārtnes un pārstrādātas slēgtā ciklā. Ražotnes īpašnieks Romāns Šmits ir mārketinga speciālists un ekonomists, Vulkānzemes zīmola idejas autors. Viņš uzsvēra, ka svarīga ir ne tikai produkta kvalitāte, bet arī izveidotais stāsts par to, lai varētu veiksmīgi pārdot. Romāns uzsvēra, ka ļoti būtiski ir iemācīties runāt labu par sevi un citiem, to darot arī ģimenē pie brokastu galda, jo tā bērni to iemācās no mazotnes un veido sev apkārt pozitīvu domu un sabiedrību. Viņa teiktajā vērts ieklausīties, jo skolotājs ir viena no personām, kas spēj ietekmēt bērnu  un jauniešu turpmākās dzīves izvēles.

Plūškoka, aroniju un citu augļaugu audzēšanas un pārstrādes saimniecībā “Obstbau Christland” skolotājus sagaida pārsteigums: krūmi sastādīti tik stāvā nogāzē, ka jāpieliek pūles, lai nenoslīdētu no tās lejā. Šeit redzams, ka Kristlandu ģimene daudz strādā ar rokām, jo tehniku reizēm nav iespējams izmantot.

Augi tiek audzēti, izmantojot integrētās audzēšanas sistēmu, un augļu koku rindstarpu apstrāde neveicina augsnes eroziju, kā arī saimniecībā izmanto aitu vilnu jauno kociņu aizsardzībai. Ēkas būvētas no dabīgiem materiāliem, uz jumta – saules paneļi.

Garšojam dažādas sulas un ievārījumus. Secinām, prasmīgi pagatavoti plūškoka augļi ir ļoti garšīgi un veselīgi. To plašāku audzēšanu Latvijā ir vērts apdomāt, attīstot arī pārstrādi. Tas gan prasīs pūles, jo Austrijā septiņi ražotāji, tai skaitā Kristlandu ģimene, apvienojās un izstrādāja kopīgu recepti no pieciem kultūraugiem, lai padarītu plūškoka garšu patīkamāku. Svarīgākā atziņa – arī no nelielas zemes platības iespējams iegūt pietiekamus ienākumus, ja vien saimnieko apdomīgi un visa ģimene to dara kopā. Ģimenes atvases skolā apgūst lauksaimniecību un tūrismu, tā mācoties kļūt par saimniecības darbības turpinātājiem.

“Kurbishof Gartner” ir daudznozaru saimniecība, kurā tiek audzēti kailsēklu ķirbji eļļas ieguvei, kukurūza, kvieši un citi augi. Blakus nozare ir lauku tūrisms, kur viesiem tiek piedāvātas naktsmītnes un  ēdināšana, izmantojot saimniecībā un tuvākā apkārtnē audzēto produkciju. Ietekme uz vidi tiek mazināta, pielietojot minimālo augsnes apstrādi, savukārt augsnes auglība tiek uzturēta, veicot augu atlieku iestrādi augsnē pēc kultūraugu novākšanas. Kā kurināmo izmanto šķeldu, plāno ierīkot saules paneļus enerģijas ieguvei. Augkopības priekšmetu skolotāji, izvērtējot saimniecības darbību, sniedz padomu, kā  dažādot augu seku, iekļaujot tajā arī pākšaugus un dārzeņus. Saimniecība ir lielisks piemērs, kā lauku vidē var attīstīt dažādu nozaru darbību, kas viena otru papildina un viesiem sniedz plašāku piedāvājumu.

Skolotāji ar interesi vēroja piena ražošanas un pārstrādes saimniecību “Milchhof Krenn”, kurā saimnieko Krennu ģimene. Tajā notiek gan primārā ražošana, gan piena pārstrāde no 34 slaucamajām govīm. Saimnieks uzsver, cik svarīga ir nepārtraukta uzraudzība, lai nodrošinātu nemainīgi kvalitatīvu produktu, ko tirgo gan veikalos, gan izglītības iestādēs. Dažādu dienestu kontroles notiekot teju ik nedēļu, tāpēc ir svarīgi ražošanas procesu veidot, izmantojot jaunākās tehnoloģijas, tā mazinot kaitīgo faktoru ietekmi. Tādēļ govju slaukšanā tiek izmantots robots, tiek monitorēta govju veselība, strādāts pie antibiotiku lietošanas samazināšanas un pārstrādes iekārtu modernizēšanas. Apskatot saimniecību, skolotāji secina, ka tiek nodrošināta bezatlikumu resursu izmantošana. Pedagogi interesējās, vai šeit tiek uzņemti lauksaimniecības skolu praktikanti. Saimnieks teic, ka praktikantus neuzņem laika trūkuma dēļ. Līdzīgi kā Latvijā, darbiniekus ļoti grūti piesaistīt, jo darbs ar dzīvniekiem un pārtiku prasa lielu atbildību, spēju mainīties un ātri apgūt jauno.

Gaļas liellopu audzēšanas un pārstrādes uzņēmums “Haller GmbH” pārsteidz skolotājus ar interaktivitāti. Sākotnēji tā šķiet ierasta gaļas liellopu audzēšanas saimniecība, jo tajā tiek audzēti aptuveni 1500 Simentāles šķirnes lopi, kas tiek nobaroti ekstensīvi. Gaļa tiek pārstrādāta dažādos produktos. Arī šeit redzam, ka no dzīvnieka tiek izmantots pilnīgi viss: tiek pielietota bezatlikumu tehnoloģija. Taču saimnieks ved tālāk un lepni izrāda vairākas mācību telpas, kurās iekārtoti interaktīvi un izzinoši uzskates materiāli, stendi, video, koka objekti, kas stāsta par gaļas liellopu audzēšanu, lopu eksterjeru, saprotami izskaidro aktuālo SEG emisiju jautājumu un sniedz bagātīgu ieskatu šajā nozarē. Pedagogiem mirdz acis – kaut ko tādu vajadzētu arī viņu skolā: interaktīvu tāfeli, kur var redzēt liellopa liemeni un ko no katra gaļas gabala var pagatavot; kā tiek nogatavināta gaļa; video projekcijas, maketi un daudz kā cita. Tiek secināts – mācību materiālu  tehniskais nodrošinājums ir saturīga mācību procesa neatņemama sastāvdaļa.

Taču vislielāko interesi izraisīja divu lauksaimniecības skolu apmeklējums, lai noskaidrotu, kā skolu mācību saimniecības tiek risināti vides jautājumi.

Grottenhofas lauksaimniecības skola atrodas Grācā, Austrijas otrajā lielākajā pilsētā. Skolā ir 280 izglītojamie, 35 mācībspēki un 40 citi darbinieki. Skolā izglītojamie apgūst šādus mācību virzienus: produkcijas ražošana un realizācija, bioloģiskā lauksaimniecība un zirgkopība. Šeit mācās jaunieši no 14 gadu vecuma, kā arī pieaugušie.

Skolas mācību saimniecībā tiek turētas 26 dažādu šķirņu piena govis, 12 zīdītājgovis, aitas un citi dzīvnieki. Iegūtā produkcija tiek pārstrādāta turpat skolas pārstrādes cehā un tirgota skolas veikalā. Interesanti, ka skolas mācību saimniecība ir atvērta apmeklētājiem. Jebkurš var atnākt un paskatīties, kā kūtī mitinās govis, mājputni un cūkas un kā pļavā ganās aitas. Šeit labprāt nāk ģimenes ar bērniem un tā no mazotnes jaunā paaudze tiek izglītota par lauksaimniecību, un tai ir skaidrs, no kurienes veikalā nopērkamie produkti rodas.

Skola ir slavena ar zirgkopības speciālistu sagatavošanu. Zirgu stallis pieder skolai. Novietnē ir 35–40 zirgi. Austrijā, lai nodarbotos ar jāšanas sportu profesionāli, nepieciešams apgūt zirgkopības profesionālo programmu, ko šī skola nodrošina. Programmu apgūst arī tie, kas zirgus audzē savām vajadzībām, un šī programma ir ļoti pieprasīta. Zirgkopību mācās 120 audzēkņi, piesaistīti 6 pedagogi, strādā 5–6 darbinieki.

Hatzendorfas lauksaimniecības un mežsaimniecības skola ir dibināta pirms 50 gadiem. Pašlaik tajā mācās 174 audzēkņi, ir 21 skolotājs un 10 tehniskie darbinieki. Skola ir reģiona lielākais lauksaimniecības izglītības centrs, kas radies, apvienojot vairākas mazākas skolas. Pirms 10 gadiem tika uzcelts internāts, kur dzīvo audzēkņi no tālākiem reģioniem. Mācību procesa apguve ir bez maksas, bet uzturēšanās un ēdināšana mēnesī izmaksā no 300 līdz 450 eiro.

Skolā viss ir vienuviet – teorētisko mācību telpas, tehnikas novietne, pārtikas produktu pārstrādes telpas, dzīvnieku novietne, galdniecība. Izglītojamiem viss ērti sasniedzams.

Skolā apgūst šādus virzienus: metālapstrādi, kokapstrādi, maizes cepšanu, lopkopību, augkopību, mežkopību, tirdzniecību, gaļas pārstrādi un pat alus darīšanu.

Mācību materiālus katrs skolotājs izvēlas atbilstoši programmai pats, pasūtot tos, lai skola iegādājas pirmajam kursam 80% mācību grāmatu un izglītojošos materiālus, kas ir aktuāli – izdoti 2023. gadā.

Mūsu skolotājus iedvesmoja skolas moto – “Eine Shuhle für Lebens” jeb “Skola dzīvei”, kuru apmeklējot, patiešām rodas vēlme palikt gan strādāt, gan mācīties.

Abas skolas vieno tas, ka izglītojamie tiek sagatavoti praktiskam darbam un viņiem nav problēmu iekļauties darba tirgū, vadīt savu vai kāda cita saimniecību vai turpināt izglītošanās ceļu. Visi izglītojamie iegūst zināšanu pamatu veiksmīgai saimniekošanai, jo lielākā daļa nodarbību ir praktiskas: tās notiek gan skolu mācību saimniecībās, gan prakses uzņēmumos. Šeit uzsvars tiek likts uz to, lai izglītojamie zinātu, kā iegūt kvalitatīvu pienu, gaļu, izaudzēt kultūraugus, prastu tos pārstrādāt un arī pārdot. Tāpat visi apgūst galdniecības pamatus, mežsaimniecību, tehnikas remontu, un rezultātā prot saimniecībā paši veikt dažādus remonta darbus. Atšķirībā no Latvijas lauksaimniecības profesionālas izglītības programmām, šeit liels uzsvars tiek likts uz biznesa un mārketinga pamatu apguvi, lai absolventam būtu prasmes ne tikai saražot, bet arī pārdot produktu. Tādēļ lauksaimniecības skolās ir veikali un pārtikas pašapkalpošanās automāti, kur var nopirkt izglītojamo saražoto produkciju.

Mācību noslēgumā skolotāji vēl apmeklē Zottera šokolādes fabriku un “ēdamo zoodārzu”. Šajā uzņēmumā apvienotas šķietami nesaistītas lietas: šokolādes ražošana un dažādu dzīvnieku un augu audzēšana, retu sugu un šķirņu saglabāšana, kā arī gaļas pārstrāde. Te tiek saimniekots bioloģiskām metodēm teju 100 ha zemes. Tiek saglabātas senas kultūraugu šķirnes un audzēti retāk sastopami dzīvnieki – ūdens bifeļi, vagjū, vilnas cūkas, lamas un citi.

Satiekam arī īpašnieku Jozefu Zotteru un vaicājam viņa ieteikumus jaunajam uzņēmējam. Lūk, ko viņš saka:

• iegūsti labu izglītību;
• atrodi lietu, ar ko tu gribi nodarboties;
• sāc ar mazumiņu – pieļauj kļūdas, tad, kad kļūdu vairs nav, ej plašumā;
• skaties uz priekšu, neskaties atpakaļ – tur nekā nav.

Svarīgākās atziņas pēc mācībām:

• lauksaimniecības produktu noietu veicina reģiona uzņēmumu savstarpējā  sadarbība;
• izglītošana par lauksaimniecību jāsāk jau no mazotnes;
• jāražo inovatīvi produkti, nodrošinot bezatlikuma tehnoloģiju;
• audzējot gaļas liellopus ekstensīvi, samazinās SEG emisiju apjoms;
• ražošanā saimniecības izmanto samazinātu augsnes apstrādi, kas ir viens no SEG emisiju samazināšanas pasākumiem;
• augļu koku un ogulāju dažādība saimniecībā nodrošina dažādu sugu bioloģisko daudzveidību.

Mācības ne tikai sniedz jaunas zināšanas, iedvesmojot darīt kaut ko citādi, bet arī nostiprina skolotāju savstarpējo sadarbību. Šeit var rast līdzības, kā tas notiek Austrijas Vulkānzemē: sadarbība ir spēka avots. Lai izdodas jauniegūtās zināšanas nodot tālāk un iedvesmot jauniešus strādāt lauksaimniecībā!

Jolanta Sūna,  

LLKC Tālākizglītības nodaļas vadītāja vietniece

Foto: Maija Sirvide