Aizvadīta lauka diena par barības krājumu nodrošināšanu liellopu ganāmpulkos

Aukstais un sausais pavasaris ar zemajām nakts temperatūrām un salnām, un tam sekojošais vasaras sākums ar ilgstošo sausumu bija smags pārbaudījums ganāmpulku īpašniekiem, jo nebija iespējams sagatavot rupjās lopbarības krājumus nākamajai ziemai. Ganībās sausuma dēļ zāle neatauga, pļaujamajos zālājos siena raža bija trīs, četras reizes zemāka, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem. Šādos apstākļos daudziem zemniekiem radās jautājums, kā nodrošināt nepieciešamo rupjās lopbarības bāzi ganāmpulkiem, lai tie nebūtu jālikvidē vai jāsamazina.

Lai uzklausītu gan augkopības, gan lopkopības speciālistu viedokli par lopbarībā izmantojamo zālaugu audzēšanu un to izmantošanu rupjās lopbarības sagatavošanā, kā arī, lai uzzinātu par LLKC Limbažu biroja ierīkotā demostrējuma  “Optimāla augsnes pH līmeņa uzturēšana tauriņziežu-stiebrzāļu zalājos” gaitu  un  iegūtajiem rezultātiem, interesenti šī gada 22. augustā pulcējās Limbažu novada z/s ”Punči” uz kārtējo lauka dienu.  

Lauka dienas pirmajā daļā pēc īsas iepazīšanās ar piena lopkopības saimniecību “Punči” sekoja “Latvijas Šķirnes sēklu” Dr. agr. Ivetas Gūtmanes izglītojošais un koncentrētais stāstījums par zālāju audzēšanu. Sējot lopbarības augus, saimniekam ir vairāki faktori, kurus viņš var ietekmēt. Tie ir: augu izvēle, agrotehnikas izvēle, mēslojums, organiskās vielas un augsnes reakcijas noregulēšana. Vienīgais, ko zemnieks nevar ietekmēt, ir klimatiskie apstākļi, tādēļ svarīgi zālāju maisījumos iekļaut tauriņziežus un stiebrzāles, kuri ir sausumizturīgi un, pareizi kopjot, sausos laika apstākļos spēj dot ražu. No stiebrzālem tādas ir kamolzāle, niedru auzene, miežabrālis, auzeņairene un sarkanā auzene. Sausumizturīgākie tauriņzieži ir sarkanais āboliņš, lucerna, ragainie vanagnadziņi un sējas esparsete, kura pamazām mūsu klimatiskajos apstāklos kļūst populāra un ir pietiekoši ziemcietīga. Jāņem vērā, ka vairums no minētajām stiebrzālēm un tauriņziežiem nemīl skābas augsnes, tādēļ pirms zālu sējas jārūpējas par augsnes kaļķošanu.

Aizsākto tēmu par rupjās lopbarības sastāvu, pielāgojoties klimata pārmaiņām, turpināja LLKC Lopkopības nodaļas vadītāja Silvija Dreijere, uzsverot, ka labas kvalitātes rupjā lopbarība nodrošina dzīvnieku veselību, rentablu ražošanu un emisijām draudzīgu saimniekošanu. Lai to nodrošinātu, liela nozīme ir zālāju nopļaušanai vārpošanas sākuma stadijā, kad augos ir visvairāk dzīvniekiem izmantojamo barības vielu. Diemžēl šajā vasarā vairumā saimniecību pirmais zāles pļāvums iekvējās, jo saimnieki cerēja uz nokrišņiem, kas palielinātu zāles masu, bet tikmēr zāle pārauga. Lai nodrošinātu rupjās lopbarības krājumus, S. Dreijere piedāvāja dažādus variantus, piemēram: pilngraudu skābbarība, griķu skābbarība, arī siens, lapu cigoriņu, lopbarības biešu skābbarība, ko veiksmīgi izmanto Dānijā slaucamo govju ēdināšanai,

Lauka dienas turpinājumā LLKC Limbažu biroja augkopības konsultante B. Skujiņa iepazīstināja lauksaimniekus ar demonstrējuma “Optimāla augsnes pH līmeņa uzturēšana tauriņziežu-stiebrzāļu zalājos” ierīkošanas gaitu un iegūtajiem rezultātiem. Demonstrējums tika ierīkots 2022. gada pavasarī Ainažu pusē zemnieku saimniecības ”Punči” laukā. Demonstrējums ierīkots trīs variantos saistīgas smilts augsnē ar organiskās vielas saturu 3,8%:

1. variants - kontrole – bez kaļķošanas;

2. variants - pirms zālāju sējas kaļķots ar granulēto kaļķi AtriGran, 570 kg/ha;

3. variants - pirms zālāju sējas kaļķots ar rupjajiem  kaļķakmens miltiem, 6 t/ha.

B. Skujiņa pastāstīja, kādi bija 2022. gada rudenī veikto augsnes analīžu rādītāji katram variantam, kāds laukam dots mēslojums 2023. gada ražai. Pirms ražas novākšanas katrā varianta un kontrolē tika ņemti zāles paraugi, noteikts botāniskais sastāvs un  iespējamā ražība. 

Faktiskā raža uzskaitīta pēc pirmā pļāvuma veikšanas, un tā ir: kontrole (bez kaļķa) –   10,35 t/ha;  2. variants (granulētais kaļķis AtriGran) – 4,91 t/ha; 3. variants (rupjie kaļķakmens milti) – 6,62 t/ha. Ražai tika veiktas barības analīzes, kas visos variantos uzrādīja līdzīgus rādītājus.

Lauka dienas otrajā daļā dalībnieki devās uz demonstrējuma lauku, kur turpinājās diskusijas par zālāju botāniskā sastāva izvēli, par to, kāda nozīme ir augsnes kaļķošanai, sevišķi – sēklu maisījumos iekļaujot tauriņziežus. Tika rakti velēnas paraugi un pētītas augu saknes, to attīstība katrā variantā. Lopkopības speciālisti uzstāja, ka jāveic barības analīzes arī no otra pļāvuma, jo uzskata, ka zālājs pēc lietavām ir pilnvērtīgāk izmantojis augsnē esošās barības vielas un barības analīzes būs objektīvākas. Nevar viņiem nepiekrist!

Nobeigumā vēlos pateikt paldies dalībniekiem par izrādīto interesi, jo daļa no apmeklētājiem “Punčos” ieradās jau otro gadu, protams, paldies demonstrējuma īstenotājiem: z/s “Punči” īpašniekam K. Feldmanim un viņa komandai, Z. Blauai un visiem palīgiem par gardajām pusdienām un atbalstu.

Brigita Skujiņa,
LLKC Limbažu biroja augkopības konsultante

Demonstrējums ierīkots: LAP 2014.-2020. apakšpasākumā “Atbalsts demonstrējumu pasākumiem un informācijas pasākumiem”, LAD līguma Nr. 10 2.1-20/21/P16 (13. lote). Demonstrējuma tēma  „Optimāla augsnes pH līmeņa uzturēšana tauriņziežu-stiebrzāļu zālājos”.

Atbalsta Zemkopības ministrija un Lauku atbalsta dienests.