Kukurūza ar melnplauku – kā rīkoties?

Šogad kukurūzas laukos visā Latvijā izteikti daudz varam redzēt melnplauku. Tāpēc aktuāls ir jautājums, kā tas ietekmēs kukurūzas skābbarības kvalitāti.

Melnplaukas skartās kukurūzas vālītes samazina kopējo ražu no 9 līdz 40 procentiem. Lai arī raža ir samazināta, tomēr kukurūza ir izmantojama skābbarības gatavošanai un govju ēdināšanai. Sēne, kas izraisa melnplauku, neveido mums zināmos toksīnus, un pētījumi ASV ar aitām parādīja, ka tā neietekmē barības uzņemšanu.

Kukurūzai, kas inficēta ar melnplauku, var būt pat lielāks olbaltumvielu saturs un īpaši liels aminoskābes lizīna daudzums salīdzinājumā ar parasto kukurūzu. Tomēr, barojot skābbarību, kas gatavota no inficētas kukurūzas, barības izmantošanās efektivitāte var samazināties, jo sēne izmanto dažas no vieglāk sagremojamām barības vielām, lai nodrošinātu savu augšanu.

Kad kukurūza ir sagatavota skābbarībā, melnplauka var ietekmēt fermentācijas ātrumu un kvalitāti, jo tiek zaudētas barības vielas melnplaukas sēnīšu augšanas dēļ. Tas var izraisīt tālāku citu pelējumsēņu attīstību un mikotoksīnu veidošanos skābbarībā. Tāpēc ieteikums ir izmantot konservantus vai ieraugus ar divu veidu baktērijām, gan tādām, kas veicina ieskābšanas procesu, gan tādām, kas pasargā no otrreizējās fermentācijas izēdināšanas laikā.

Divējādas iedarbības ieraugi satur gan homolaktisko, gan heterolaktisko baktēriju celmus. Ieskābšanas procesa sākumposmā homolaktiskās baktērijas (piemēram, Pediococcus pentosaceus), ko izmanto “tradicionālajos” skābbarības ieraugos, vienkāršos cukurus pārvērš pienskābē – spēcīgā fermentācijas skābē. Tā izraisa ātrāku paskābināšanos, tādējādi maksimāli samazina barības vielu zudumus un kavē kaitīgo mikroorganismu attīstību. Homolaktiskās baktērijas ir ļoti efektīvas, bet to dabiski uz augiem nav nemaz tik daudz, tāpēc tās ir ieteicams pievienot ar ieraugiem. Tomēr pienskābe nav tā spēcīgākā cīņā ar sēnēm, kaut arī uzlabo aerobo stabilitāti (piemēram, nenovērš skābbarības silšanu izbarošanas laikā).

Heterolaktiskā baktērija Lactobacillus buchneri ražo mērenu daudzumu etiķskābes, kas veiksmīgi tiek galā ar sēnēm. Baktērijām etiķskābe veidojas sākotnējā aktīvajā fermentācijas fāzē, nelielu pienskābes daudzumu pārvēršot etiķskābē. Ir publicēts ievērojams daudzums pētījumu, kas iesaka lielus L. buchneri (400 000 koloniju veidojošo vienību uz vienu gramu lopbarības) daudzumus, lai samazinātu vai novērstu karšanas un bojāšanās procesus skābbarībās.  

Kā jau sākumā minēju, kukurūzas melnplauka nav kaitīga dzīvnieku veselībai, bet tā var veicināt citu sēņu attīstību, kas var radīt bīstamus mikotoksīnus. Aspergillus, fusarium, gibberella un penicillium sugas visbiežāk ir saistītas ar mikotoksīnu ražošanu, kas var negatīvi ietekmēt dzīvnieku veselību un ražību.

Ir pierādījumi, ka ar melnplauku inficēti kukurūzas graudi ir vairāk uzņēmīgi pret sekundāro infekciju, ko izraisa fusarium un aspergillus. Melnplaukas sēnīte, iespējams, tieši neražo mikotoksīnus, bet potenciāli var radīt labvēlīgus apstākļus mikroorganismiem, kas saistīti ar mikotoksīnu ražošanu. Raugi destabilizē skābbarību un paaugstina pH, ļaujot augt pelējuma sēnītēm un baktērijām, kā rezultātā iegūstam bojātu, potenciāli bīstamu skābbarību. Liels kaitīgo mikroorganismu daudzums skābējamā masā var nonākt no lauka, jo kukurūzu, iespējams, nāksies vākt mitrā laikā, kas nozīmē lielākas potenciālās problēmas ieskābšanas un izbarošanas laikā.

Mans kā konsultantes ieteikums ir kukurūzas skābbarības gatavošanā šogad īpaši rūpīgi sekot, lai skābējamajā masā netiktu ienesta augsne, rūpīgi blietēt un izmantot ieraugus, kas satur gan homolaktisko (P. Pentosaceus) gan heterolaktisko (L. buchneri) baktēriju celmus.

Silvija Dreijere,

LLKC Lopkopības nodaļas vadītāja