​Nepieciešama būvniecības procesu kontrole

Būves celtniecības galarezultāts ir atkarīgs no daudziem faktoriem. Pirmkārt, no  būvprojekta un darbu plānošanas kvalitātes; otrkārt, no izvēlēto būvmateriālu un būvniecības sistēmu kvalitātes; treškārt, no darbu veicēju kvalifikācijas un pieredzes.

Aspekts, pret kuru dažreiz attieksme mēdz būt vieglprātīga, ir darbu izpildes kvalitātes atbilstība un novērtējums. Atkarībā no sezonas biežāk sastopamo darbu veidiem ir vērts izvērtēt turpmāk minētās prasības.

Ķieģeļu mūrēšana:

• Neatkarīgi no sējuma sistēmas mūrēšanu sāk un beidz ar galinieku kārtu;
• Zem siju un pārsegumu plātņu balstvietām noteikti jāliek galinieku kārta no veseliem ķieģeļiem;
• Vertikālajām šuvēm jābūt 8–10 mm, bet horizontālajām – 10–15 mm biezumā;
• Ierīkojot stiegrotu mūri, jāievēro tas, ka šuvju biezumam par 4 mm jāpārsniedz stiegru diametrs;
• Mūrēšanu sāk no stūriem;
• Mūra horizontāle un vertikāle jāpārbauda pēc katriem 0,5–0,7 m augstumā;
• Horizontālās un vertikālās šķērsšuves pilnīgi jāaizpilda ar javu.

Gāzbetona sienu mūrēšana:

• Lai nesabojātu hidroizolācijas kārtu, vispirms uz pamatnes jāuzklāj 1 cm bieza javas kārta, tad seko hidroizolācija, javas kārta un gāzbetona bloki. Javas smilts un cementa attiecība ir 3:1;
• Gāzbetona virsējos nelīdzenumus, kas rodas horizontālajās joslās mūrējot, izlīdzināt;
• Zem sijām pārseguma plātņu balstvietām jabūt monolītam uzbetonējumam;
• Vertikālajām, horizontālajām šuvēm jābūt 3–4 mm biezumā;
• Mūrēšanu sāk no stūriem;
• Mūra horizontāle un vertikalitāte jāpārbauda pēc katriem 0,5 m augstumā;
• Šuvēm jābūt pārsietām;
• Mūris ir jāpasargā no atmosfēras nokrišņiem (lietus, sniegs utt.).

Koka konstrukciju izbūvē:

• Koka un betona saskares vietā jāizveido hidroizolācija;
• Visiem kokmateriāliem jābūt apstrādātiem ar antiseptiķiem, antipirēniem (ja nepieciešams pēc projekta);
• Vainagsijas noenkuro ne retāk kā ik pēc 1 m;
• Izmantojamā koka mitrums nedrīkst pārsniegt:
  
  • sijām, lāgām – 18%,
  • grīdas dēļiem – 12%,
  • grīdas dēļiem, kurus lakos – 8%,
  • koka paliktņiem zem sijām, lāgām – 18%;

• Konstrukciju izbūvē novirzes no vertikāles 2 mm uz 1 m, bet ne vairāk kā 10 mm uz visu augstumu;
• Konstrukciju izbūvē novirzes no vertikāles 2 mm uz 1 m, bet ne vairāk kā 10 mm uz visu garumu;
• Konstrukciju novirzes no asīm 3 mm, no attāluma starp asīm +/-2 mm.

Jumta seguma ierīkošanā:

• Pirms darbu uzsākšanas pārliecinās par jumta plakņu ģeometrisko atbilstību (šķautņu paralēlitāti, virsmas līdzenumu). Lai pārliecinātos, ka jumta šķautnes ir taisnā leņķī, jānomēra abas diognāles;
• Pretkondensātplēvi ieklāj virzienā no zemākā punkta uz augstāko, paralēli dzegai un stiprina pie spārēm ar līstēm;
• Cementa viļņotajām loksnēm pamatni veido no brusām 60x60 mm tā, lai katra  loksne balstītos vismaz uz 3 brusām;
• Cementa viļņotās loksnes klāj ar nobīdi par vienu vilni attiecībā pret iepriekšējo kārtu, bet katrā gadījumā saskaņā ar ražotāja instrukcijām un rekomendācijām;
• Vietas, kur pārklājas četru lokšņu stūri, vidējām loksnēm tiek veikta stūru nogriešana ar atstarpi 3–4 mm;
• Cementa viļņotajām loksnēm šķērsvirziena pārlaidumu horizontālās rindās pieņem 120–140 mm;
• Cementa viļņotās loksnes piestiprina pie latojuma ar tam paredzētām speciālām naglām vai skrūvēm, kurām ir cinkota galviņa;
• Skārda jumta seguma garumu nosaka, mērot pa spārēm pēc latojuma uzlikšanas. Klāt pie iegūtā izmēra jāpieskaita 5 cm, jo jumta segums tiek pārlaists pāri karnīzei;
• Skārda jumta segumu sāk likt no vienas malas, vēlams ar pilna platuma loksni;
• Svarīgi ir skrūves pareizi pievilkt. Ja tas izdarīts korekti, gumijas paplākšņu malas nedaudz izliecas uz āru (ieapaļām malām).

Kristaps Stūriška,

Inženiertehniskās nodaļas būvinženieris