Jūs atrodaties šeit
Zālāji: kur un ko labāk sēt?
Zālāji ir izdevīgākais lopbarības veids gan Latvijā, gan citās pasaules valstīs. Zālāju audzēšanai Latvijā ir labvēlīgs klimats, kā arī atbilstošas augsnes dažādu zālāju sugu augšanai. Kā zinām, izšķir dabīgos un kultivētos (sētos, virspusēji uzlabotos) daudzgadīgos zālājus. Zālāju ierīkošanā nav sīkumu, – katrs posms ir svarīgs un ietekmē zālāju ražību un ilggadību.
Lai zālāji būtu ražīgi un ilggadīgi, nepieciešams izvēlēties atbilstošam augsnes tipam piemērotas sugas un arī atbilstošas izmantošanas veidam (pļaušanai, ganīšanai). Pirms sēšanas un zālaugu maisījuma plānošanas nepieciešams veikt augsnes analīzes, lai zinātu, kāds ir augsnes nodrošinājums ar barības vielām, kā arī saprastu, kādas sugas ir piemērotas šai augsnei. Latvijā augsnes analīzes veic VAAD (Valsts augu aizsardzības dienests), kā arī vairākas firmas piedāvā šādu pakalpojumu. Jo pareizāk izvēlēsies, kādas sugas sēt kopā, jo būs lielāks ieguvums. Maisījuma izvēli ietekmē dažādi nosacījumi:
- Kāds būs izmantošanas ilgums – līdz 3 gadiem, 4-7 gadi un vairāk;
- Izmantošanas veids – pļaušana, ganīšana, kombinētā izmantošana;
- Augsnes tips, īpašības, sastāvs;
- Augsnes reljefs, applūšanas ilgums;
- Izmantošanas intensitāte (cik reizes pļaus un noganīs);
- Saimniecības zelmeņa apsaimniekošanas un auglības uzlabošanas iespējas;
- Lopbarības gatavošanas tehnoloģijas;
- Dzīvnieku sugas, kuras paredzēt ganīt vai kurām gatavos lopbarību.
Daudzkomponentu zālāju maisījumam ir vairākas priekšrocības. Dažādām augu sugām ir atšķirīgas prasības pret augšanas apstākļiem, līdz ar to, kas nepatīk vienam, patīk citam. Arī ganībās ejot, dzīvnieks var izvēlēties sev tīkamāko barību. Ņemot vērā faktoru, ka vienā laukā augsnes īpašības un tipi var atšķirties, daudzkomponentu maisījums ir risinājums. Tabulā ir atspoguļotas biežāk izmantotās stiebrzāļu un tauriņziežu sugas, tām piemērotākās augsnes un augšanas apstākļi.
Informācija no “Zālāju rokasgrāmatas”
Katru gadu sugas un šķirnes ražība var atšķirties – to ietekmē auga konkurētspēja. Konkurētspēju būtiski ietekmē auga nodrošinājums ar barības vielām, mitruma apstākļi, izmantošanas veids un intensitāte. Runājot par augsnes apstrādi – art vai neart, šie pasākumi rūpīgi jāizvērtē, jo tas ir ekonomisks jautājums, kā arī ne vienmēr aršana ir vajadzīga un sekmēs zālāja ražību. Atsevišķos gadījumos pietiek vien ar zālāja piesēšanu un papildu mēslošanu, tādā veidā netiek izjaukta augsnes struktūra, kā arī ganībām vēlama blīva un stingra velēna, kas pasargā augus no izbradāšanas.Informācija no “Zālāju rokasgrāmatas”
Kad ir skaidrs mērķis, kam zālājs ir paredzēts, maisījumu plāno pēc sekojošiem kritērijiem.
Tauriņziežu un stiebrzāļu attiecība dažādiem izmantošanas veidiem:
Augi |
Ganībām |
Sienam |
Skābbarībai |
Tauriņzieži, % |
Līdz 20 |
Līdz 50 |
Līdz 100 |
Stiebrzāles, % |
Līdz 20 |
Līdz 50 |
Līdz 100 |
Virszāļu un apakšzāļu % attiecība stiebrzālēm dažādiem izmantošanas veidiem:
Augi |
Ganībām |
Ganībām un pļaušanai |
Pļaušanai |
Virszāles, % |
Līdz 30 |
30-90 |
Līdz 100 |
Apakšzāles, % |
Līdz 70 |
10-30 |
x |
Piemērs sēklu maisījuma izveidei:
Nepieciešams tauriņziežu/stiebrzāļu maisījums skābbarības gatavošanai minerālaugsnē ar labi noregulētu mitruma režīmu, augsnes pH 6,5, smilšmāla augsne. Vēlamais sastāvs:
- 60% lucerna,
- 13% pļavas auzene,
- 27% hibrīdā airene.
Izsējas normas aprēķins:
Suga |
Sugu struktūra, % |
Izsējas norma tīrsējā, kg ha-1 |
Jāizsēj tīra, dīgstoša sēkla, kg ha-1 |
Sējas lietderība, %= (sēklu tīrība % x dīgtspēja%)/100 |
Izsējas norma, kg ha-1 |
|
Tīrsējā |
Maisījumā + 25% |
|||||
Lucerna |
60 |
13 |
7,8 |
9,75 |
95 |
10,26 |
Pļavas auzene |
13 |
15 |
1,95 |
2,4 |
88 |
2,7 |
Hibrīdā airene |
27 |
20 |
5,4 |
6,75 |
92 |
7,3 |
Kornēlija Averjanova,
LLKC lopkopības konsultante