Dažādu augsnes apstrādes tehnoloģiju salīdzinājums graudaugu bezmaiņas sējumos

Graudaugu audzētājiem  ražas novākšanas un ziemāju sējas periods parasti ir ļoti sapringts, jo jāpagūst novākt izaugušo un sagatavot laukus ziemāju sējai. Bieži saimniecībās šie lauku darbi pārklājas, vairāk tas jūtams nelielās saimniecībās ar ierobežotu tehnikas parku.  

Lai pagūtu iekļauties optimālos sējas termiņos, nepieciešams izvēlēties tādu augsnes pirmssējas apstrādes veidu, kas nodrošinātu mazāku laika un enerģijas patēriņu, tai pašā laikā nodrošinot kvalitatīvu sēju labas ražas ieguvei. Jautājums – kādu tehnoloģiju pielietot augsnes apstrādei pirms ziemāju sējas, kā tas ietekmēs  graudaugu augšanu, ražu un tās kvalitāti.

Nu jau piekto gadu LLKC sadarbībā ar Agroresursu un ekonomikas institūtu un Latvijas Zemnieku federāciju divās saimniecībās – Limbažu novada Skultes pagasta SIA “Paparžkalni” un Jēkabpils novada Dunavas pagasta z/s ”Lejas Jērāni” – ierīkoja demonstrējumu ar mērķi salīdzināt trīs augsnes apstrādes paņēmienu ietekmi uz graudaugu attīstību, ražu un tās kvalitāti, kaitīgo organismu izplatību, nosakot katra varianta ekonomisko efektivitāti. Demonstrējums tika ierīkots ar sekojošiem variantiem: 1. variants – minimālā augsnes apstrāde (diskošana katru gadu); 2. variants –  minimālā augsnes apstrāde mainās ar augsnes apvēršanu (SIA “Paparžkalni” 2021. gada rudenī  – diskots); 3. variants – augsnes apvēršana katru gadu (kontrole).

Limbažu novada Skultes pagasta SIA “Paparžkalni”

Pēc ražas novākšanas 2021. gada rudenī lauks sekli uzdiskots un pēc nezāļu sadīgšanas apstrādāts ar Rodeo FL 3,5 l/ha. Ziemas kvieši ’Skagen’ iesēti septembra vidū ar izsējas normu 200 kg/ha. Veģetācijas periodā ziemas kviešiem dots mēslojums N–117; P–98; K–78 kg/ha.

Augu pārziemošanas novērtēšanai secināts, ka 2021. gada oktobra beigās sējums sasniedzis AS 13–14 (trīs, četru lapu stadiju) un pavasarī, marta beigās, AS 21–24 cerošanas sākumā veikta augu uzskaite (gab./m²) un novērtēta ziemas kviešu pārziemošana: 1. variants: rudenī 520 augi/m²; pavasarī 408 augi/m², pārziemojuši 79% augu. 2. variants: rudenī 408 augi/m²; pavasarī 376 augi/m², pārziemojuši 92% augu. 3. variants: rudenī 472 augi/m²; pavasarī 450 augi/m²,  pārziemojuši 95% augu.

Marta otrajā pusē, pēc sniega nokušanas, apskatot demonstrējuma lauku, varēja secināt, ka kontroles (3.) un minimālās apstrādes (1.) variantā kvieši nelielā platībā bija izslīkuši. Sniega ūdeņi arī šajā pavasarī radīja ziemājiem barības vielu deficītu. Pēc ziemas sējums visos variantos bija novārdzis, aukstā laika dēļ augiem bija novērojamas violetas lapas. Pēc straujā minerālmēslu cenu kāpuma pavasarī zemniekiem bija jāmaina savi kultūraugu mēslošanas plāni,  un SIA “Paparžkalni” saimnieks pieņēma lēmumu pirmajā papildmēslošanas reizē dot amonija sulfonitrāta (NS 30:7) mēslojumu 80 kg/ha. Šī mēslojuma deva palīdzēja augiem atsākt attīstību. Salīdzinot augu attīstības fāzes starp variantiem, varēja novērot, ka, tāpat kā iepriekšējos gadus, minimālās apstrādes variantos augi ir druknāki un pēc attīstības fāzes nedaudz atpalika no pārējiem variantiem, bet augu attīstības laikā šī atšķirība izlīdzinās.

Tāpat kā iepriekšējos gadus, arī šajā sezonā tika vērtēts sējumu fitosanitārais stāvoklis. Marta otrajā pusē (AS 21–24, cerošanas sākums) ziemas kviešu lapas bija cietušas no sala, ar pelēkplankumainības pazīmēm, sniega pelējums maz – nelieliem laukumiem dažās vietās visos varantos. Lai gan 2022. gada aprīlis un maijs bija nedaudz bagātāki ar nokrišņiem, salīdzinot ar pērno gadu, tomēr laika apstākļi bija auksti un graudaugu slimību attīstība šajā periodā netika novērota. Maija beigās (AS–32, otrais mezgls) uz vecākajām lapām konstatēta dzeltenplankumainība, attīstības pakāpe 1. variantā (min. apstrāde) – 5%; 2. variantā (apstrādes veidi pa gadiem mainās) – 5%; 3. variantā (apvēršana – kontrole) – 1%. Izplatība visos variantos ~8%. Jūnijā, laika apstākļiem kļūstot siltākiem, slimību attīstība notika intensīvāk. Siltais laiks bija piemērots kviešu lapu dzeltenplankumainības attīstībai. Slimības attīstības pakāpe jūnija sākumā (AS 37–39, karoglapas parādīšanās) 1. un 2. variantā 10%, 3. variantā 5%. Izplatība – 10%. Vizuāli redzams, ka variantos ar minimālo augsnes apstrādi slimība lapas plātnes ir bojājusi vairāk nekā variantā ar augsnes apvēršanu. Kaitēkļi – labību lapgrauzis, tripsis, laputis – atrasti atsevišķi eksemplāri, kas nerada kaitējumu sējumam. Jūlijs bija sauss un saulains, ar augstām gaisa temperatūrām un maz nokrišņiem. Šādi laika apstākļi nesekmēja slimību attīstību, un jūlija vidū (AS–77) ziemas kviešu lapas bija atmirušas. Melnais sodrējums, vārpu plēkšņu plankumainība, vārpu fuzariozes attīstība un izplatība visos variantos vienāda un nebija plaši izplatīta.

Parasti graudkopībā salīdzinoši daudz līdzekļu nākas tērēt, lai iegādātos augu aizsardzības līdzekļus ne tikai slimību, bet arī nezāļu apkarošanai, turklāt svarīgi noteikt, kādas nezāles ir sējumā dominējošās. Izplatītākās īsmūža divdīgļapju nezāles demonstrējuma laukā visos variantos bija aklis, baltā balanda, sārtā panātre, parastā virza, tīruma neaizmirstulīte. 1. variantā, kurā  pielieto minimālo augsnes apstrādi katru gadu, ir savairojusies ķeraiņu madara – 15 gab./m², ložņu vārpata – 6 gab./m² un parastā rudzusmilga 10 gab./m². Nezāļu ierobežošanai stiebrošanas sākumā lietots herbicīds Saracen 0,1 l/ha + Nuance 15 g/ha.

Raža novākta augusta otrā dekādē un iegūts: 1. variants (minimālā augsnes apstrāde) 3,39 t/ha, 2. variants (augsnes pirmssējas apstrāde pa gadiem mainās) – 2,95 t/ha, 3. variants – kontrole, augsnes apvēršana katru gadu – 3,66 t/ha. Graudi minimālās apstrādes variantā (1.) atbilda pārtikas 3. klasei: proteīna saturs – 11,9%, lipekļa saturs 22,3%, tilpummasa 758 kg/hl. Variantā, kur augsnes apstrāde pa gadiem mainās, un kontroles variantā  graudi atbilda lopbarības kvalitātei, jo proteīna saturs bija 10,7–10,8%, lipekļa saturs 19,5–19,6%, tilpummasa 761–760 kg/hl. Vērtējot graudu kvalitātes rādītājus, uzmanība jāpievērš atkritumu un piemaisījumu daudzumam, kas minimālās apstrādes (1.) variantā ir 5,3%, bet abos pārējos variantos ~3%, tātad pirmajā variantā ir bijis lielāks nezāļu sēklu piejaukums.

Aprēķinot ekonomisko efektivitāti, konstatēts, ka bruto segums 2 ir vienāds gan variantam ar minimālo apstrādi (1.), gan kontroles variantam (augsnes apvēršana katru gadu – 3. variants) – 431 eiro/ha, 2. variantā (augsnes pirmssējas apstrādes veidi mainās) –   236 eiro/ha.

SIA” Paparžkalni” īpašnieks Kristaps Lecis ir apmierināts ar demonstrējuma rezultātiem un atzīst, ka, pateicoties šim demonstrējumam, savā saimniecībā ziemājus sēj tikai ar minimālo augsnes pirmssējas apstrādi, jo saprot, ka tā ir ātrāk un ekonomiskāk.

Atziņas

* Lauksaimniekam nav divu vienādu sezonu. Šogad, lai gan nebija tik sauss kā pērn, tomēr pavasaris bija auksts un vasara mūs pārsteidza ar lielu karstumu, kas ietekmēja graudu ražu un kvalitāti. Aprēķinot katra varianta bruto segumu 2, redzams, ka bruto segums sakrīt minimālās apstrādes variantam un kontrolei (augsnes apvēršana katru gadu) – 431 eiro/ha. Kontroles varianta raža  kompensēja aršanas izmaksas.

* Strādājot ar minimālo augsnes pirmssējas apstrādi, jārēķinās ar papildu augu aizsardzības pasākumiem, jo nāksies vairāk uzmanības  veltīt slimību un nezāļu ierobežošanai.

* Jānodrošina savlaicīga ziemāju sēja, jo minimālās augsnes apstrādes variantā augi aug nedaudz lēnāk.

* Strādājot ar minimālo augsnes apstrādes tehnoloģiju, jāpievērš uzmanība kvalitatīvai salmu iestrādei augsnē, lai nodrošinātu kvalitatīvu sēju.

Jēkabpils novada Dunavas pagasta z/s “Lejas Jērāni”

Saimniecībā 2022. gadā noslēdzas demonstrējums. Tāpat kā iepriekšējos četrus gadus, arī šajā gadā tika salīdzināta dažādu augsnes apstrādes tehnoloģiju ietekme uz graudaugu attīstību, ražu, kaitīgo organismu izplatību, noteikta graudaugu raža un kvalitāte, salīdzināta ekonomiskā efektivitāte iepriekš minētajos variantos.

2021. gada rudenī tika iesēti ziemas kvieši ’Hondia’ (550 s/m²) ar rindstarpu attālumu 18,7 cm. Pamatmēslojums: NPK 8:20:30 200 kg/ha reizē ar sēju vadziņās. Veģetācijai atsākoties, veikti fenoloģiskie novērojumi reizi nedēļā. Zemās gaisa un augsnes temperatūras pavasarī ietekmēja augu attīstību, tā notika lēni. Rudenī augi nebija sacerojuši, bet pārziemojuši visos variantos labi. Pirmajā (diskotajā) variantā augi ir augumā mazāki, otrajā variantā  – par dažiem cm garāki. Maija sākumā visos variantos vērojama cerošanas fāze – sāndzinumu veidošanās. Trešajā (artajā) variantā sāndzinumu veidošanās notiek straujāk, ir divi sāndzinumi (AS–22) un augi ir garāki. Pēc nedēļas, 9. maijā, visos variantos vērojams stiebrošanas sākums (AS–30). 17. maijā 2. un 3. variantā visiem augiem ir divi mezgli (AS–32), bet 1. variantā divi mezgli ir tikai 50% augu. Apsekojot lauku 24. maijā karoglapas parādīšanās stadijā (AS–37), arī visos variantos tā nenorit vienādi: 1. variantā 30% augu, 2. – 40% augu, 3. – 50% augu. 4. jūnijā kontroles variantā visi augi sasnieguši attīstītas karoglapas fāzi, pārējos variantos vēl nē, tāpat ir pēc 10 dienām, kad 3. variantā ir vērojams vārpošanas sākums (AS–51), bet citos variantos vēl nē. Ziedēšana visos variantos notiek no 27. jūnija līdz 4. jūlijam, piengatavības un dzeltengatavības fāzes visos variantos vērojamas bez atšķirībām. Nogatavošanās straujāk notiek 3. variantā, tur 4. augustā 70% augu sasnieguši pilngatavību, bet abos pārējos 50%.

Novērtējot sējumu fitosanitāro stāvokli, aprīļa beigās konstatētas pārziemojušās nezāles: rudzusmilga, tīruma atraitnīte, sārtā panātre, ganu plikstiņš. Artajā variantā nezāļu vairāk un lielākas – 36 augi/m², diskotajā katru gadu 8 augi/m² – mazas, kombinētajā variantā 10 augi/m². Maija sākumā parādās vairāk īsmūža divdīgļlapu nezāles: ķeraiņu madara, matuzāle. Skaita pieaugums visos variantos 19–20 augi/m². Kaitēkļu – labību lapgraužu – izplatība/invāzija AS–32 līdz AS–37 ir visos variantos līdzīga –10/2 – 3%.

Augu cerošanas sākumā (21) uz apakšējām lapām novērotas pelēkplankumainības rudens infekcijas pazīmes. Slimību izplatība/ attīstība AS–32 līdz AS–37 – dzeltenplankumainība 1. variantā 15/10; 2. variantā 15/5 un 3. variantā 10/3. 14.06. vārpošanas sākums – vārpošana (51–59), kviešu lapu dzeltenplankumainība –  izplatība 20%, attīstības pakāpe 15% 1. variantā; 20/5 un 15/5, otrajā un trešajā variantā attiecīgi.

Sējumos novēroti labību lapgrauži (AS–37 līdz 51) – izplatība 15%, invāzijas pakāpe 3% 1. variantā; izplatība 10%, invāzijas pakāpe 2%  otrajā un trešajā variantā.

Augusta otrajā dekādē demonstrējuma lauks tika nokults. Noteikta raža un tās kvalitāte, augstākā raža iegūta 1. variantā – 3,24 t/ha, kur diskošana tika veikta katru gadu (skat. tabulu).

Raža un graudu kvalitāte demonstrējumā z/s “Lejas Jērāni” 2022. g.

Katram variantam izvērtēta ekonomiskā efektivitāte, aprēķinot bruto segumu 2 (ieņēmumi - mainīgās izmaksas, t. sk. izejvielas un agrotehnisko pasākumu izmaksas). Bruto segums augstāks ir diskotajā variantā – 530,00 eiro/ha, zemāks kombinētajā variantā –  476,82 eiro/ha un artajā (kontroles) variantā – 409,49 eiro/ha.

Atziņas

* Minimālās augsnes apstrādes variantā augu attīstība notiek lēnāk, tas jāņem vērā, plānojot sējas laiku un citus agrotehniskos pasākumus.

* Minimālās augsnes apstrādes variantā augu attīstība un ražas veidošanās notiek lēnāk, taču ražas lielumu un kvalitātes rādītājus –  tilpummasu un 1000 graudu masu – tas neietekmēja.

* Ražas lieluma un kvalitātes atšķirības starp variantiem ietekmē ekonomisko efektivitāti, 2022. gadā augstāks bruto segums 2 bija katru gadu diskotajā variantā.

Tiks apkopoti z/s “Lejas Jērāni” demonstrējuma piecu gadu rezultāti un atziņas, tas dos plašāku ieskatu par augsnes apstrādes tehnoloģiju ietekmi uz graudaugu attīstību un kaitīgo organismu izplatību.

Demonstrējums "Dažādu augsnes apstrādes tehnoloģiju salīdzinājums graudaugu bezmaiņas sējumos slimību un kaitēkļu ierobežošanai dažādos Latvijas reģionos" (23. lote) ierīkots LAP 2014.-2020. apakšpasākuma “Atbalsts demonstrējumu pasākumiem un informācijas pasākumiem” ietvaros, LAD līguma Nr. LAD240118/P23 .

Atbalsta Zemkopības ministrija un Lauku atbalsta dienests.

Brigita Skujiņa,
LLKC Limbažu konsultāciju biroja lauku attīstības konsultante

Anita Putka,
LLKC Jēkabpils konsultāciju biroja uzņēmējdarbības konsultante

Foto: Brigita Skujiņa, Anita Putka