Kaitīgo organismu ierobežošana vasaras miežos integrētajā augu aizsardzībā

Šobrīd Latvijā notiek pakāpeniska integrēto augu aizsardzības (IAA) prasību piemērošana visiem profesionālajiem augu aizsardzības līdzekļu lietotājiem, kā arī personām, kam nav apliecības otrās reģistrācijas klases augu aizsardzības līdzekļu iegādei un lietošanai, bet kuras izmanto sniegtos pakalpojumus augu aizsardzības jomā.

Pēc aptuvenām aplēsēm tādas Latvijā varētu būt ap 17 000 saimniecības. Tādēļ joprojām dzirdam jautājumus: kas tas ir – integrētā augu aizsardzība? Lai palīdzētu saimniekiem izprast šo jautājumu, LAP 2014.-2020. gadam apakšpasākuma “Atbalsts demonstrējumu pasākumiem un informācijas pasākumiem” ietvaros divās saimniecībās dažādos Latvijas reģionos ierīkoti demonstrējumi par laukaugiem kaitīgo organismu ierobežošanu, no kuriem viens ir Kurzemē – SIA “Upeskalni AB” Kuldīgas novada Padures pagastā, otrs Vidzemē – z/s “Lejasciņi” Valkas novada Ērģemes pagastā.

Saimniecības “Upeskalni AB” raksturojums

Saimniecība “Upeskalni AB” dibināta 1993. gadā. Ieguldot neviltotu atdevi darbam, mācoties un cienot iepriekšējo paaudžu mantojumu, uzņēmums ir attīstījies un darbojas vairākos virzienos. SIA “Upeskalni AB” izaugusi par vienu no lielākajiem uzņēmumiem Kuldīgas novadā, audzējot graudus, rapsi, kartupeļus vairāk nekā 1000 ha platībā, kā arī piedāvā augstas kvalitātes sēklas materiālu, lauku darbu, komunālos un loģistikas pakalpojumus. Saimniecība vienmēr ir atvērta dažādu jaunumu ieviešanai ražošanā, labprāt dalās pieredzē ar interesentiem.

Saimniecības “Lejasciņi” raksturojums

Zemnieku saimniecība “Lejasciņi” izveidota deviņdesmito gadu sākumā. Kristapa Sulas vectēvs Vilis Jansons iegādājās “Lejasciņu” mājas un izveidoja zemnieku saimniecību ar 55 hektāriem aramzemes. Pašreiz platība ir sasniegusi 400 hektārus, kur tiek audzēti ziemas kvieši, vasaras kvieši, mieži, rudzi, pelēkie zirņi un griķi. Visus šos gadus vectēva darbam līdzi sekoja mazdēls Kristaps un mācījās agronomijas pamatus. 2014. gadā, vēl mācīdamies LLU Lauksaimniecības fakultātes pēdējā kursā, Kristaps pārņēma saimniecību, lai sāktu saimniekot “Lejasciņos”. Ar ES finansējumu ir uzcelta graudu kalte ar perspektīvu nodarboties sēklkopībā.

Demonstrējuma mērķis

Praktiski nodemonstrēt ilgtspējīgās saimniekošanas sistēmu – integrētās audzēšanas pamatprincipus, parādot lauksaimniekiem šīs metodes praktisko pielietošanu reālajā saimniekošanā. Veikt kaitīgo organismu ierobežošanu, ievērojot to izplatību laukaugu sējumos, uzskatāmi parādīt pielietotās augu aizsardzības metodes ekonomisko efektivitāti un iespējami samazināt  nelabvēlīgo ietekmi uz agroekosistēmām.

Demonstrējuma ierīkošana gaita

Varianti kaitīgo organismu ierobežošanai laukaugu sējumos:

1. Integrētā kaitīgo organismu ierobežošana, kas balstīta uz kaitīgo organismu monitoringa datiem un prognozēm par to attīstības dinamiku.

2. Saimniecībā izmantota kaitīgo organismu ierobežošana, balstoties uz saimnieka personīgo pieredzi.

3. Kontrole, nelietojot augu aizsardzības līdzekļus slimību un kaitēkļu ierobežošanai.

Demonstrējumā plānotie laukaugi 2018.–2022. g.

Kultūraugs, kuram šogad (2018. gadā) ierīkoja demonstrējumu, bija vasaras mieži.

Demonstrējuma laukā augsnes reakcija pH: Kurzemē – 5,8; Vidzemē – 6,1. Abās saimniecībās veikta augšņu agroķīmiskā izpēte. Ņemot vērā šos rezultātus, tika sastādīti mēslošanas plāni. Kopumā lauki vērtējami kā piemēroti miežu audzēšanai.

Sezonas laikā veikti augu fenoloģiskie novērojumi un novērtēts sējumu fitosanitārais stāvoklis. Katram variantam noteikta raža un tās kvalitāte.

Lai gan abas saimniecības atrodas citos novados, tomēr vasara  meteoroloģisko apstākļu ziņā bija līdzīga. Jāsaka gan, ka Kurzemē nokrišņu bija vēl mazāk nekā Vidzemes pusē. Kopumā šī gada pavasaris un vasara kļuva par siltāko, saulaināko un sausāko visā ilggadīgajā meteoroloģisko novērojumu periodā Latvijā. Jau aprīlī tika reģistrēti pirmie siltuma rekordi. Arī maijā turpinājās sausums, un bija augsta vidējā temperatūra. Nokrišņi maijā nolija zem normas, un tieši tas kavēja graudaugu vienmērīgu sadīgšanu un cerošanu. Jūnijs šovasar nebija izņēmums, un arī tad tika laboti temperatūras rekordi un bezlietus periodu ilgums. Nokrišņu jūlijā bija nedaudz vairāk kā maijā, bet praktiski bija jau par vēlu, jo lietus vairs nespēja glābt ražu. Tā jau sāka nogatavoties un sasniedza pilngatavību.

SIA “Upeskalni AB” tika iesēta šķirne ‘Fantex’ 4. maijā, z/s “Lejasciņi” – daudzkanšu agro miežu šķirne ‘Judit‘ 5. maijā.

Pēc labības sadīgšanas veģetācijas sezonas laikā reizi nedēļā demonstrējuma laukā tika veikti fenoloģiskie novērojumi – vasaras miežu attīstības fāzes un sējuma fitosanitārā stāvokļa kontrole.

Pirmās slimību pazīmes bija miežu lapu tīklplankumainība, kas SIA “Upeskalni AB“ demonstrējuma laukā tika konstatēta tikai maija pēdējās dienās. Saimnieks pieņēma lēmumu lietot fungicīdu Variano un insekticīdu Fury, savukārt demonstrējuma variantā, kurš tika apsaimniekots, ievērojot IAA principus un novērtējot laika apstākļus, slimību izplatību un iespējamo ražu, tika pieņemts lēmums nelietot augu aizsardzības līdzekļus. Kontroles un IAA variantos ražas bija 1,9 t ha^-1, bet no varianta, kurā ievēroja saimnieka pieredzi un lietoja fungicīdu un insekticīdu – 1,6 t ha^-1, konstatējām, ka ticis pieņemts pareizs lēmums.

Saimniecībā “Lejasciņi” karstais laiks un sausums aizkavēja slimību izplatību, bet tas sekmēja kaitīgo organismu attīstību – laputis. Novērojumi sākās no 15. maija un ilga līdz ražas novākšanai. Jūnija sākumā tika novērota miežu lapu tīklplankumainība, bet tās izplatība bija nebūtiska, un tika pieņemts lēmums nesmidzināt fungicīdu, jo potenciālā raža, kas sāka veidoties, izskatījās stipri zem vidējās.

Saimnieka pieredzes variantā tika smidzināts fungicīds Bell Super. IAA un kontroles variantā fungicīds netika lietots. IAA variantā laputu ierobežošanai vienu reizi tika smidzināts insekticīds Fastac 50.

Raža tika kulta 29. jūlijā. Veicot ražas uzskaiti, tika konstatēts, ka no visiem trim variantiem ir iegūta identiska vidējā raža – 2,3 t ha^-1. Tātad secinājums ir, ka saimnieka variantā pieņemtais lēmums neattaisnojās šī gada apstākļos.

Kopumā secinām, ka jāturpina šie demonstrējumi, kuros augkopības konsultantiem jāmāca zemniekiem ieviest savās saimniecībās IAA pamatprincipus, lai ilgtermiņā tiktu saglabāta mūsu galvenā resursa – augsnes – auglība un tīra, nepiesārņota vide, tajā pašā laikā saimniekojot ekonomiski izdevīgi.

Lauka dienas

Uz SIA “Upeskalni AB” 20. jūnijā tika aicināti interesenti, lai iepazītos ar demonstrējumu. Mieži ir ļoti daudzpusīgi izmantojama labība, par ko klātesošie uzzināja, klausoties AREI Stendes pētniecības institūta zinātnieci Māru Bleideri. Lektore  iepazīstināja arī ar miežu ražošanas statistikas datiem,  meteoroloģisko apstākļu ietekmi uz miežu graudu ražu un kvalitāti, to kvalitātes prasībām dažādiem izmantošanas virzieniem  un miežu šķirņu salīdzinājuma rezultātiem Stendē. Par integrētās audzēšanas pamatprincipiem un to nozīmi teorētiskajā daļā plaši stāstīja LLKC Kuldīgas biroja augkopības speciāliste Daiga Mellere, kura iepazīstināja arī ar demonstrējuma ierīkošanas gaitu, veiktajiem agrotehniskajiem pasākumiem un iknedēļas monitoringa rezultātiem.

Praktiskajā daļā interesenti saimniecības pārvaldnieka Normunda Fetera-Fektera vadībā iepazinās ar saimniecību. Dalībnieki apskatīja jaunuzcelto kalti, kura nodrošina saimniecības vajadzības un spēj sniegt pakalpojumus arī apkārtējiem lauksaimniekiem graudu kaltēšanā, tīrīšanā un uzglabāšanā. Interesi radīja arī iespēja iznomāt tehniku vai tās pakalpojumus.

Valsts augu aizsardzības dienesta speciāliste Māra Bērziņa atzina, ka, pateicoties sausumam, slimību pazīmes sējumos atrodamas retāk nekā citus gadus. Uz augiem sastopama tikai miežu lapu tīklplankumainība.

Z/s “Lejasciņi” 29. jūnijā tika rīkota lauka diena, lai iepazītos ar demonstrējumu. Vēsturiski tieši Vidzemē vairāk audzē vasaras miežus, kurus plaši izmanto gan pārtikā, gan lopbarībā. AREI Priekuļu pētniecības institūta vadošā pētniece miežu selekcijā Linda Legzdiņa iepazīstināja ar jaunākām miežu šķirnēm un to īpašībām. Pirms došanās uz lauka VAAD Vidzemes reģionālās nodaļas inspektore Inga Bēme pastāstīja par raksturīgajām miežu slimībām un to, kā dienests veic monitoringu. LLKC Augkopības nodaļas vadītājs Oskars Balodis iepazīstināja ar to, ko sevī slēpj vārdu savienojums “integrētā augu aizsardzība”. LLKC Valmieras konsultāciju biroja augkopības konsultante Ilona Krūmiņa pastāstīja par demonstrējuma ierīkošanu un monitoringā iegūtajiem rezultātiem.

Praktiskajā daļā visi devās apskatīt demonstrējumu dabā un mācīties atrast un atpazīt miežu slimības uz lauka. Kristaps pastāstīja arī par jauno kalti, kura tika celta ar domu, lai nodarbotos ar sēklaudzēšanu, tā graudiem dodot pievienoto vērtību. 

Aicinām visus uz 2019. gadā plānotajām lauka dienām, kur varēs apskatīt un novērtēt integrētās augu aizsardzības pamatprincipu pielietošanu kaitīgo organismu ierobežošanā rapša sējumos.

Daiga Mellere,

Kuldīgas nodaļas vadītāja, Augkopības konsultante

Ilona Krūmiņa,

Valmieras biroja augkopības konsultante

Oskats Balodis

Augkopības nodaļas vadītājs, agronoms

Foto: Ilze Skudra, Linda Dūdiņa-Hoiere​