Neveiksmju cēloņi nezāļu apkarošanā bioloģiskajā dārzkopībā

Nezāļu klātbūtne bioloģiskajos dārzeņu laukos ir viena no pamatproblēmām, ar ko saskaras bioloģiskie dārzeņu audzētāji. Pirmkārt, nezāļu apkarošana ir viena no pamata nodarbēm praktiski visu vasaru, tātad ir salīdzinoši lieli izdevumi, bet gala rezultātā vienalga lauki ir nezāļaini.

Cilvēki saprot, ka ar nezālēm ir jācīnās, bet šī cīņa nav balstīta uz pārdomātu stratēģiju, kas novestu pie laba galarezultāta. Šajā rakstā mēģināšu apkopot novēroto, saliekot kopā ar savu pieredzi. Lai nezāļu apkarošana būtu sekmīga, tā ietver veselu pasākumu kopumu, ko varam nodēvēt par stratēģiju. Tas nozīmē, ka tas būs vairāku gadu pasākums, kā minimums, un arī tālākajā saimniecības attīstībā tas būs jāievēro.

1. Nezāļu apkarošana nākamajam gadam sākas jau šajā sezonā, tas nozīmē, ka tajā brīdī, kad, jūsuprāt, ir beigusies nezāļu apkarošana saimniecībā un tālākas darbības nav plānotas, ir jāapseko lauki. To dara tā iemesla dēļ, lai apsekotu nezāļu sugas, kuras ir sastopamas jūsu laukos. Vienkārši atzīmējiet, izmantojot palīgmateriālus papīrā formātā, elektroniskos, aplikācijas. Pieaugušās nezāles ir vienkāršāk atpazīt, nekā tad, kad tās ir tikai dīgļlapu fāzē vai tikai ar pirmo īsto lapiņu. Vēl piezīmējiet, kādas kultūras laukā tās ir augušas. Paskatieties arī izplatību un tās intensitāti. Izplatība, tas nozīmē, ka noteiktā nezāļu suga ir klātesoša konkrētajā laukā, savukārt izplatības intensitāte – cik lielā lauka platības daļā tā ir vērojama. Var izmantot % novērtējumu. Lai gūtu iespējami objektīvu priekšstatu, lauku vajadzētu apsekot pa diagonāli vienā virzienā un pēc tam otrā.

2. Ko darīt ar iegūto informāciju? To analizēsiet ziemā, kad tam būs vairāk laika. Tad sašķirosiet nezāles pēc tā, vai tās ir viengadīgās – izaug un sēklas noražo tajā pašā sezonā, vai ziemotspējīgās – kā tīruma vijolīte, nesmaržīgā suņkumele, piemēram, ziemas ķiploku laukos. Daudzgadīgās nezāles – spēj vairoties kā ar sēklām, tā ar sakneņiem un saknēm. Papildus, ja nav zināšanu, konstatējiet, kāda tām ir sakņu sistēma, vai tā ir augsnes aramkārtā vai dziļāk. Šī informācija ir ļoti svarīga, jo no tās būs atkarīga tālākā rīcība vai daudzgadīgo nezāļu apkarošana stratēģija (skat. beigās). Par katru lauku apkopojiet 3–5 galvenās nezāļu sugas, respektīvi, kuras ir “galvenās” nezāles katrā laukā. Tā iegūsiet lauku nezāļu kartes, kas labāk palīdzēs plānot un organizēt darbus nākamajā gadā. Šajā gadījumā skats no malas ļauj ieraudzīt faktisko situāciju, kam reāli nebūs laika nezāļu mehāniskās apkarošanas aktīvajā periodā.

3. Nezāļu perēkļi var veidoties dažādu iemeslu dēļ. To ietekmē mehāniskie šķēršļi uz lauka, piemēram, elektrības pārvades līniju stabi. Lauku malas vai stūri. Mitrākās vietas uz lauka. Tehniskais brāķis – nav iesēta vai iestādīta kultūra. Nezāļu perēkļiem  raksturīga neliela platība, kam nepievērš vajadzīgo uzmanību. Tur parasti nezāļu attīstībai ir īpaši labi apstākļi, kas nozīmē, ka tās veiksmīgi un ātri attīstīsies. Iespējamie perēkļi ir jāapseko un jāparedz laiks, kad tie tiks savlaicīgi likvidēti. Lauka malās, stūros, mitrās vietās pēc pamatkultūras jāiesēj zaļmēslojuma kultūras, vislabāk kādu maisījumu. Īpaši labi būtu pievienot klāt šiem maisījumiem čemurziežu dzimtas sugas kā dilles, fenhelis, anīss, koriandrs. Sasniedzot ziedēšanas fāzi, šo sugu augi var piesaistīt samērā daudz plēsīgo kukaiņu, kuri var ievērojami samazināt kaitīgo kukaiņu populāciju dārzeņu laukos. Savukārt ap elektrības stabiem galvenais uzdevumus ir nezāles nopļaut pirms ziedēšanas sākuma (kad sāk veidoties ziedpumpuri). Ja ir sākusies ziedēšana, tad sēklas jau būs ieguvušas dīgtspēju, kas nozīmē, ka nopļautā masa būtu no turienes jāizvāc, ko reāli neviens nedarīs, tātad veikts darbs bez rezultāta. Šādā veidā saimniecībā var izplatīties virkne nezāļu, kas pakāpeniski var pārņemt salīdzinoši lielas dārzeņu lauku platības. Nezāļu sugas, kas šādā veidā var sagādāt lielas problēmas, ir tīruma usne, tīruma un dārza mīkstpiene, vībotnes.

4. Darbu uzsākšana nezāļu apkarošanā. Pēc dārzeņu tīruma apsēšanas vai apstādīšanas jau nākamajā brīdī sākas nezāļu sēklu attīstība. Parasti cilvēki gaida, kad nezāles sadīgst un lauks iegūst zaļu nokrāsu, tad ķeras klāt pie nezāļu apkarošanas. Tas ir jau krietni par vēlu. Nezāles spēj sadīgt vidēji 5–7 dienu laikā, ja ir īpaši labvēlīgi apstākļi, augsnes virskārta ir mitra; un 7–10 dienās nelabvēlīgos apstākļos, kad ir sauss. Pēc tik ilga laika perioda nezālēm būs dīgļlapas un neliela sakņu sistēma – “baltu diedziņu” veidā. Kā tās ieraudzīt? Tas ir iespējams, ja lauku apmeklē agri no rīta vai vēlu vakarā, kad saule ir zemu virs horizonta un lauku tā apspīd no malas. Tā tiek izgaismotas dīgļlapu apakšpuses, kam parasti ir sudrabots tonis. Lauks tad šķiet kā sudrabots vai samtains. Līdzko dīgļlapas atvērsies, šis efekts zudīs. Īstais laiks ķerties klāt rušināšanai. Kāds teiks, jā, bet rindas neredz. To var risināt ar citu sugu palīdzību – redīsi, salāti, kressalāti. Otrs ir audzēt dārzeņus dobju sistēmā. Tad traktora pēdas ir labi redzamas. Dārgāka ir GPRS sistēmas uzstādīšana traktorā, tā nodrošinot braukšanu precīzi, pēdu pēdā, tad rušināšanu var uzsākt jebkurā brīdī.

5. Atkārtota atgriešanās uz lauka ir saistīta ar līdzīgām problēmām, jo cilvēki vadās pēc tāda paša principa: kad lauks kļūst  “zaļš”, jā, tad atkal ir jādodas uz lauka. Tas ir ievērojami par vēlu, lai būtu droši pārliecināti par efektīvu rezultātu, ir jāievēro tie paši, iepriekš minētie intervāli. Atceramies, ka jebkura augsnes virskārtas izkustināšana izraisa jaunu nezāļu sēklu dīgšanu. Katrs nākamais īsto lapu pāris pasliktinās jūsu mehāniskās apkarošanas galarezultātu vismaz par 10–20%. Izdzīvojušās nezāles turpinās augt un nostiprināties. Neveicot atkārtotu rušināšanu, lauks potenciāli kļūs nezāļains. Sevišķi svarīgi tas ir veģetācijas perioda sākumā, kad dārzeņu kultūras vēl ir absolūti nekonkurētspējīgas.

6. Daudzgadīgo nezāļu apkarošanas pamatstratēģijas. Šīs grupas nezāles spēcīgās sakņu sistēmas dēļ nevarēs sekmīgi apkarot šajā gadā, kad jau aug dārzeņu kultūras. Šādi lauki ir jāņem ārā no augmaiņas uz 1–2 gadiem atkarībā no nezāļainības. Vislabāk ir izmantot puspapuves vai daļēji zaļās papuves stratēģiju gada griezumā. Tas nozīmē, ka pavasarī laukā tiek veikta daudzgadīgo nezāļu apkarošana (skat. zemāk). Kad lauks pēc to sekmīgas apkarošanas ir uzarts, lauku kultivē un sēj zaļmēslojuma kultūras. Ja laukā ir bijusi ložņu vārpata vai gārsa, tad jāsēj sekojošas sugas vai to maisījumi: lai nostiprinātu apkarošanas ietekmi, sēj eļļas rutku, griķi. Tuvojoties ziemai, lai nostiprinātu efektu, iesēj rudzus.

7. Lai apkarotu daudzgadīgās nezāles, kurām sakņu sistēma ir aramkārtā – ložņu vārpata, gārsa, vībotnes, izmanto smacēšanas metodi.  Lai darbs būtu sekmīgs, jāizmanto rugaines diski, kas labi noasināti. Akmeņainās augsnēs būtu jānolasa akmeņi. Pavasarī, kad augsne irst, lauku nokultivē. Dara to savlaicīgi, kamēr ložņu vārpata nav sākusi veģetāciju. Ja lauks ir zaļš, to jāpārar. Tālāk rūpīgi seko līdzi tam, kas notiek uz lauka. Līdzko parādās vārpatas zilganie “īleni” virs zemes, nekavējoties ir jāveic diskošana vienā un otrā virzienā pa diagonāli. Tādā veidā vārpatas sakneņi tiek sagriezti mazākos gabaliņos, no kuriem tie tērēs barības vielas, lai sadīgtu atkal. Līdzko sagrieztie vārpatas sakneņi sadīgst atkārtoti (zilgansarkanīgie “īleni”, nedrīkst atvērties zaļā lapa), disko atkal. Kad vārpatas “īleni” sadīgs atkal, veic aršanu pilnā aramkārtas dziļumā, no kurienes īsajiem vārpatas sakneņiem vairs nebūs spēka izkļūt augsnes virspusē, tie ir nosmacēti. Otra metode ir mērdēšana. Šādā veidā ir jāapkaro tādas nezāles kā tīruma kosa, tīruma tītenis, dārza un tīruma mīkstpienes, usnes. Tad galvenais darba rīks būs rugaines kultivators. Galvenais, lai bultveida ķepas ir uzasinātas, nav nodilušas un pietiekami pārklājas. Ideāli, ja tās ir izkārtotas vismaz trijās rindās. Pavasarī darbu sākums ir tāds pats  kā iepriekš. Tikai disku vietā ir rugaines kultivators. Kad ir sagaidītas sadīgstot šo nezāļu lapu rozetes, veic to nogriešanu 8–12 cm dziļumā. Gaida atkal, līdz lapu rozetes parādīsies. Laika ziņā tas būs krietni ilgāk nekā vārpatas gadījumā, tad lapu rozetes ar rugaines kultivatoru nogriež 14–18 cm dziļumā. Kad lapu rozetes sagaida trešo reizi, lauku uzar pilnā aramkārtas dziļumā. Nezāļu dziļā sakņu sistēma ir barības vielu resursus iztērējusi tiktāl, ka virspusē vairs nespēs izkļūt.

Māris Narvils,
Vecākais speciālists dārzkopībā