Smiltsērkšķu raža šogad laba, bet cik no tās var iegūt?

Jau otro gadu pēc kārtas SIA “NB pakalpojumi” dārzā turpinās demonstrējums par tēmu: ”Mikroorganismu izmantošana augu barības elementu bilances nodrošināšanā bioloģisko smiltsērkšķu audzēšanā” (16. lote). Gadskārtējā lauka dienā klātesošie tika iepazīstināti ar situācija demonstrējumu variantos. Stādījumā otro gadu tiek izmantota pilienveida laistīšana, kas nodrošināja labu mitrumu. Diemžēl kritisks izrādījās pavasaris, lielo salnu dēļ apsala dzinumu gali pilnīgi visā stādījumā, tajā skaitā demonstrējuma laukos un iezīmētajiem kokiem uzskaitei.

Rezultāts ir sekojošs: visiem kokiem apsalšanas rezultātā aizkavējās augšana un tika tērēti papildus resursi, snaudpumpuri saplauka, bet daļa veģetācijas perioda jau bija pagājusi. Šī gada veģetatīvie pieaugumi visā stādījumā ir būtiski mazāki. Tas ietekmēs novākšanas stratēģiju un paredzamo ražu nākamajā, 2024. gadā. Neliels glābiņš var būt vēl silts rudens, jo mitruma varētu pietikt, lai vēl veģetatīvie dzinumi  pieaugtu garumā.

Demonstrējuma laukos tika turpināta augsnes mikrobioloģiskās ielabošanas stratēģija, kas balstījās uz veiktajām mikrobioloģiskajām analīzēm. Tika izmantoti tādi mikrobioloģiskie mēslojumi kā trihodermīns un citi. Izmaiņas notiek arī agroķīmiskajās analīzēs, bet nepieciešama tālāka analizēšana, lai noteiktu, vai vērojamās tendences ir pozitīvas, vai ir citi varianti. Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātei papildus bija saistoša informācija par organominerālajiem mēslojumiem, to ražošanas specifiku, izmantošanas iespējām, jaunā zaļā kursa  nosacījumu ietvaros. Kā to pielietošana var mainīt situāciju lauksaimnieciskajā ražošanā, aizvietojot pamazām sintētiski ražotos? Vienlaikus neapšaubāmi ir paredzama izmaksu pieaugšana. Tam noteikti būs ietekme uz lauksaimniecisko ražošanu kopumā, cik labi dažādu nozaru saimniecības spēs pielāgoties šādiem apstākļiem, tik veiksmīgs būs arī šis pārejas periods. SIA “Biofekts” speciālisti uzsvēra, cik svarīga ir mikrobioloģisko preparātu pielietošanas tehnoloģija atkarībā no konkrētiem mikrobioģiskajiem apstākļiem augsnē. Izskanēja priekšlikums, ka varbūt ir nepieciešams vairāk analīžu, lai izprastu to vai citu sēņu un baktēriju attīstības dinamiku augsnē. Teorētiskās daļas noslēgumā vadošais nozares eksperts Andrejs Brūvelis iepazīstināja ar situāciju smiltsērkšķu tirgū, ar tendencēm, kas diemžēl nav pārāk optimistiskas. Viens no galvenajiem secinājumiem ir, ka jāiet tālāk ogu pārstrādē, piemēram, ražojot ogu biezeni, jo saldēto ogu tirgū ir sastrēgums, ko rada rumāņi un ukraiņi, kuri bauda papildu priekšrocības tirgū.

Tika demonstrēti dažādi biznesa modeļi smiltsērkšķu saimniecībām, kas daudziem klātesošajiem radīja dziļas pārdomas par to, kā tālāk saimniekot. Atkal grūtāko izvēļu priekšā ir mazās saimniecības. Pat esošie kooperatīvi ir spiesti vairākas izmaksu pozīcijas deleģēt atpakaļ pašām saimniecībām, lai izdzīvotu. Vislabāk klājas tiem, kuriem ir stabili līgumi ar pārstrādes uzņēmumiem, kuri savu tirgus nišu ir veidojuši vairākus gadu desmitus. Tas nozīmē, ka nozarē ir pienācis kārtējais pārbaudījumu cikls. Tikai stratēģiski pareizi lēmumi palīdzēs palikt šajā nozarē un, acīmredzot, ne visiem būs pietiekama kapacitāte, lai to izdarītu. Varbūt viena no izejām balstās uz polikultūru ieviešanu dārzos kā risku sadalīšanu.

Noslēgumā visiem bija iespēja iepazīties ar stādījumu stāvokli. Par to, kā tiek veikta  putnu atbaidīšanas stratēģija saimniecībā, daudz šķēpu tika lauzts par ražas vākšanai nepieciešamo metožu pielietošanu atkarībā no stādījuma vecuma un atlikušajam laikam līdz pirmajai stādījumu “sēdināšanai”. Tā ir metode, kad stādījumā esošie koki tiek nogriezti līdz pirmās zarošanās līmenim un ataudzēti.

Pasākums izdevās, neskatoties uz ik pa laikam uznākušajām lietavām. Uz tikšanos nākamgad!

LAP 2014.-2020. apakšpasākums “Atbalsts demonstrējumu pasākumiem un informācijas pasākumiem”, LAD līguma Nr. 10 2.1-20/21/P14, demonstrējuma tēma (16. lote): „Mikroorganismu izmantošana augu barības elementu bilances nodrošināšanā bioloģisko smiltsērkšķu audzēšanā”.

Atbalsta Zemkopības ministrija un Lauku atbalsta dienests.

Māris Narvils,
LLKC Vides nodaļas vecākais speciālists dārzkopībā