Stājas spēkā kārtējie zemes iegādes ierobežojumi

No 1. novembra spēkā stājas likuma „Par zemes privatizāciju lauku apvidos” grozījumi.

Tie nosaka, kādas personas drīkst iegūt īpašumā lauksaimniecībā izmantojamo zemi, un personas, kam ir pirmpirkuma tiesības uz zemi.

Likums nosaka, ka no 1. novembra fiziskajām personām, kuras vēlas iegādāties īpašumā lauksaimniecībā izmantojamo zemi, ir jāatbilst visiem šiem nosacījumiem:

• ir reģistrētas kā saimnieciskās darbības veicēji Latvijas Republikā;
• vismaz gadu pēdējo triju gadu laikā ir saņēmušas vienotos platības maksājumus vai to ieņēmumi no lauksaimnieciskās ražošanas ne mazāk kā pēdējos trīs gadus pēc kārtas veido vismaz vienu trešdaļu no to kopējiem saimnieciskās darbības ieņēmumiem, vai ir ieguvušas lauksaimniecisko izglītību vai tai pielīdzināmu izglītību arodizglītības programmā, profesionālās vidējās izglītības programmā vai profesionālās pilnveides izglītības programmā, apgūstot augkopības, lopkopības vai citus atbilstošus priekšmetus ne mazāk kā 160 stundu apmērā;
• rakstveidā apliecina, ka šīs zemes izmantošanu lauksaimnieciskajā darbībā uzsāks gada laikā pēc tās iegādes un nodrošinās arī turpmāk, ja zeme iepriekšējā vai pašreizējā gadā ir bijusi pieteikta vienotajiem platības maksājumiem vai tiešajiem maksājumiem, vai uzsāks triju gadu laikā un nodrošinās arī turpmāk, ja zeme iepriekšējā vai pašreizējā gadā nav bijusi pieteikta vienotajiem platības maksājumiem vai tiešajiem maksājumiem;
• likuma 30.1. panta pirmajā daļā minētā iesnieguma iesniegšanas dienā (dienā, kad iesniegts iesniegums par zemes iegādi) tām nav nodokļu parādu Latvijā vai valstī, kurā atrodas to pastāvīgā dzīvesvieta.

Nosacījumi, kuriem jāatbilst juridiskajām personām:

• vismaz gadu pēdējo triju gadu laikā ir saņēmušas vienotos platības maksājumus vai to ieņēmumi no lauksaimnieciskās ražošanas ne mazāk kā pēdējos trīs gadus pēc kārtas veido vismaz vienu trešdaļu no to kopējiem saimnieciskās darbības ieņēmumiem;
• rakstveidā apliecina, ka šīs zemes izmantošanu lauksaimnieciskajā darbībā uzsāks gada laikā pēc tās iegādes un nodrošinās arī turpmāk, ja zeme iepriekšējā vai pašreizējā gadā ir bijusi pieteikta vienotajiem platības maksājumiem vai tiešajiem maksājumiem, vai uzsāks triju gadu laikā un nodrošinās arī turpmāk, ja zeme iepriekšējā vai pašreizējā gadā nav bijusi pieteikta vienotajiem platības maksājumiem vai tiešajiem maksājumiem;
• vismaz vienam īpašniekam vai pastāvīgajam darbiniekam ir atbilstoša profesionālā izglītība attiecīgajā juridiskās personas darbības jomā, kas iegūta ne mazāk kā arodizglītības programmā vai profesionālās vidējās izglītības programmā, vai vismaz viena īpašnieka ieņēmumi no lauksaimnieciskās ražošanas ne mazāk kā pēdējos trīs gadus pēc kārtas veido vismaz vienu trešdaļu no tā kopējiem saimnieciskās darbības ieņēmumiem;
• var norādīt patiesos labuma guvējus un apliecināt, ka visi patiesie labuma guvēji ir likuma 28. panta pirmās daļas 1. punktā minētās personas (personas, kas ir atbilstošas zemes iegādes nosacījumiem);
• likuma 30.1. panta pirmajā daļā minētā iesnieguma iesniegšanas dienā tām nav nodokļu parādu Latvijā vai valstī, kurā tās ir reģistrētas.

Likums pēc grozījumu izdarīšanas nosaka, ka viena fiziskā vai juridiskā persona var iegūt īpašumā līdz 2000 hektāriem lauksaimniecības zemes.

Likumā iekļautais jaunais 30.2. pants, kas arī stāsies spēkā šī gada 1. novembrī, nosaka, kam ir pirmpirkuma tiesības uz lauksaimniecības zemi. Ja lauksaimniecības zemes kopīpašnieks pārdod viņam piederošo zemes daļu, pirmpirkuma tiesības uz atsavināmo lauksaimniecības zemi ir zemes kopīpašniekiem. Likuma 28.1. panta pirmajā daļā minētajai personai, kas ir lauksaimniecības zemes nomnieks, ir pirmpirkuma tiesības uz atsavināmo zemi, ja zemes nomas līgums ir reģistrēts attiecīgajā pašvaldībā. Šādā gadījumā lauksaimniecības zemes nomniekam ir pirmpirkuma tiesības arī uz to lauksaimniecības zemi, uz kuru pirmpirkuma tiesības neizmanto zemes kopīpašnieks.

Jaunās likuma prasības netiek attiecinātas uz:

• lauksaimniecības zemes ieguvējiem, kuru īpašumā vai tiesiskajā valdījumā esošā lauksaimniecības zemes platība darījuma noslēgšanas brīdī un pēc darījuma kopā nepārsniedz desmit hektārus fiziskajām personām un piecus hektārus – juridiskajām personām;
• maksātnespējas procesā iegūstamu lauksaimniecības zemi;
• mantošanas ceļā iegūstamu lauksaimniecības zemi;
• valsts vai pašvaldību funkciju nodrošināšanai nepieciešamo lauksaimniecības zemi, kā arī lauksaimniecības zemi, ko iegūst īpašumā valsts kapitālsabiedrības ar likumu deleģēto funkciju īstenošanai;
• lauksaimniecības zemi, kuru persona iegūst īpašumā saskaņā ar Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 4. panta ceturtās daļas 3., 4., 7. un 8. punktu;
• darījumiem ar lauksaimniecības zemi starp laulātajiem, pirmās un otrās pakāpes radiniekiem;
• lauksaimniecības zemi, kas tiek atsavināta zemes konsolidācijas procesā saskaņā ar zemes pārvaldību regulējošiem normatīvajiem aktiem.

Likumā iekļautais 36. pants nosaka, ka lauksaimniecības zemes nomas līgums slēdzams rakstveidā uz termiņu, kas nav īsāks par pieciem gadiem.

Pašvaldībai būs pienākums vest lauksaimniecības zemes nomas līgumu reģistru, bet kārtību, kādā zemes nomnieks vai iznomātājs informēs pašvaldību par noslēgtajiem zemes nomas līgumiem, noteiks Ministru kabinets.

VIEDOKLIS

Biedrības „Zemnieku saeima” lauksaimniecības politikas eksperts Mārtiņš Trons:

„Grozījumi likumā „Par zemes privatizāciju lauku apvidos” ir būtisks solis, lai beidzot apturētu lauksaimniecībā izmantojamās zemes tirdzniecību investoriem un saglabātu to ražotāju rokās. Mums nav pieņemama situācija, ka investoriem Latvijā pieder aptuveni 15% lauksaimniecības zemes un, ka atsevišķos reģionos fiktīvie darījumi, kuros lauksaimniecības zeme tiek pirkta un pārdota, veido pat 25%. Tāpat grozījumi ir nepieciešami, lai sekmētu ilgtspējīgu lauksaimniecības zemes izmantošanu lauksaimnieciskajā ražošanā, jo ar esošo tiesisko regulējumu nepietiek, lai Latvijas lauksaimniecības zemes resursi tiktu aizsargāti un ilgtspējīgi izmantoti. Grozījumi likumā ir arī instruments, lai sasniegtu Nacionālās attīstības plāna un Lauku attīstības programmas 2014.–2020. gadam noteikto stratēģisko mērķi  – līdz 2020. gadam panākt divu miljonu hektāru lauksaimniecībā izmantojamās zemes iesaistīšanu ražošanā, kas radītu iespēju saražot 1,8 reizes vairāk produkcijas, kā Latvija ražo patlaban. Lai arī vasarā grozījumi likumā tika pieņemti Saeimā, pilnvērtīgi tie varēs sākt darboties tikai pēc attiecīgo Ministru kabineta noteikumu pieņemšanas, un mēs ļoti ceram, ka tas notiks šogad.”