Lauksaimniekiem pieejami apgrozāmie līdzekļi

Attīstības finanšu institūcijas “Altum” reģionālo centru informācija liecina, ka aizdevums apgrozāmajiem līdzekļiem zemniekiem rudenī vajadzīgs gan, lai norēķinātos par degvielu, iepirktu lopbarību, sēklas, minerālmēslus, ķimikālijas un kaļķošanas līdzekļus, gan arī tehnikas remonta izmaksām. Ja nav saņemta apmaksa par pārdoto šī gada ražu, nauda gada otrajā pusē nepieciešama arī ziemāju sējai.

Savukārt, ja ieņēmumi tikai nedaudz vai nemaz nepārsniedz pēdējā lauksaimniecības cikla ražošanas izmaksas, lielākoties papildu apgrozāmais kapitāls nepieciešams nākamā gada sākumā līdz ienākumu saņemšanai rudenī  – kārtējo izmaksu segšanai un vēlākai lauku apstrādei.

Sadarbības pieredze

Aināram Rierim Saldus novadā pieder zemnieku saimniecība “Ansberģi”, kurā 200 ha platībā audzē rapsi, miežus, auzas, lauka pupas. Savukārt A. Riera māte, kura ir Kuldīgas novada zemnieku saimniecības “Dīcmaņi” īpašniece, apsaimnieko 300 ha. Abas saimniecības ir ilggadēji “Altum” klienti. “Nekad nekas atsevišķi nenotiek, jo mammai jau ir 78 gadi,” tā Kurzemes puses zemnieks.

Apgrozāmo līdzekļu aizdevumu lauksaimniekiem A. Rieris ņem uz gadu. Zemnieku saimniecība apgrozāmo līdzekļu aizdevumu lielākoties izmanto degvielas iegādei, tehnikas rezerves daļu pirkumiem, sējumu apdrošināšanai. Citreiz pietrūkstot arī darbinieku algām.

“Lauksaimniekiem”Altum” apgrozāmo līdzekļu aizdevums ir laba iespēja,” spriež zemnieks. “Kad ražas ziņā ir normāls gads, naudu vajag mazāk. Bet, kad ir slikts gads, “Altum” muguru nepagriež, palīdz atrisināt situācijas, sakārtot naudas plūsmu. Ja vēlies attīsties, ir jāinvestē gan zemē, gan tehnikā.” A. Reiris sadarbojas ar “Altum” arī investīciju aizdevumu jomā, iegādājoties zemi. 

Arī citi zemnieki secinājuši, ka pozitīva sadarbība ar “Altum” izveidojas, kad klientam nav tā labākā finanšu situācija: “2018. gadā, kad bija neražas gads, “Altum” nāca pretī un restrukturizēja esošo apgrozāmo līdzekļu aizdevumu. Saruna un vienošanās bija konstruktīva.”

Būtiski arī zināt, ka  lauksaimnieks, kas ir primāro lauksaimniecības produktu ražotājs, var saņemt atbalstu kredītprocentu dzēšanai. Piemēram, klientam aizdoti 15 000 eiro ar 4% likmi un 10 mēnešu atmaksas termiņu. Minētajā laika posmā ar šādu likmi viņš samaksā 500 eiro. Rudenī, kad lauksaimnieks Lauku atbalsta dienestā (LAD) iesniedz izziņas par aizņēmumiem, viņš saņem atpakaļ šos 10 mēnešos nomaksātos eiro. Tādējādi sanāk, ka lauksaimnieks saņēmis bezprocentu aizdevumu.

Šogad – jau 258 pieteikumi

A. Reirim aizdevums apgrozāmajiem līdzekļiem lieti noderējis visu sējumu ražības apdrošināšanai šogad, kad  11. jūnijā gājusi pāri krusa, daudz ko no izaugušā nolaužot un sakapājot. “Rapsi, kas bija vēl palicis uz lauka, augusta vidū nokūlu 1,5 tonnas, bet potenciāls bija ap piecām. Rudenī apdrošināšu arī ziemas sējumus – ja meža zvēri izstaigā, vai mazums, kas notiek,” skaidro zemnieks, piebilstot, ka no finanšu izmaksu viedokļa tas nemaz neesot tik sāpīgi – LAD atmaksā 70% no apdrošināšanas polises iegādes izdevumiem.

LAD sniegtais atbalsts par dzīvnieku, sējumu un stādījumu platību apdrošināšanu gadu no gada kļūst arvien populārāks, pieaug arī procentuālā daļa, kuru valsts sedz par apdrošināšanas prēmiju, liecina dienesta dati. 2015. gadā  bija saņemti tikai 27 iesniegumi un sējumi apdrošināti 4411 ha platībā, kas bija vien 0,23%  no visas lauksaimnieciski izmantojamās zemes. Pirms četriem gadiem izmaksātā atlīdzība sasniedza 160 957 eiro.

Pērn jau saņemti 422 iesniegumi (viens klients var iesniegt vairākus) un apdrošināti 150 399 ha, kas ir 7,76% no visām lauksaimnieciski izmantojamām zemes platībām. Savukārt šogad līdz jūlija beigām LAD iesniegti 259 pieteikumi, lai segtu izdevumus par 64 331 ha apdrošināšanu. Zemniekiem izmaksāti 948 640 eiro.

Apdrošinās arī pret sausumu

Arī Latvijas Apdrošinātāju asociācija novērojusi aizvien lielāku pieprasījumu pēc sējumu apdrošināšanas, jo pēdējos gadus lauksaimniekus skārušas gan lielas lietavas, gan ilgstošs sausums. Pašlaik tiek piedāvāta sējumu apdrošināšana pret krusas, lietusgāžu, vētras un pārziemošanas (ziemāju sējumiem) radītiem zaudējumiem. Apdrošināšana var kompensēt zaudējumus arī no neiegūtās ražas realizācijas, ieguldītos līdzekļus ražas izaudzēšanai, kā arī pārsēšanas izdevumus sējumu izsalšanas gadījumā. Līdz šim nevarēja apdrošināt sējumus pret sausumu. Tādēļ valdība šogad 18. jūnijā pieņēma noteikumus, kā valsts kompensē apdrošinātājiem izmaksāto atlīdzību par sausuma radītajiem zaudējumiem sējumu platībām, kā arī kompensācijas piešķiršanas kritērijus un apmēru.

Rāmītī

Apdrošināšanas izdevumu segšanai var izmantot “Altum” apgrozāmo līdzekļu aizdevumu, turklāt 70% no izmaksām pēc tam segs LAD, kas nodrošina kompensējošu maksājumu lauksaimniekiem, pamatojoties uz iesniegto apdrošināšanas polisi par ražas, augu un dzīvnieku apdrošināšanu un tās apmaksu apliecinošajiem dokumentiem.

“Altum” informācija

''Altum'' publicitātes foto