Ekonomiski izdevīga saimniekošana – ar zināšanām un atbalstu

LLKC Ekonomikas nodaļas veiktā saimniecību grāmatvedības datu analīze rāda – jo lielāka saimniecība, kas strādā graudu nozarē, jo tā ir ekonomiski stabilāka un globālajā tirgū konkurētspējīgāka arī tad, ja ES atbalsta nebūtu. Mazās saimniecībās, lai arī to saimniekošanas struktūra ir ievērojami daudzveidīgāka nekā lielajām, produkcijas ražošanas izmaksas ir augstākas un ieņēmumi zemāki.

Grāmatvedības datu analīze

Pirms ķerties pie LLKC Ekonomikas nodaļas veiktās ekonomiskās analīzes par 2019. gada rezultātiem atspoguļošanas, jāuzsver – šī nav statistika. Ekonomiskā analīze tika veikta, izmantojot 157 saimniecību grāmatvedības datus. Tātad – analizētas ir LLKC klientu saimniecības, kas deva piekļuvi saviem grāmatvedības datiem. Saimniecības strādā dažādās nozarēs – ir gan graudu, gan daudznozaru saimniecības, un tās pārstāv visus Latvijas novadus. Atsevišķi vērtētas bioloģiskās un konvencionālās saimniecības. Šobrīd detalizēti ir izvērtēta augkopības ekonomika dažāda lieluma saimniecībās visos Latvijas reģionos.

Analīzes kopējos rezultātus saimniekiem nevajadzētu salīdzināt ar kopējiem vidējiem datiem. Atgādināšu, ka tie iezīmē tendenci, nevis pasaka – tieši tā saimnieko jūsu saimniecība. Katras individuālās saimniecības dati atšķiras. Ja saimnieki vēlas noskaidrot, cik efektīvi strādā konkrēti viņa saimniecība, tad laipni aicināti LLKC grāmatvedības un ekonomikas klientu pulkā, un ļaujiet ekspertiem to izvērtēt. Pēc grāmatvedības datu analīzes saimniecība saņems individuālu vērtējumu, kas palīdzēs turpmākajā darbā. Pieredze rāda, ka īpaši nozīmīgi šādu vērtējumu ir saņemt mazajām un vidējām saimniecībām.

 Ieņēmumi un izmaksas

Apkopojot vidējos datus no mazām, vidējām un lielām saimniecībām visos Latvijas novados, redzams, ka bez ES atbalsta saimniekošana būtu ar zaudējumiem, jo īpaši bioloģiskajās saimniecībās, kur puse no ieņēmumiem ir valsts un ES atbalsts, ar kuru tiek segta liela daļa no saimniekošanas izmaksām. Vērtējot ieņēmumus un izmaksas eiro uz hektāru pa saimniecību grupām, daudz skaidrāk iezīmējas kopējā lauku saimniekošanas aina – jo mazāka saimniecība, jo būtiskāks tai ir ES atbalsts. Pieaugot saimniecības apgrozījumam, atbalsta nozīme ieņēmumu un izdevumu noturēšanā pluss zīmē mazinās. Skat. 1. grafiku.  

1. grafiks

LLKC Ekonomikas nodaļas vadītāja Santa Pāvila skaidro, ka mazo saimniecību grupā daļa ir tā saucamās daļēja laika, kur saimnieki papildus piepelnās arī algotā darbā.

Vērtējot šos pašus saimniekošanas datus pa reģioniem, nākas secināt, ka zemākie ieņēmumi, bet vienlaikus arī lielākais valsts un ES atbalsts ir Latgales saimniecībās. 2. grafikā redzams, ka, pēc grāmatvedības datiem, lielākie ieņēmumi ir Kurzemē, ko S. Pāvila skaidro ar atlases kopas īpatnībām.

2. grafiks

Ieņēmumu struktūra – biosaimniecības daudzveidīgākas

Kā tad saimniecības pelna naudu? Vērtējot vidējo ieņēmumu struktūru konvencionālajās saimniecībās, visvairāk – 44%  – tajā aizņem ieņēmumi no kviešiem. Dalīta otrā vieta ar 16% ir sadaļai “pārējie” (ieņēmumi, piemēram, no dārzeņiem, teļu pārdošanas utt.) un ziemas rapsim, trešajā vietā ar 11% ir piens, vasaras kvieši – 8% un vasaras rapši – 5%.

Vērtējot ieņēmumu struktūru bioloģiskajās saimniecībās, skaidri iezīmējas saimniekošanas dažādība, jo lielākā daļa ieņēmumu – 42%  – nāk no sadaļas “pārējie”, 22% ieņēmumu dod auzas, 20%  – piens, 16% – no jaunlopu pārdošanas. 

Vērtējot šo pašu ieņēmumu struktūru pēc saimniecību apgrozījuma, skaidri redzams – jo lielāka saimniecība, jo mazāk kultūraugu tā audzē. Tas ir, notiek pievēršanās pamatā ekonomiski izdevīgo graudaugu – ziemas kviešu un ziemas rapšu – audzēšanai,  un samazinās lopkopības produkcijas daļa kopējā struktūrā. Turklāt visizteiktāk pamatā kviešu un rapša audzēšanai pievēršas Zemgalē, kur ieņēmumu struktūrā šie divi kultūraugi aizņem kopumā 78%. Visdaudzveidīgākā ieņēmumu struktūra ir Vidzemes saimniecībām.

3. grafiks. Ieņēmumu struktūra % Latvijas novados

Izmaksu struktūra

Kuras ir lielākās izmaksu pozīcijas dažāda lieluma saimniecībās? Grāmatvedības datu analīze rāda, ka konvencionālajās un bioloģiskajās saimniecībās tehnikas un iekārtu uzturēšana un nolietojums, algas, izdevumi degvielai un pārējie izdevumi nav ievērojami atšķirīgi. Būtiskas atšķirības ir izdevumos, kas saistīti ar minerālmēslu un augu aizsardzības līdzekļu (AAL) iegādi – biosaimniecībās tādu nav, kamēr konvencionālajās abas šīs pozīcijas kopā aizņem gandrīz trešo daļu no izdevumiem (minerālmēsli – 18%, AAL – 11%). Izdevumi minerālmēsliem atšķiras arī saimniecību lieluma grupās – kamēr mazās saimniecības minerālmēsliem tērē 7% no visām izmaksām, tikmēr lielās saimniecības – 19%, turklāt šīs saimniecības atšķirībā no mazajām lieto arī AAL, kas izdevumu struktūrā aizņem 7% saimniecībās ar apgrozījumu no 70 000 līdz 250 000 eiro līdz 13% saimniecībās ar apgrozījumu virs 250 000 eiro.

Santa Pāvila secina, ka mazo saimniecību izdevumi uz vienu hektāru ir ievērojami mazāki nekā lielajām saimniecībām, turklāt vērts pievērst uzmanību tehnikas nolietojuma sadaļai – izmaksu struktūrā šī pozīcija aizņem 19%, kas ir daudz.  

Kas attiecas uz izdevumiem dīzeļdegvielai, tad kopējā izmaksu struktūrā tie aizņem nosacīti nelielu daļu – no 15% mazām saimniecībām līdz 7% lielām. S. Pāvila norāda, ka degvielas cenu samazinājums, kas bija vērojams šajā pavasarī un pagaidām turpinās arī vasarā, dod nelielus ietaupījumus, vien pāris procentu robežās.

4. grafiks. Izmaksu struktūra % pēc saimniecību lieluma

Latvijas “graudizācijai” – ekonomisks pamats

LLKC veiktā datu analīze, nerēķinot saimniecību saņemtos ES atbalsta maksājumus, rāda, ka pērn ziemas rapšu cenas bija par 26,4% augstākas par izaudzēšanas izmaksām. Tātad – tonna rapša maksāja vidēji 357 eiro, bet izaudzēšanas izmaksas bija 259 eiro/t. Otrs izdevīgākais kultūraugs – vasaras rapsis, kura cenas par 15% pārsniedza izaudzēšanas izmaksas. Ar peļņu izaudzēti arī vasaras kvieši, kuru cena vidēji par vienu procentu pārsniedza izaudzēšanas izmaksas.

Pārējo Latvijā populārāko graudu audzēšana bez ES atbalsta nestu zaudējumus – rudzu audzēšanas izmaksas ir par 88% lielākas nekā iepirkuma cena, auzu – par 17%, miežu – par 22%.

Mārtiņš Cimermanis, LLKC valdes priekšsēdētājs: “Varam būt gandarīti par graudkopības nozares stabilajiem ekonomiskajiem rādītājiem. Spēcīgā graudaudzētāju kooperācija un stabils eksports uz pasaules tirgiem ir nesis rezultātu, kas ļauj droši plānot un strādāt saimniecību attīstībai.”

Mazās un bioloģiskās saimniecības joprojām ir ievērojami mazāk konkurētspējīgas, tām ir grūtāk nokļūt tirgū, produkcijas izmaksas ir salīdzinoši augstas un atdeve no ieguldītā darba – zema. Turklāt – jo mazāka saimniecība, jo mazākas iespējas tām investēt pamatlīdzekļu atjaunošanā. Pēc statistikas, Latvijā no kopumā uzskaitītajiem 69 tūkstošiem saimniecību vairāk kā puse jeb 44,7 tūkstoši saimniecību ir ar standartizlaidi līdz 4000 eiro gadā, 14,8 tūkstoši – līdz 15 000 eiro, bet nosacīti vidējās ar standartizlaidi līdz 50 000 – 3,4 tūkstoši. Vidējo saimniecību skaits, kas saražo produkciju no 50 līdz 100 tūkstošu eiro vērtībā, ir 1,8 tūkstoši.

Patlaban tiek diskutēts par nākotnes ES Kopējo lauksaimniecības politiku, kam, ievērojot ES “Zaļā kursa” stratēģiju un stratēģiju “No lauka līdz galdam”, jābūt videi krietni draudzīgākai un jārespektē sabiedrības vēlmes pēc bioloģiskās daudzveidības, bioloģiski audzētas pārtikas, daudzveidīgas lauku ainavas un vēl vairākām zaļajām vajadzībām. Latvija ir bagāta ar nelielām lauku saimniecībām, kas spētu šos mērķus īstenot. Tiesa, tās neiztur prasību būt efektīvām un konkurētspējīgām. Kā tās padarīt efektīvākas? Vispirms – apzinot savas saimniekošanas stiprās un vājās puses, pārskatot ieņēmumus un izdevumus, ieguldot paša saimnieka zināšanās. Ar gudru saimniekošanu, kam talkā nāk atbilstošs valsts un ES atbalsts, var tikt celta mazo un vidējo saimniecību efektivitāte.

Iveta Tomsone,
LLKC Apgāda vadītāja,
sadarbībā ar LLKC Ekonomikas nodaļas ekspertiem