Izaugsme ar riskiem

Lai arī ekonomikas prognozētāji sola strauju iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmi nākamajā un arī aiznākamajā gadā Latvijā un arī ES kopumā, bažas raisa vēl straujākās resursu izmaksas, kas būtiski ietekmēs lauksaimniecības sektoru.

Oktobra vidū Eiropas Komisijas publiskotās īstermiņa lauksaimniecības prognozes apliecina – tuvākajā laikā nav pamata cerēt uz cenu stabilizēšanos. Lai arī ES tiek solītas labas atveseļošanās izredzes un vēl šogad eirozonā prognozēts IKP kāpums par 4,8%, tomēr bažas rada virkne citu skaitļu, kas uzsvērti īstermiņa pārskatā. Inflācijas pieaugums – 2,2%, konteinerpārvadājumu cenu indeksa pieaugums 7,5 reizes pret 2019. gadu un minerālmēslu cenu indeksa kāpums par 77% gada laikā. Augošās dabasgāzes cenas turpinās kāpināt lauksaimniecības un pārtikas izejvielu cenas, prognozes rāda, ka šā gada 4. ceturksnī dabasgāzes cena būs par 240% augstāka nekā tādā pašā laikposmā pērn. Degvielas cenām prognozēta stabilitāte, tālāka kāpuma nebūšot, jo naftas tirdzniecībā esot atrasts līdzsvars starp augsto pieprasījumu un piedāvājumu.

Līdz ar resursu cenu kāpumu šā gada vidū pieaudzis arī ES lauksaimniecības cenu indekss par 15%, ko galvenokārt ietekmējis cenu pieaugums lopbarības kukurūzai par 64% un lopbarības miežiem par 30%. Rezultātā piena, liellopu un putnu gaļas ražošanas izmaksas kāpušas par 10%. Gada otrajā pusē tiek prognozēts tālāks cenu kāpums

Situāciju augkopībā EK ekonomisti vērtē pozitīvi – ES labības ražošana pieaug, un 2021./2022. gada sezonā labības kopraža tiek prognozēta 294,8 miljoni tonnu, kas ir par 5% vairāk nekā iepriekšējā sezonā. Pieaugumu veicinājusi kviešu kopraža, kas ir 131 miljona tonnu apmērā (par 11,9% vairāk nekā pērn). Ar augstām cenām un labvēlīgiem apstākļiem ganībām ES tiek prognozēts, ka graudaugu izmantošana lopbarībai 2021./2022. gadā būs stabila – 162,2 miljoni tonnu.

ES eļļas augu sēklu ražošana atguvusies no pagājušā gada zemākā līmeņa, un šajā sezonā kāpums ir par 10% un kopraža bijusi 30,4 milj. t. Tāpat sagaidāms, ka ES proteīnaugu ražošana 2021./2022. gadā būs sasniegusi 4,8 milj. t, kas ir par 11,3% vairāk nekā iepriekšējā gadā. Tas galvenokārt ir saistīts ar platības pieaugumu par 13,4%.

Ekonomistu skatījumā labās ražas un augstās cenas spēšot absorbēt izejvielu cenu pieaugumu laukaugu sektorā strādājošajiem.

Piena lopkopībā prognozētāji neiesaka paļauties uz līdzīgu cenu kāpumu kā enerģētikā. Lai arī gada laikā piena iepirkuma cenas pieaugušas par 9% un turpinās mērens industriālo piena produktu cenu kāpums, prognozētāji paredz pieprasījuma mazināšanos Āzijas tirgos ziemā un nākamā gada sākumā. Tiek norādīts uz faktu, ka piena tirgus ir, tā teikt, cenu jutīgs un ES produkcija nav pasaulē tā lētākā, tādēļ eksporta apjomi un līdz ar to, kā minēts prognozēs: “ES piena cenas sezonālais pieaugums, visticamāk, būs ierobežots.”

Gaļas tirgus tendences tiek vērtētas kopumā pozitīvi. Ar izņēmumiem. Liellopu tirgū cenu prognozes liecina par stabilitāti – lai arī pieprasījums šogad būs samazinājies par 0,6%, vērojams arī piedāvājuma kritums par kopumā 0,5%. Situācija tiek solīta stabila nākamgad, kad piedāvājums turpinās samazināties un būšot -0,9%, bet pieprasījums augšot līdz ar kovidkrīzes ietekmes mazināšanos. Turklāt jau patlaban esot vērojams pieprasījuma pieaugums pēc liellopu gaļas atsevišķos trešo valstu tirgos, piemēram, Japānā, Austrumāzijā un Norvēģijā.

Savukārt cūkkopībā iestājusies smaga krīze – Āfrikas cūku mēra dēļ eksports ir ierobežots, cūkgaļas ražošanas apjomi ir pietiekami lieli un ES iekšējais tirgus ir pārpildīts, spiežot cenas uz leju. Apvienojumā ar augstām barības un enerģijas cenām nozarē situācija ir kritiska. Prognozētāji norāda, ka krīzes dēļ cūkgaļas ražošanas apjomi ES mazināsies un nākamgad tirgus stabilizēšoties. EK ekonomistu vērtējums ir pragmatisks un bez emocijām, kamēr nozarē strādājošie zvana trauksmes signālus un mudina EK ieviest kaut jel kādus tirgu stabilizējošos pasākumus. Pagaidām izskatās, ka EK vilcinās ar rīcību.

Līdzīga situācija ir arī putnkopībā, ko šogad plosīja putnu gripa un turpina ietekmēt augstās barības izmaksas. Ierobežotais eksports un zemās cenas rezultēšoties ar putnu gaļas ražošanas apjoma kritumu par 1% un tirgus atveseļošanos nākamgad. 

Viszaļākā dzīve ekonomistu skatījumā patlaban ir ES aitkopjiem. Pasaulē valdot jēra gaļas trūkums, lielākā tās ražotāja Jaunzēlande savas tirdzniecības plūsmas esot novirzījusi uz Āzijas tirgu, kā rezultātā ES jēra gaļas eksports uz citiem reģioniem audzis par 1,3%, audzējot arī cenas.

Skaidrs ir viens – patērētājiem jāsavelk jostas, jācenšas nomaksāt augstos energoresursu rēķinus un jāpārskata tēriņi pārtikai, kas lētāka nekļūs.

Iveta Tomsone, LLKC Apgāda vadītāja

VIEDOKLIS

Santa Pāvila, LLKC Ekonomikas nodaļas vadītāja

Precīzi prognozēt to, kas notiks nākotnē, nespēj neviens. Pašreizējos apstākļos saimniekiem nebūtu ieteicams pieņemt pārsteidzīgus lēmumus. Katrā gadījumā saprātīgi jāizvērtē konkrētās saimniecības situācija. Jāpārskata, kuras izmaksas var optimizēt. Jāizvērtē ražošanas efektivitāte. Jāparēķina, kurus kultūraugus konkrētajos apstākļos būtu izdevīgi ražot. Maksimāli jāizmanto saimniecības resursi – pašražotā lopbarība, organiskais mēslojums (tajās saimniecībās, kurās tas pieejams). Jāpārskata plānotās investīcijas un iespējas esošo tehniku izmantot ilgāku laiku. Būtiski ir orientēties uz sadarbību, attīstīt un iesaistīties kooperatīvos, tādā veidā  paverot iespēju izdevīgākai resursu iegādei. Nevajadzētu aizmirst par sējumu apdrošināšanu, jo arī klimata izmaiņas nav prognozējamas.