Pirmo reizi bruto segumi sagatavoti bioloģiskajām ogām, un ne tikai

Bruto segums ir rādītājs, ko lauksaimnieki var izmantot savas saimniecības ekonomiskās efektivitātes un ražošanas izdevīguma noteikšanai. To var aprēķināt gan kultūraugiem, gan dzīvniekiem. LLKC jau 28. gadu sagatavo bruto segumu piemērus, lai lauksaimniekiem būtu, pēc kā vadīties, aprēķinot savas saimniecības saimniekošanas rezultātus.

Bruto segumi tiek sagatavoti, sadarbojoties ar nozares ekspertiem, lauku saimniecībām un nozares asociācijām. Bruto segums ir aprēķins, kurā no ieņēmumiem tiek atskaitītas mainīgās izmaksas. Ieņēmumus veido tādas pozīcijas kā atlīdzība par saražotās produkcijas realizāciju un atbalsta maksājumi. Mainīgās izmaksas ir tās, kas ir tieši atkarīgas no ražošanas procesa un mainās atkarībā no ražošanas apjoma, piemēram, augkopībā izdevumi sēklas un mēslojuma iegādei, bet lopkopībā – lopbarībai un veterinārajiem pakalpojumiem. Bruto segumi tiek sagatavoti vienai ražošanas vienībai – augkopībā 1 hektāram, bet lopkopībā 1 dzīvniekam. Katrā  aprēķinā izmantota noteikta un konkrēta ražošanas tehnoloģija, kuru pielietojot, tiks iegūts konkrētās ražības vai produktivitātes līmenis. Bruto seguma rezultātu nevar uzskatīt par saimniecības peļņu, jo tā tiek iegūta, no bruto seguma atskaitot saimniecības pastāvīgās izmaksas.

Patlaban LLKC ir sagatavoti provizoriskie bruto segumu aprēķini par 2021. gadu. Tie savā starpā atšķiras pēc ražošanas intensitātes pakāpes un ražošanas specifikas. Augkopības nozarē bruto segumi sagatavoti sekojošās apakšnozarēs: graudaugu, eļļas augu, šķiedraugu un pākšaugu audzēšana, dārzeņu audzēšana, augļu un ogu audzēšana, zālāju audzēšana, lopbarības augu audzēšana, nektāraugu un tēju audzēšana. Augkopībā pirmo reizi sastādīts bruto segums starpkultūrai, savukārt, rudens avenēm, smiltsērkšķiem, upenēm, cidonijām un rabarberiem pirmo reizi izveidots aprēķins ar  bioloģiskās saimniekošanas metodēm. Tāpat ir papildināti arī kartupeļu bruto segumi ar bioloģiski audzētu cietes kartupeļu aprēķinu.

Lopkopībā bruto segumi sagatavoti sekojošās apakšnozarēs: piena lopkopība, gaļas liellopu audzēšana, aitkopība, kazkopība, vistkopība, biškopība, cūkkopība, zirgkopība un truškopība. Pirmo reizi sagatavoti aprēķini bioloģiskajā biškopībā. Jau sesto gadu tiek sagatavots bruto segums akvakultūrā – karpām, kā arī aprēķinātas dīķa ierīkošanas izmaksas.

LLKC sastādītie bruto segumi pamatojas uz ilggadīgu audzēšanas pieredzi, bet tos nevar uzskatīt par universāliem un kategoriskiem. Lai bruto segumus varētu izmantot konkrētas saimniecības vajadzībām, tie jākoriģē, vadoties pēc izmantotās ražošanas tehnoloģijas un citiem apstākļiem.

Aprēķinot bruto segumus, lauksaimnieks var uzskatāmi redzēt ražošanas tehnoloģijas efektivitāti. Ir svarīgi, lai bruto segums būtu pēc iespējas lielāks, tādā veidā tiks labāk nosegtas saimniecības pastāvīgās izmaksas un tas ļaus iegūt lielāku peļņu. Tā ir svarīgākais rādītājs, pēc kura paaugstināšanas tiecas ikviens lauksaimnieks.

Salīdzinot aprēķinus no 2015. līdz 2021. gadam, var redzēt, ka intensīvi audzētiem ziemas kviešiem 2021. gadā bruto segums ir lielāks kā 2020. gadā (skat. 1. att.). Lai arī 2021. gadā ražas bija zemākas kā 2020. gadā, jo graudi sausuma rezultātā nenogatavojās,  bet nokalta, tomēr realizācijas cenas bija krietni augstākas kā 2020. gadā. Saimniecības, kuras graudus realizēja tuvāk gada beigām, bija lielākas ieguvējas, jo biržas cenas gada beigās paaugstinājās.

1. att. Ziemas kviešu (intesīvi audzētu) bruto segums 2015.-2021. gadā, eiro

Pozitīvs rādītājs ziemas kviešu bruto segumos tiek iegūts arī tādā gadījumā, ja platības netiek pieteiktas atbalsta saņemšanai. Tas ir labs rādītājs, jo norāda ka arī bez ES un vietējiem atbalsta maksājumiem ziemas kviešu audzēšana ir izdevīga. Arī slaucamo govju audzēšanas bruto segumi pēdējos gados ir pozitīvi arī bez atbalsta maksājumiem. Situācija 2015. un 2016. gadā bija atšķirīga, jo saimniekot bez atbalsta maksājumiem bija diezgan sarežģīti.

Slaucamās govs bruto segums ir rēķināts par intensīvi audzētu slaucamo govi (skat. 2. att.). Bruto segums par 2021. un 2020. gadu ir rēķināts uz izslaukumu 11 000 kg, bet pārējos gados tas bija 8500 kg (2015.–2017. g.) vai arī 10 000 kg (2018.–2019. g.). Tas tika mainīts, jo, aptaujājot intensīvi saimniekojošus piena lopkopjus, viņi atzina, ka, veicot saimniecībā tehnoloģiju attīstību un mērķtiecīgu selekciju, šāds izslaukums nav nekas neparasts. Lauksaimniekiem ir jādomā par saimniecības intensifikāciju un izslaukuma kāpināšanu, jo to atļauj gan mūsdienu tehnoloģijas, gan zināšanas. Bruto segumā ir vērojams palielinājums, ko galvenokārt ir izraisījis piena cenas palielinājums. Ja 2020. gadā, pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, vidējā svaigpiena iepirkuma cena bija 28,12 centi/kg, tad 2021. gadā tā jau bija 31,84 centi/kg. Pašās gada beigās daudzās saimniecībās tā pat pārsniedza 40 centus/kg.

2. att. Slaucamās govs (intensīvi audzētas) bruto segums 2015.-2021. gadā, eiro

Īpaši svarīgi rēķināt bruto segumus ir jaunajiem lauksaimniekiem vai esošiem saimniekiem, kuri domā par jaunas nozares izvēli. Pirms tam ar bruto segumu palīdzību var izvērtēt, kuru nozari attīstīt attiecīgajos apstākļos būtu visizdevīgāk.

LLKC izstrādātie provizoriskie bruto seguma aprēķini pieejami  mājaslapā: www.llkc.lv, sadaļā “Noderīgi” (https://saite.lv/xWW).

Lai atvieglotu bruto segumu sastādīšanu savām vajadzībām, izmantojiet LLKC izveidoto interneta rīku (http://laukutikls.lv/riki/gross_margins/).

Kristaps Vītols,
LLKC ekonomikas konsultants