Jūs atrodaties šeit
LAD – maksājumu reformai gatavs
No 27. aprīļa lauksaimnieki var pieteikties platību maksājumiem Lauku atbalsta dienesta (LAD) Elektroniskajā pieteikšanās sistēmā, aizpildot Ģeotelpisko iesniegumu. Pēdējais datums, kad varēs pieteikties platību maksājumiem bez atbalsta apjoma samazinājuma, ir 15. jūnijs, bet ar atbalsta apjoma samazinājumu termiņš ir 26. jūnijs. Par izmaiņām un LAD darbu, īstenojot kardināli jaunu pieeju ES atbalsta maksājumiem, saruna ar ģenerāldirektoru ĢIRTU KRŪMIŅU.
– Kā tu vērtē radikālās izmaiņas ES Kopējā lauksaimniecības politikā, ieviešot zaļā kursa nosacījumus? Vai rezultātā patiešām novērsīsim klimata pārmaiņas un kļūsim zaļāki?
– Kad 2018. gadā sākās nopietnas diskusijas un tika pieņemti pirmie lēmumi par zaļo kursu, neviens nenojauta nedz par kovidu, nedz par karu Ukrainā. Mēs esam vienā ES valstu saimē un lielo politikas kuģi mēs tā vienkārši nevaram sagriezt pēc savām vēlmēm, par to jāvienojas visām 28 dalībvalstīm. Ja salīdzinām zaļo Latviju ar Spāniju vai Nīderlandi, redzam, ka esam kardināli atšķirīgās situācijās, tomēr konsensusu mums ir izdevies panākt.
Svarīgākais ir panākt balansu starp vidi un cilvēku. Esmu starp tiem, kas teiks, ka tārpiņš vai kukainītis nav svarīgāks par cilvēku, bet mēs arī bez tiem nevaram. Tādēļ ražošanai ar vidi jābūt balansā un jāsaprot, ka viens otru ietekmē. Ja mums viss būs zaļš, tad no kā mēs dzīvosim, ko ēdīsim? Ja būs tikai intensīva ražošana, tad kur atpūtīsimies, nemaz nerunājot par mums tik svarīgo dabas daudzveidību.
– Cik Latvijas Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) stratēģiskais plāns 2023.–2027. gadam ir taisnīgs pret tiem, kas ražo?
– Ja runājam par jaunajām lietām, kas ir 6 ekoshēmas, un to īstenošana ir sarežģīta, es pat teiktu, ka lauksaimnieki par tām īpaši neuztraucas. Daudz lielāka ir diskusija par pastāvīgām pļavām un ganībām, lauksaimniecībā izmantojamās zemes slīpumiem, kam ziemas periodā jābūt ar zaļo segumu, kā arī 3 metru aizsargjoslām gar novadgrāvjiem. Šīs trīs lietas visvairāk uztrauc lauksaimniekus jaunajā sistēmā.
Skatoties KLP reformu, kopš iestājāmies ES, visu laiku tiek runāts par vienkāršošanu, es teiktu, ka kopš tā laika “vienkāršošanai” ir jāliek vienādības zīme ar vārdu “sarežģīšana”. Vienlaikus daudzas lietas mēs paši savās mājās sarežģījam. Katrai jomai ir savi atbalsta maksājumi, Igaunijā maksājumu skaits ir mazāks. Es nesaku, ka viens vai otrs variants ir slikts, bet tie ir fakti.
– Vai nav tā, ka arī lauksaimnieku organizācijas mēdz norādīt, ka katrai nozarei ir sava specifiska situācija, kurai jāpiemēro konkrēts atbalsts, vienlaikus prasot kontrolēt, lai pie atbalsta netiek kāds, kam tas nepienākas?
– Es to pārfrāzētu citādi. Man ir sajūta, ka mēs noteikumus rakstām krāpniekiem. Tāpēc tie ir tik gari un sarežģīti. Mums jāmaina domāšana un noteikumi jāraksta tiem vairāk nekā 90 %, kas izpilda noteikumus un dara to akurāti. Šis ir komplekss jautājums – ja normatīvā aktā nebija noteikts, ka līdz tam un tam datuma bija jāsēj vai jāpļauj, tātad – varēja darīt citādi. Ja gribi iegūt ražu, tad taču loģiski, ka sēj un stādi pavasarī, nevis vasaras vidū. Ir lietas, kas ir pašsaprotamas un tiek darītas, bet par daudz tiek aprakstītas noteikumos.
Tas nav tikai lauksaimniecībā – normatīvais regulējums arī citās jomās tiek rakstīts krāpniekiem, lai tos atsijātu, vienlaikus sarežģījot dzīvi pārējiem 95 vai vairāk procentiem, kas ir godīgi. Turklāt Latvijā lauksaimnieki ir ļoti godīgi, zinot, kā ar dažādām blēdībām cīnās citās valstīs.
– Ko darīt, lai mainītu šādu likumu rakstīšanas praksi?
– Jāmainās visai sistēmai, no tā, ka kaut ko izmainīs vienā posmā, situācija neuzlabosies. Mēs, LAD, Zemkopības ministrija varam nāk ar priekšlikumu, ka jāmaina pieeja, kā normatīvie akti rakstāmi, bet pieļauju, ka nāks citas ministrijas, piemēram, Tieslietu, kas pateikts, ka vajag tomēr noregulēt to un vēl to. Tad var gadīties, ka kādas lietas nonāks tiesā, bet tur secinās, ka tur un tur nav regulējuma un tā var darīt. Tas ir lietu kopums, kur jāmainās visiem. Ja esam gatavi iet pareizā virzienā, tad jādodas.
– Attiecībā uz jauno platībmaksājumu sistēmu esat saņēmuši pārmetumu, ka zemniekam jākļūst pa IT speciālistu, lai izpildītu prasības maksājumu saņemšanai. Kā īsti ir, vai, piemēram, mazais lauksaimnieks, kurš, pieļauju, vēl darbojas ar podziņtelefonu, spēj saprast un darboties LIZ pārvaldības sistēmā, sūtīt fotogrāfijas no laukiem un darīt citas lietas, kas tiek prasītas atsevišķu maksājumu saņemšanai?
– Lielākā daļa mūsu lauksaimnieku ir gudri un spēj ar jaunajām prasībām tikt galā. Tiem, kuri tam netiek līdzi, kam nepieciešama palīdzība, ir izveidota palīdzības sistēma, kur šīs lietas kāds var izdarīt viņu vietā. Mēs ļoti lielu atbalstu sniedzam gan telefoniski, gan klātienē, mums jau ir bijuši 1,5–2 tūkstoši kontaktu ar maksājumu pretendentiem. Esam mobilizējuši visus spēkus, lai palīdzētu.
Mazajiem lauksaimniekiem ar 10 ha zemes, visticamāk, ar LIZ pārvaldības sistēmu nebūs jāstrādā, jo viņiem nav precīzās tehnoloģijas, nav minimālās augsnes apstrādes. Viņi vienkārši pieteiksies LAD EPS un saņems pamatmaksājumus un atbalstu kādā no ekoshēmām. Minimālā augsnes apstrāde un precīzās tehnoloģijas ir saimniecībām ar vairāk nekā 100 ha. Mazās saimniecības to nevar atļauties.
Kad 2007. gadā ieviesām EPS, bija līdzīgi signāli, ka zemniekiem būs grūti, pieteikumus datorā nemācēs iesniegt. Tagad redzam, ka zemnieki EPS novērtē kā labu un ērtu, neviens vairs nesaka, ka ir grūti. Grūti ir mainīt paradumus. Jebkurus. Es piekrītu, ka ir cilvēki laukos, kam ir podziņtelefons un nav datora. Tāpēc ir rasts risinājums – radīta aplikācija, kurā šāda saimnieka mazbērns, kaimiņš, draugs vai jebkurš cits, kam var palūgt palīdzēt, to var izdarīt. Ja tomēr kādi dati nebūs savadīti, mēs šogad būsim daudz pretimnākošāki nekā iepriekš un daudz biežāk piemērosim principu “konsultē vispirms”.
Lai arī sarunas par visām izmaiņām tiešmaksājumu sistēmā bija garas, tās valdībā apstiprināja salīdzinoši vēlu. Ir grūti pirms lēmumu pieņemšanas uztaisīt sistēmas, tādēļ atvainojos visiem tiem zemniekiem, kurus iepriekš esam, iespējams, nepareizi konsultējuši. Taču mums par pārmaiņām bija jāsāk sniegt informācija jau pērn, lai cilvēki sāktu saprast, ka visa sistēma mainās, nebūs vairs, kā bija. Es pieļauju, ka būs kļūdas gan no zemnieku, gan no mūsu puses. Tādēļ jebkurā šādā situācija aicinu nākt uz sarunu. Ja runāsim, tad risinājumu radīsim.
– Esat palūkojuši citu ES valstu pieredzi, vai arī tur ir sabūvētas tik sarežģītas atbalsta sistēmas?
– Šogad esmu vairākas reizes bijis Vācijā, atbalsta sistēmu nopietni pētījām Ziemeļreinas-Vestfālenes zemē. Tās platība ir apmēram tikpat liela kā Latvija, arī pieteikto hektāru apmēram tikpat daudz, arī lauksaimnieku skaits ir līdzīgs. Mēs sūdzamies par mūsu ekoshēmām ar drastiskām prasībām, bet Vācijā tās ir līdzīgas, dažas no tām pat ar stingrākām prasībām, bet minimāli augstākiem maksājumiem. Ja mēs runājam par augu aizsardzības līdzekļu (AAL) ierobežošanu līdz divām reizēm, tad šajā zemē AAL ir nulle.
– Kā viņi aizsargās augus pret kaitēkļiem un slimībām?
– Parunājos ar vācu lauksaimniekiem, viņi skatās tālāk. Viņi zina, ka bankas vērtē katras saimniecības ilgtspēju. Tādēļ viņi neprotestē par stingrākām prasībām, jo zina, ka tās saistītas ar nākotnes kredītiespējām. Šajā Vācijas zemē zemnieki pie jaunajām prasībām tiek laikus pieradināti.
Vācijā līdzīgi kā mums ir sešas ekoshēmas. To skaidrošanai tiek rīkoti vebināri, apkalpošana klātienē notiek ļoti maz, tāpat arī nav klātienes semināru. Informācija pieejama internetā, bet, ja vajag konsultāciju, to var saņemt konsultāciju dienestā.
Vācijā domā, ka pirmajā gadā zemnieki pieteiksies lielākoties uz pamatmaksājumiem, uz ekoshēmām pieteiksies mazāk, galvenokārt, lai pavērtētu, kā tās var izpildīt. Vācijas maksājumu iestādes pārstāvji saka, ja pirmajā gadā pieteikumu būs mazāk, tad sāks domāt, kā sistēmu mainīt, un viņi uzskata, ka tas tiks darīts visā ES.
– Latvijā šogad ieviesti 24 platībmaksājumu veidi, vai pareizi saskaitīju?
– Pareizi. Bet, ja pieskaitām klāt agrovides atbalsta veidus, tad ir 31.
– Tā kā maksājumu sistēma EPS bija kardināli jāmaina atbilstoši milzīgajam skaitam dažādo maksājumu, vai varat teikt, ka šobrīd, kad sākusies platībmaksājumu pieteikumu pieņemšana, tā strādā nevainojami un bez pārrāvumiem?
– Šajā brīdī (saruna notika 11. maijā – I.T.) sistēma ir sakārtota un darbojas. Jau minēju, ka sistēma tika pārbūvēta ātrā tempa, paralēli noteikumu tapšanai, kas nosaka maksājumu sistēmas darbības kārtību. Tādēļ pieļauju, ka var rasties kādas problēmas, iespējams, kādā brīdī kaut kas nestrādās vai strādās ne tā, kā mums gribētos. Mēs visu laiku monitorējam un ātri cenšamies novērst nepilnības. Esam jau saņēmuši ieteikumus no lauksaimniekiem par, piemēram, lauku bloku kartes līnijām un krāsām, ko izmantot. Šo ieteikumu ņēmām vērā un ieviesām. Visu laiku darbojamies kopā ar lauksaimniekiem un ņemam vērā viņu – sistēmas lietotāju – ieteikumus. Ja lauksaimniekam būs ērti un vienkārši sistēmu lietot, tad mums būs mazāk jāskaidro un būs mazāk kļūdu, ko risināt. Tas ir liels kopīgs darbs, tādēļ paldies lauksaimnieku organizācijām un lauksaimniekiem, kuri sniedz savu vērtējumu un dod padomu, ko gribētu redzēt citādi, lai sistēma darbotos labāk.
Mēs negrasāmies apstāties, beigsies šī maksājumu pieteikumu sezona, liksim atkal sistēmā lietojamības testu un pētīsim, kur cilvēkiem pieteikumu aizpildīšanā gāja grūtāk, cik klikšķu kurā pieteikuma pildīšanas vietā ir bijis, analizēsim, kāpēc vienā vai citā vietā klikšķu bijis vairāk, un labosim.
– Kāda šogad būs pieeja platībmaksājumu kontrolēm?
–Iepriekš gadījumos, kad zemnieks bija pieteicies pārāk daudz maksājumiem, kurus nevarēja izpildīt, tad tos nemaksāja un bija vēl sankcijas 3 gadus maksājumu ieturēt. Pozitīvi ir tas, ka šajā periodā šādu trīs gadu sankciju nav. Tas ļoti būtiski atvieglo dzīvi gan mums, gan zemniekam. Tagad sliktākais, kas var būt – ieķeksēt atbalstu, kas nepienākas. Tad to vienkārši nemaksās.
– Vai LAD darbinieki ir gatavi tikt galā ar platību maksājumiem – iet katram pieteikumam cauri un saprast, vai tie pareizi sapildīti? Vai jums par to galva nesāp?
– Drusku galva par to sāp, bet paldies visam kolektīvam, kam par to deg acis. Mēs gribam to izdarīt pēc iespējas ātrāk, labāk un kvalitatīvāk. Esmu pārliecināts, ka mūsu komanda to paveiks.
– Pieteikšanās maksājumiem šogad sākās nedaudz vēlāk, kā būs ar to izmaksām? Parasti tās sākās no 16. oktobra.
– Saskaņā ar regulu, maksājumus var sākt izmaksāt no 1. decembra. Kopš 2004. gada avansa maksājumi vienmēr sākti no 16. oktobra tajās dalībvalstīs, kas vēlas maksāt ātrāk. Domāju, arī šis gads mums nebūs izņēmums, un no 16. oktobra sāksim avansa maksājumus. Par to esam parūpējušies, pārbūvējot EPS. Līdz šim sistēmā pamatmaksājums bija vienotais platības maksājums (VPM), tam klāt tika piebūvēti pārējie maksājumi – ja bija kļūda platībmaksājumu pieteikumā VPM, tad nevarēja saņemt arī citus maksājumus. Tagad sistēmu esam pārbūvējuši tā, ka katrs maksājums “dzīvo savu dzīvi”. Tas mums kādā brīdī var prasīt vairāk darba, kādā – mazāk, jo šāda sistēma mums ļauj kādu no maksājumu veidiem sākt izmaksāt ātrāk.
– Kurus veidus plānojat sākt maksāt avansā?
– Līdz šim sākām ar VPM, tagad to aizstāj ISIP (ilgtspēju sekmējošais ienākumu pamatatbalsts). Otrs maksājums bija bioloģiskajai lauksaimniecībai, arī šogad šo plānojam sākt izmaksāt agrāk avansā. Skatīsimies, ja vēl kādu maksājumu varēsim sākt maksāt agrāk, tad tā arī darīsim.
Atgādināšu, ka zemniekiem, kuriem jau tagad nepieciešama nauda, iesniedzot platībmaksājumu pieteikumu, ir iespēja no sava nākotnes maksājuma aizņemties 40 eiro par ha.
– Vai šogad šādu iespēju piedāvājat, jo iepriekš tam pieteicās daudz zemnieku, kam pavasarī grūtības ar naudu?
– Atgādināšu, ka iespēju pavasarī saņemt daļu no platībmaksājumiem atvērām kovida laikā, kad nebija saprotams, kā svārstīsies cenas un ko kurā brīdī varēs nopirkt. Zemniekiem šāda iespēja patika, un, kādēļ nedot naudu agrāk, ja to varam izdarīt? Maksājam, tātad, apmēram pusi no pamatlikmes – 40 eiro/ha. Tur lielu risku nav – ja zemnieks ir pieteicies, tad ātri varam pārbaudīt, vai viņš atbalsta saņemšanas nosacījumiem atbilst. Pērn pieteicās 2117 klienti, kam jau pavasarī izmaksājām 15 miljonus eiro. No kopējās summas, ko izmaksājām VPM, tā nav pārāk liela summa.
– Kā zināms, joprojām notiek diskusijas ar Eiropas Komisiju par ilggadīgo zālāju jautājumu. Provizoriskie aprēķini liecina, ka Latvija ir pārsniegusi 5 % zālāju platību robežu, ko drīkstēja uzart. Vai ir kaut aptuveni skaidrs, vai un kā katram zemniekam rēķinās atjaunojamo zālāju platības?
– Šis ir viens no vissmagākajiem jautājumiem. Joprojām nevaram pateikt, būs vai nebūs kādam jāatjauno zālāju platības, jo nezinām, cik daudz un kuri zemnieki šogad maksājumiem pieteiksies. Skatoties pērnā gada datus, redzam, ka bijām uz nullītes, ka vairāk vairs nedrīkstam apart.
– Tomēr bija jau nosaukts hektāru skaits, cik jāatjauno zālāji.
– Tie bija daži simti hektāru, kas pret 1,8 milj. atbalstam pieteikto platību ir pielīdzināmi nullei.
Ministrija un lauksaimnieku organizācijas šo jautājumu risina ar Eiropa Komisiju. Ir pietiekami lielas cerības, ka pastāvīgo pļavu un ganību (PPG) references platību varētu samazināt atbilstoši tai daļai, ko apsaimniekojuši bioloģiskie un mazie lauksaimnieki.
– Ja zālāju platības būs jāatjauno, kā tās sarēķināsiet katram zemniekam?
– LAD ir izveidojis karti, kas pieejama mūsu tīmekļa vietnē, kur redzam zālājus, kas bijuši 2018. gadā. Ja redzēsim, ka konkrētais zemnieks savus zālājus ir uzaris un zālāju references platības pret 2018. gadu ir samazinājušās vairāk par atļautajiem 5 %, tad skatīsimies, konkrēti kurš platības samazinājis vairāk par 5 %. Platības būs jāatjauno tiem, kas tās ir uzaruši, bet nebūs jāatjauno konkrēti uzartais lauks, to varēs darīt jebkurā citā vietā vai arī iegādāties noteiktu hektāru skaitu pļavu un ganību, kas aizstāj uzartās.
Diemžēl tā sanācis, ka 2018. gadā Latvijā atbalstam pieteica vislielāko skaitu PPG, kopš iestājāmies ES. Diemžēl mums neveiksmīgi EK kopā ar pārējām dalībvalstīm tieši 2018. gadā fiksēja PPG reference. Kopš 2018. gada PPG apjoms ir pastāvīgi samazinājies.
– Kāds bija iemesls, kādēļ tieši līdz 2018. gadam atbalstam pieteica PPG un pēc tam tās sāka uzart? Vai tur sava loma nav tā sauktajiem dīvānzemniekiem?
– Vienas atbildes nav. Ja zeme tiek pieteikta atbalstam, zāle nopļauta un novākta, tad tā atbilst atbalsta saņemšanas nosacījumiem. Par dīvānzemniekiem vairāk var saukt tos, kas uzar, kaut ko iesēj, lai saņemtu papildu atbalsta maksājumus, bet ražu nenovāc. Jādomā vairāk par to, kam ir šīs PPG ap mājām, aicināt, lai piesakās atbalstam, jo tad tiem, kas intensīvi saimnieko un ražo, platības nebūs jāatjauno. Jo, ja mēs valsts līmenī ES prasības izpildām, tad individuālo līmeni neskatāmies.
– Šī gada jaunums ir arī aktīvā lauksaimnieka statusa ieviešana, maksājumu saņemšanai jāizpilda vismaz viena no septiņām prasībām. Vai tas samazinās, piemēram, pilsētnieku, kam ir zeme laukos un viņš to appļauj, vēlmi pieteikties maksājumiem?
– Tie, kas vēlēsies, nosacījumus izpildīs. Ja ņemam aktīvā lauksaimnieka nosacījumus un piemērojam tos pērnā gada pieteikumu iesniedzējiem, tad 1000–1200 pretendentiem mums būs jāprasa papildu informācija, jo neredzam viņu ienākumus no lauksaimniecības, nav bioloģisks, nav sēklaudzētāju reģistrā, nepiekopj integrēto saimniekošanu un nav neviena lauksaimniecības dzīvnieka. Šiem pretendentiem prasīsim pierādīt izdevumus uz 1 ha, viņiem būs jāiesniedz čeki. Ja viņi zāli ir nopļāvuši, tad, visticamāk, viņi to ir darījuši ar tehniku un pirkuši degvielu. Degvielas čeki būs pierādījums, lai varētu saņemt pamatmaksājumu jeb ISIP. Nederēs čeki par būvmateriāliem vai frizieri, derēs čeki, kas apliecina darbības, kas saistītas ar zemes uzturēšanu – čeks par zāles pļaušanas pakalpojumu un/vai degvielas iegādi.
– Atsevišķas lauksaimnieku organizācijas publiski paudušas, ka sarežģīto un ne vienmēr loģisko prasību dēļ, jo īpaši to, kas saistītas ar labas lauksaimniecības un vides nosacījumiem, daudzi atbalstam vispār nepieteiksies. Vai kopā ar ZM esat gatavi ķerties pie prasību pārskatīšanas?
– Šādas sarunas ZM un mums ar lauksaimnieku organizācijām jau notiek. Pirmkārt, jau par PPG, arī par buferjoslām starp novadgrāvjiem, tāpat arī par labas lauksaimniecības un vides nosacījumiem zemes noteiktos slīpumos apstrādei. Diskusijas ir, un esmu pārliecināts, ka izmaiņas būs. Tās gan būs jāsaskaņo ar EK.
– Kādas šogad būs iespējas pieteikties investīciju atbalstam?
– Ministrija ir pieņēmusi lēmumu par naudas pārdali starp reģioniem, lai maksimāli atbalstītu to lauksaimnieku projektus, kas tika iesniegti šī gada sākumā. Runa ir par projektiem ieguldījumiem materiālajos aktīvos, kurus iesniedza mazie lauksaimnieki ar apgrozījumu 4–70 tūkst. un vidējie lauksaimnieki ar apgrozījumu 71–350 tūkstoši. Tātad kārtai piešķirto finansējumu izlīdzināsim starp reģioniem un sniegsim atbalstu visiem atbilstošiem projektiem mazo un vidējo lauksaimnieku grupā. Tādējādi finansējums rasts vairāk nekā 120 projektiem, dodot iespējas vairāk attīstīties mazajiem un vidējiem lauksaimniekiem. Vērtējam projektus, un par lielāko daļu lēmumi jau ir pieņemti.
Šogad būs vēl viena kārta mazo lauksaimnieku projektu pieņemšanai, pretendējot uz grantu atbalstu līdz 15 000 eiro. Aicinu visus, kuri vēlas attīstīt saimniekošanu, nākt un pieteikties, jo zemkopības ministra Didža Šmita ideja par vietējās pārtikas patēriņa palielināšanu, jo īpaši skolās un bērnudārzos, ir lieliska iespēja. Ja man ir 10 ha zemes un iespēja pieteikties uz investīciju atbalstu 15 000 eiro, piemēram, dārzeņu audzēšanai, tad ar to ir pietiekami, lai varētu sākt attīstīt biznesu laukos. Ar nelielu hektāru skaitu nevar attīstīt graudkopību vai piena lopkopību, bet izaudzēt sīpolus, ķiplokus un jebkādus dārzeņus vietējā bērnudārza vajadzībām gan var. Mums ir vairāki labi piemēri, kur ar 15 000 eiro atbalstu lauksaimnieks izveidojis tuneļveida siltumnīcas, audzē agros dārzeņus un ogas un pārdod vietējā tirgū, nebraucot pat uz lielpilsētām.
– Atbalstāms aicinājums, bet mēs zinām, lai nokļūtu vietējo pašvaldības iestāžu virtuvēs ar savu izaudzēto, zemniekam jārēķinās, ka pārtikas izejvielas tiek iegādātas caur iepirkuma sistēmu. Tātad, diezin vai viņš varēs aiziet uz skolu un pārdot tai 1 tonnu burkānu.
– Ir tāda lieta kā kooperācija, kas mums kā nācijai netop viegli. Šai medaļai ir divas puses. Pirmā – jāspēj kooperēties un nākt ar piedāvājumu. Otra – skolai vai citai iestādei, kas veido iepirkumu, jāgrib pirkt vietējo un jāsaprot, ka piegādes veiks nevis viens liels vairumtirgotājs ar vienu furgonu reizi nedēļā, bet brauks, iespējams, 15 piegādātāji, katrs savā laikā ar savu produkciju. Skolai darba būs vairāk, bet mēs tādējādi nodrošinām, ka visa nauda, ko tērējam par ēdināšanu, paliek pagastā pašu cilvēkiem.
– LAD jau daudzus gadus administrē programmu “Piens un augļi” skolai. Tajā taču bija iespēja vietējiem zemniekiem piedāvāt savus produktus?
– Jā, bija, bet šīs programma tiek atšķirīgi organizēta. Šīs programmas īstenošanai ik gadu tērēja 3,5 miljonus eiro. Programma tiks turpināta, jo ES tai naudu ir piešķīrusi. Ja kāda no dalībvalstīm tai nepieteiksies, tad tās neizlietoto naudu pārdalīs starp tām valstīm, kur programmu īsteno un tās trūkst. Iepriekšējos gados esam saņēmuši papildu naudu, bet tā nav liela – vidēji 30 tūkstoši eiro gadā. Skolas ļoti labprāt programmā piedalās un arī bērniem patīk iespēja bez maksas dzert pienu un ēst dārzeņus.
– Inflācijas dēļ izmaksas ir kāpušas, vai piegādātājiem ir interesanti piedalīties skolu programmā?
– Jā, cenas staigā, jo īpaši pienam, bet augļu un dārzeņu audzētāju programmas piedāvāto cenu novērtē kā pietiekamu, jo ir stabils noiets, viņi zina, cik pārdos un cik par to saņems.
– Kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā sākuma esi aktīvi iesaistījies palīdzības sniegšanā Ukrainai. Smārdes novads, kurā dzīvo, šķiet, ir viens no aktīvākajiem transporta piegādātājiem šīs valsts karotājiem. Cik automašīnas pats esi aizvedis?
– Es nezinu, nevaru saskaitīt. Palīdzības sniedzēju komandas pamatsastāvā esam bērnības draugi, pati komanda ir apaugusi ar radiem, draugiem, paziņām. Stāsts nav Smārdes komandā, bet mūsu nācijas garā, mēs saprotam, ko šis karš mums nozīmē. Ja Krievija būtu izdomājusi sākt karu nevis Ukrainā, bet Baltijas valstīs, tad mēs šodien būtu Krievijas sastāvā. Mūsu pienākums ir palīdzēt Ukrainai līdz brīdim, kamēr tā uzvar karu. Ja es gribu, lai mani bērni dzīvo Latvijā, tad man nav citas iespējas.
Mums ir nosprausti mērķi, šis gads strikti sadalīts pa mēnešiem, kad ko darām. Mums katru mēnesi jāsavāc budžets jeb uzņēmumu ziedojumi, katram ir iedalīti pienākumi, lai darbi notiek raiti un efektīvi. Tā kā mums katram ir savs pamatdarbs, tad šī darba dalīšana ir būtiska.
– Kas ir tavos pienākumos?
– Lielākoties organizēt un turēt kopā visu komandu. Jā, sanāk arī braukt skatīties mašīnas, pa naktīm tās remontēt.
Aprīlī uzņēmām Latvijā ukraiņu draugus, un man bija liels prieks redzēt, cik ļoti augusi ne tikai viņu apņēmība uzvarēt, bet arī spēja tikt gala ar sliktajām lietām – attīrīties no korupcijas un nodevējiem. Runājot ar ukraiņu draugiem, saprotu, ka naids pret Krieviju būs ilgstošs.
Karš Ukrainā ir licis mums pārvērtēt katram savu vērtību sistēmu. Tas licis padomāt, vai tas liekais eiro un mantas, ko pērc, ir dzīves lielākā vērtība. Vai tomēr lielākā vērtība ir tava ģimene, draugi un mierīgas debesis.
Iveta Tomsone, LLKC apgāda vadītāja
No žurnāla "Latvijas Lopkopis" maija numura