Jūs atrodaties šeit
Lauksaimniecības attīstībai – pārdomāti lēmumi
Pēdējie gadi lauksaimniecības nozarei nav bijuši vienkārši – Covid-19 pandēmija, energoresursu cenu dramatiskais pieaugums, Krievijas iebrukums Ukrainā. Lauksaimniecības nozare šo laiku ir strādājusi nepārtrauktā krīzes režīmā. Savlaicīgi, pārdomāti un atbildīgi rīkojoties un sniedzot valsts un ES atbalstu, izdevies ne tikai saglabāt, bet sekmēt stabilu lauksaimniecības nozares attīstību.
Latvijas saimniecības un uzņēmumi arvien spēj saražot pārtikas produktus lielākā apjomā nekā nepieciešams vietējam patēriņam Latvijā. To apliecina arī skaitļi. Tādās nozarēs kā piens un piena produkti, graudaugi, olas, liellopu gaļa un tās produkti, aitu un kazu gaļa pašnodrošinājums būtiski pārsniedz 100%, ļaujot Latvijas ražotājiem šos produktus arī eksportēt. Latvijas lauksaimniecības, pārtikas un zivsaimniecības produktu eksports 2021. gadā sasniedza 3,37 miljardus eiro un veidoja 19% no kopējās Latvijas eksporta vērtības. Tas ļāvis pieaugt Latvijas lauksaimnieku vidējiem neto ienākumiem no 2018. gada līdz 2021. gadam par 79%.
Krīžu pārvarēšanā izšķiroša ir valsts spēja savlaicīgi sniegt atbalstu vissvarīgākajām nozarēm. Atšķirībā no citām nozarēm Zemkopības ministrijai (ZM) ciešā sadarbībā ar nozari izdevās pārliecināt valdības partnerus nekavējoties sniegt atbalstu no Covid-19 ietekmētajām lauksaimniecības jomām. Lai mazinātu pandēmijas negatīvo ietekmi un stimulētu nozares konkurētspēju, kopumā piešķirti 149 miljoni eiro piena, liellopu, putnkopības un cūkkopības nozarēm un dārzeņu ražotājiem. Atbalsts sniegts arī, lai lauksaimniekiem kompensētu apgrozījuma samazināšanos, daļēji dzēstu kredītprocentus, kā arī daļēji kompensētu sējumu, stādījumu un lauksaimniecības dzīvnieku apdrošināšanas polišu izmaksas. Neskatoties uz Valsts kontroles kritiku, esmu pārliecināts, ka šis atbalsts bija izšķirošs, lai lauksaimnieki nebankrotētu.
Šogad nozari smagi skar Krievijas iebrukuma Ukrainā radītās negatīvās sekas, kas izraisījušas ražošanas izejvielu un energoresursu dramatisku pieaugumu. Lai mazinātu šo ietekmi, ZM jau martā sniedza iespēju lauksaimniekiem avansā saņemt tiešmaksājumus, kā arī pavasarī bija iespēja avansā saņemt marķēto dīzeļdegvielu ar samazinātu akcīzes nodokli par 2022./2023. saimniecisko gadu. Šie divi atbalsta pasākumi pirmo reizi Latvijā tika ieviesti pandēmijas laikā un bija jau apliecinājuši savu efektivitāti.
Latvija operatīvi spēja saskaņot ar Eiropas Komisiju (EK) atbalsta mehānismus, lai izmantotu ES ārkārtas pielāgošanas atbalstu Krievijas iebrukuma Ukrainā negatīvās ietekmes samazināšanai. Kopumā 19,2 miljoni eiro piešķirti visvairāk skartajām nozarēm – primārajiem ražotājiem cūkkopības, putnkopības un segto platību dārzeņkopības nozarēs – 9,2 miljoni eiro, pārstrādes nozarei – 10 miljoni eiro. Papildus ZM izdevies saņemt valdības atbalstu 30 miljonu eiro novirzīšanai investīciju projektiem ieguldījumiem lauku saimniecībās.
Patlaban ģeopolitiskā situācija liecina, ka Krievijas kara Ukrainā negatīvo ietekmi lauksaimniecības nozare izjutīs vēl vairākus gadus. Tāpēc par papildu atbalstu lauksaimniekiem – gan primārajiem ražotājiem, gan pārstrādes uzņēmumiem – jādomā arī turpmāk. ZM sadarbībā ar nozari pārstāvošajām organizācijām veica aprēķinus un ir sagatavojusi priekšlikumus par papildu nepieciešamo atbalstu arī 2023. gadā. Pēc pašreizējām aplēsēm būs nepieciešami ~44 miljoni eiro lauksaimnieku atbalstam un ~22 miljoni eiro pārtikas nozares atbalstam. Ar sagatavotajiem priekšlikumiem oktobra beigās iepazīstinātas nozares organizācijas Krīzes vadības grupā. Pēc organizāciju komentāru saņemšanas ZM precizēs informatīvo ziņojumu un virzīs to izskatīšanai Ministru kabinetā.
Skatoties uz nozares attīstību gan krīzēs, gan ilgtermiņā, redzam, ka tam būtisks priekšnoteikums ir valsts spēja veidot skaidrus un saprotamus darbības un atbalsta nosacījumus.
Pēc intensīva četru gadu perioda ZM ir pabeigusi darbu pie Latvijas Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) stratēģiskā plāna 2023.–2027. gadam, kas 4. oktobrī iesniegts EK galīgai apstiprināšanai. Sagaidāms, ka tuvākajā laikā EK to saskaņos, lai no 2023. gada 1. janvāra Latvijas lauksaimnieki varētu saņemt ES atbalstu.
Ilgstošu un sarežģītu sarunu ar EK un dalībvalstīm rezultātā izdevies būtiski palielināt KLP finansējumu Latvijai jaunajā periodā. Latvija sarunās ar EK panākusi trešo lielāko KLP finansējuma pieaugumu salīdzinājumā ar parējām dalībvalstīm pret iepriekšējo periodu – tas sasniegs 3,5 miljardus eiro. Turklāt jāņem vērā, ka vairumam valstu jaunajā periodā KLP finansējums būs pat samazināts vai pieaugs tikai par pāris procentiem. Mums ir izdevies izcīnīt palielinājumu tiešajiem maksājumiem Latvijas lauksaimniekiem par 44% vairāk kā iepriekšējā periodā un pieaugumu maksājumu likmei. 2027. gadā tiešo maksājumu likme Latvijas lauksaimniekiem sasniegs 80% no ES vidējā līmeņa, salīdzinot šobrīd tie ir 66%.
Ir skaidrs, ka jaunā KLP nesīs būtiskas izmaiņas. No nākamā gada ES un valsts atbalsts tiks piešķirts tikai lauksaimniekiem, kuri veic lauksaimniecisko darbību. Latvijā tiks ieviesti tiešāki un taisnīgāki ES un valsts atbalsta mehānismi, kas sasniegs dažāda lieluma lauku saimniecības.
Neskatoties uz pretestību no atsevišķām lauksaimnieku organizācijām, no 2023. gada pirmo reizi Latvijā nodrošināsim ienākumu atbalsta pārdali par labu mazajiem un vidējiem lauksaimniekiem, kā arī piemērosim pamatatbalsta griestus vienai saimniecībai 100 tūkstošus eiro gadā. Tiks turpināts atbalsts mazajiem lauksaimniekiem 500 eiro saimniecībai gadā.
Pirmo reizi lauksaimnieki novados, kuros veģetācijas perioda ilgums ir īsāks par 195 dienām un lauksaimniecības zemes kvalitātes vērtējums ir zem 38 ballēm, un novados, kas veido ES ārējo robežu, atbalsta likme būs par 10 eiro/ha lielāka. Šie atbalsta pasākumi labvēlīgi ietekmēs Latgales reģiona lauksaimniekus, jo Latgalē salīdzinājumā ar pārējiem reģioniem ir lielāks mazo un vidējo saimniecību skaits.
Lai sniegtu ieguldījumu Eiropas Zaļā kursa mērķu sasniegšanā, nozīmīgu Latvijas KLP finansējuma daļu – 47,8% – plānots novirzīt dažādu atbalsta instrumentu veidā lauksaimniecības praksei, kas sniegs ieguldījumu vides un klimata jomā.
Tāpat kā līdz šim – ES atbalsts tiks sniegts divās daļās. Viena daļa būs pamatatbalsts, bet otru daļu veidos atbalsts par lauksaimnieka veiktajiem pasākumiem Eiropas Zaļā kursa mērķu sasniegšanai. Ja lauksaimnieks izmantos šos abus atbalsta mehānismus, tad viņa ienākumi pieaugs. Tomēr, ja negribēs mainīties, pastāv iespēja, ka saņems mazāk.
Lai nodrošinātu pēctecību un veicinātu paaudžu nomaiņu nozarē, no Latvijas tiešo maksājumu budžeta esam paredzējuši atsevišķu finansējumu gados jaunajiem lauksaimniekiem ienākumu un ieguldījumu atbalsta veidā.
Mana pārliecība vienmēr bijusi, ka nozarei ir jābūt iesaistītai lēmumu pieņemšanā. Tāpēc Latvijas KLP stratēģiskais plāns tika izstrādāts ciešā sadarbībā ar nozares organizācijām. Tā sagatavošanas laikā notika teju sešdesmit sanāksmes un tematiskās darba grupas visā Latvijā, kur diskutējām dažādos griezumos. Latvija, pretēji citām ES dalībvalstīm, kam KLP finansējuma izlietošanu plānoja konsultāciju uzņēmumi, izvēlējās iet dialoga ceļu ar nozares organizācijām. Tas nebija viegls ceļš, jo Latvijas lauksaimnieki ir ļoti dažādi un tikpat dažādas un neviendabīgas ir arī lauksaimniekus pārstāvošās organizācijas, kur ir vieta dažādiem, brīžiem pat pilnīgi pretējiem viedokļiem.
Kopumā KLP reforma ES līmenī un tās ieviešana nacionālā līmenī turpmākos gadus ļaus dažāda lieluma Latvijas lauksaimniekiem stiprināt konkurētspēju un lauku teritorijām līdzsvaroti attīstīties.
Esmu pārliecināts, ka, neskatoties uz globāliem un lokāliem izaicinājumiem, Latvijas lauksaimniecība un pārtikas ražošanas nozare turpinās attīstības ceļu, nodrošinot tūkstošiem darba vietu un apdzīvotību reģionos, un būtiski sekmējot Latvijas tautsaimniecības izaugsmi.
Kaspars Gerhards, LR zemkopības ministrs
Foto: Matīss Markovskis