Lauku atbalsta dienests – pārmaiņām un maksājumiem gatavs

Saruna ar Lauku atbalsta dienesta (LAD) ģenerāldirektora pienākumu izpildītāju INDULI ĀBOLIŅU.

Šovasar Zemkopības ministrijas (ZM) sistēmā veiktas ievērojamas pārmaiņas, kas skārušas arī Lauku atbalsta dienestu. ZM valsts sekretāram Raivim Kronbergam piekrītot doties strādāt Valsts Kancelejas direktora darbā, viņa vietā pēc garākas pārdomu pauzes piekrita darboties līdzšinējais LAD ģenerāldirektors Ģirts Krūmiņš. Tā kā LAD vadītāja krēsls tukšs nedrīkst būt ne dienu, ZM vadība šajā amatā par pienākumu izpildītāju norīkoja ilggadēju LAD ģenerāldirektora vietnieku Induli Āboliņu.

Indulis ir viens no speciālistiem, kurš darbojies pie ES atbalsta sistēmas ieviešanas, strādājot ZM. LAD Indulis strādā kopš 2006. gada un lieliski pārzina katra maksājuma shēmu no ieviešanas līdz izmaksai.   

–16. oktobrī LAD uzsācis jauno platību maksājumu sezonu. Cik labi dienests ir tai sagatavojies?

– No 16. oktobra sākam ISIP jeb Ilgtspēju sekmējoša ienākumu pamatatbalsta avansa maksājumu izmaksu. Te uzreiz jāsaka, ka liela daļa klientu izmantoja iespēju saņemt aizdevumu pret ISIP avansu, tas ir – jau pavasarī klienti varēja aizņemts 60 eiro par ha. Tiem, kuri avansu ir saņēmuši, avansa maksājums kontā netiks ieskaitīts, būs tikai grāmatvedisks aprēķins, kurā klienti redzēs aprēķināto avansa summu.

Nākamais maksājumu termiņš ir 1. decembris, kad uzsāksim ISIP gala maksājumus, mazo lauksaimnieku maksājumu 500 eiro, pārdalošo maksājumu, ko maksā par pirmajiem hektāriem, kā arī daļēji sāksim saistītā atbalsta maksājumu izmaksu. Kā pērn jau daudzi ievēroja, šiem maksājumiem ir minimālā likme, plānotā un maksimālā likme, tātad – maksājums nedrīkst būt mazāks par minimālo, bet nedrīkst pārsniegt maksimālo. Gan saistītajam maksājumam, gan ekoshēmu maksājumiem šajā periodā ir sarežģīta metode likmes noteikšanai. To rēķina maksājumu saņēmēju grupas ietvaros – no tiem atbalsta veidiem, kur maksimālā atbalsta likme varētu tikt pārsniegta, nauda tiek pārdalīta uz pasākumiem, kur pieteikumu ir tik daudz, ka likme sanāk zemāka par minimālo. Tā notiek arī ar ekoshēmu atbalstu – tajās ekoshēmās, kur pieteikumu ir vairāk, nekā sākotnēji rezervēti naudas līdzekļi, līdzekļi tiek pārdalīti no to ekoshēmu budžeta, kur nauda paliek pāri un likme pārsniedz maksimālo. Ja ir iztrūkums, tad finansējumu vēl ņem no ISIP budžeta. Jāveic diezgan plaša kalkulācija, līdz ar to decembra sākumā visas administrēšanas nebūs pabeigtas. Tāpat būs jāveic maksājuma par liellopiem administrēšana, kur atskaites datums par dzīvnieka turēšanu ganāmpulkā ir 31. decembris. Maksājumu izmaksas termiņus ietekmēs arī fakts, ka 5. novembrī zemniekiem Valsts augu aizsardzības dienestā jāiesniedz atskaites par mēslošanas un augu aizsardzības līdzekļu lietošanu. Līdz ar to ne visu informāciju paspēsim līdz decembrim pārbaudīt, droši vien, ka atsevišķiem klientiem nāksies lūgt sniegt precizējumus. Tātad – uz 1. decembri pilnīgi precīzas informācijas par visiem pieteikumiem nebūs.

Lai varētu izmaksāt maksājumu par slaucamajām govīm, nolēmām, ka par tām decembra sākumā tiks izmaksāta minimālā likme. Kad visi pārējie saistītā atbalsta maksājumi būs noadministrēti, nākamā gada sākumā izmaksāsim otru maksājuma daļu. Minimālā likme sanāks 230 eiro, atlikums, kas varētu tikt piemaksāts, būs kādi 40 eiro. Rezultātā lielākā naudas masa decembrī zemniekiem tiks izmaksāta.

Tāpat būs ar saistītajiem maksājumiem par dārzeņiem, augļiem un ogām, proteīnaugiem, miežiem, vasaras rapsi. Vispirms izmaksāsim minimālo likmi, nākamgad – atlikumu, kad būs skaidrs naudas atlikums, ko vajadzēs korekti sarēķināt.

– Tātad precīzas atbalsta likmes par dzīvnieku un hektāru nav iespējams pateikt, jo būs pārrēķini, ņemot vērā iztrūkumu vai pārpalikumu attiecīgajos maksājumu veidos?

– Tieši tā. Tiem, kuriem ir būtiski, cik tiks maksāts, iesakām paskatīties pagājušā gada maksājuma likmes, pēc tām ir iespējams orientēties, cik maksās šogad. Tā kā šogad atbalsta nosacījumos izmaiņu nebija tik daudz kā pērn, tad var teikt, ka sistēma ir iestrādājusies un arī zemnieki vairāk pieraduši, kas un kā notiek. Līdz ar to, ja pērn līdz gada beigām bija izmaksāti 67 % no tiešmaksājumiem pieejamā finansējuma – no 331 milj. eiro bija izmaksāti 222 miljoni eiro, tad šogad plānojam, ka no 335 milj. būs izmaksāti 253 miljoni eiro līdz gada beigām, tie ir 76 % no pieejamā finansējuma. No zemnieku viedokļa, naudas plūsma būs ātrāka. Jārēķinās, ka pēc skaita maksājumu būs nedaudz vairāk, bet tas palīdz uzlabot naudas izmaksas tempu.

– Esat veikuši izvērtējumu, vai šajā periodā maksājumu kopsumma saimniecībām ir pieaugusi salīdzinājumā ar iepriekšējo periodu, vai tomēr samazinājusies?

– Jā, esam. Pērn pavasarī par šo bija lielas bažas. Īsumā – iepriekšējā periodā vidējā likme par ha bija 207 eiro, saskaitot visus platību maksājumus un dzīvnieku maksājumus kopā. Pavērtējām, kas ir noticis dažādās saimniecību grupās. Iezīmējās, ka zaudētāji ir tā saimniecību grupa, kuras apsaimnieko līdz 10 ha, tur maksājums uz 1 ha ir krities 11 tūkstošiem saimniecību, vēl 9000 saimniecībām maksājums uz 1 ha faktiski nav mainījies, bet nepilnās 6000 saimniecībās ir bijis pieaugums. Vidējo saimniecību grupā maksājums vidēji uz saimniecību ir pieaudzis. Vidēji lielo saimniecību grupā bijis kritums, bet te jāņem vērā, ka tās 75 saimniecības, kam maksājums ir krities, ir tik lielas, ka tās ietekmē vidējo rādītāju grupā, jo pārējām 500 grupas saimniecībām maksājums uz 1 ha ir vai nu pieaudzis, vai palicis nemainīgs.

– Apmeklējot dažāda lieluma lopkopības saimniecības, nācies dzirdēt pozitīvas atsauksmes par maksājumu apjomu – esot pieaudzis.

– Jā, to redzam arī mūsu aprēķinos. Izvērtējumā iekļāvām visas saimniecības, kam Lauksaimniecības datu centrā ir reģistrēti dzīvnieki, tajā skaitā lielās augkopības saimniecības, kurās, iespējams, ir pāris kaziņas saimnieku priekam. Te redzam, ka vidējais atbalsts, pārrēķinot uz 1 ha, ir 277 eiro, iepriekš bija 252 eiro. Pieaugums ir visās saimniecību grupās, saimniecību skaits, kur bijis kritums, ir mazs.

– Kas notiek augkopības saimniecībās?

– Ja paanalizētu detalizētāk, tad varētu būt kritums. Vērtējot maksājumu lielumu uz 1 ha, jāņem vērā katrs individuāls gadījums – vai ir notikusi pieteikšanās atbalstam visās tajās ekoshēmās, kas ir saimniecībai atbilstošas. Ja ekoshēmu atbalstam saimnieks nepieteicās, tad stabili, ka maksājums uz 1 ha ir mazāks. Lopkopībā – vai ir bijusi pieteikšanās uz emisiju mazinošo lopkopību. Vēl jāņem vērā, ka augkopības sektorā ir daudz saimniecību, kurās ir tikai zālāji. Tad nevar saņemt atbalstu par dzīvniekiem, tajā skaitā – 6. ekoshēmas atbalstu par zālāju saglabāšanu, ko maksā tikai tad, ja ir dzīvnieki. Līdz ar to naudas kustība notikusi no neražojošajām saimniecībām uz ražojošajām. Tas, kam ir tikai pāris hektāru zāles, saņem tikai pamata maksājumu, bet, ja ir kāds dzīvnieks, iespēja pieteikties dažādiem atbalsta veidiem pieaug. Zālāju uzturētāji ir zaudētāji. Tas ir arī objektīvi, jo te izmaksas apsaimniekošanai ir mazākas nekā lopkopības saimniecībās – zālājus drīkst pļaut, smalcināt un atstāt uz lauka.

– Savulaik bioloģiskie lauksaimnieki, jo īpaši tie, kuriem ir slaucamās govis, uztraucās, ka maksājumi nebūs motivējoši turpināt šāda veida saimniekošanu.

– Kopumā atbalsta likmei ir pieaugums, saimniecību skaits, kurās ir kritums, nav liels. To ir 10 reizes mazāk nekā to, kurām ir maksājuma pieaugums. Būtu jāvērtē katrs gadījums atsevišķi, kādēļ ir samazinājums – vai nu mainījusies kultūraugu proporcija, nav notikusi pieteikšanās kādam atbalsta veidam, utt. Tendence tomēr ir pārliecinoša – bioloģiskās saimniecības saņem vairāk. Liellopu saimniecībām ir lielāki saistītie atbalsta maksājumi, kombinējot tos ar bioloģiskajiem maksājumiem, var saņemt vairāk.

– Ziemā notika plaši zemnieku protesti, kur viena no prasībām bija birokrātijas mazināšana.

– Pērn bija liela ažiotāža par fotogrāfiju iesniegšanu, kas attiecās uz precīzo lauksaimniecību un minimālo augsnes apstrādi. Bija prasība iesniegt foto LAD vai traktoru termināļu foto Valsts Augu aizsardzības dienestā (VAAD). Šogad noteikumi ir grozīti – fotogrāfijas par minimālo augsnes apstrādi jāsniedz par 90 % no lauka, par precīzo lauksaimniecību jāsniedz bilde no 10 % lauka vai attēls no traktora termināļa. Attēlus saimniecība LAD var arī neiesūtīt, bet uzturēt pie sevis datorā vai viedtālrunī. Tā saimnieks drīkst darīt, bet viņam jāvar attēlus uzrādīt kontrolierim. Turklāt jāņem vērā, ka attēli jāuzglabā 3 gadus. Mēs tomēr iesakām izmantot LAD mobilo lietotni, lai attēls būtu divās vietās – pie mums un pie saimnieka, jo, kā zināms, tālruņi mēdz pazust vai sabojāties.

Jāatceras, ka 5. novembris ir termiņš, kad saimniekam LAD vai VAAD jāiesniedz informācija par precīzo tehnoloģiju lietošanu un/vai minimālo augsnes apstrādi, kā arī augu aizsardzības līdzekļu lietošanu. Šī informācija ir noteikti jāiesniedz, lai VAAD var pārbaudīt, vai minimālajā augsnes apstrādē ir bijusi divreizējā herbicīdu lietošana un nav bijis vairāk, kā arī vai precīzās tehnoloģijas ir izmantotas AAL un minerālmēslu lietošanā. Tas neatceļ prasību, ka saimniecībā sistēma jāuztur jebkurā gadījumā. To var darīt, vai nu izmantojot privātās uzskaites sistēmas Geoface vai eAgronom, LLKC izstrādāto “Mans lauks”, vai arī VAAD LIZ sistēmā sagatavoto excel tabulu.

Jāņem vērā, ka atskaišu rakstīšana VAAD par darbiem jāved visu sezonu, 5. novembris ir datums, kad informācija jāiesniedz. Ja šo darbu sāk darīt 4. novembrī, nekas labs nesanāks.

– Zemnieki ir lūguši sakārtot VAAD uzturēto LIZ sistēmu, lai tā varētu iegūt datus automātiski no privātajām sistēmām. Tas nav izdevies?

– Tas ir izdevies daļēji. VAAD iegūst informāciju no Geoface, procesā ir sadarbība ar “Mans lauks” un eAgronom. Jāsaprot, ka pēdējā sistēma ir privāta, un īpašnieks ir tas, kuram jāizlemj, cik pretimnākošam būt pret saviem klientiem zemniekiem un ļaut sistēmas savienot, vai tomēr ne.

Ja uz 5. novembri dati nebūs iesniegti, nezināsim, cik finansējuma nepieciešams ekoshēmās un atbalsta izmaksas termiņi var tikt pagarināti.

– Ņemot vērā, ka maksājumu sistēma šobrīd ir ļoti sarežģīta un prasības dažkārt pat apšaubāmas, vai nākamgad būs vēl kādi atvieglojumi prasībās maksājumu saņemšanai?

– Jā, no nākamā gada ir atcelta prasība ievērot 4 % ekoloģiskās nozīmes platības – koku pudurus, starpkultūru audzēšanu, neražojošās papuves u.c. Līdz ar to saimniecība varēs neatstāt, piemēram, papuvi, ja tai tāda nav vajadzīga.

Problēmas var radīt kūdraugsnes atjaunošana, te vēl lēmumu pieņemšana ir procesā, bet pieļauju, ka būs kādi ierobežojumi šādas augsnes apstrādē. Tas attiektos uz 10 000 ha zemes no 1,8 milj. ha Latvijas LIZ. ZM gan ir iesniegusi Eiropas Komisijai savu priekšlikumu, kas pasargātu zemniekus no liekiem ierobežojumiem. Jāseko līdzi, kāds lēmums rezultātā tiks pieņemts.

Iesaku zemniekiem apskatīties mūsu publiskajā kartē kūdraugšņu atrašanās vietas. Ja saimnieks nepiekrīt, ka viņa īpašumā ir kūdraugsne, var noņemt augsnes paraugus un vērsties VAAD Agroķīmijas departamentā.

Atgādināšu, ka vairākas prasības ir mainītas, ieklausoties zemniekos. Tā, piemēram, slīpumu apstrāde – līdz 20. septembrim to var darīt tādā virzienā, kā zemnieks uzskata par nepieciešamu un ērtu. Pēc šī datuma – perpendikulāri nogāzei.

– Lai arī jaunais periods un maksājumu sistēma, kam jāveicina tā sauktā zaļā kursa jeb zaļā darījuma īstenošana, norit tikai otro gadu, tā ir saskārusies ar lielu pretestību. Vai ir arī kāda prasība, kuras īstenošanai ir pozitīvi rezultāti?

– Uzskatu, ka labs risinājums ir zaļo joslu ierīkošana. Tā, piemēram, ja ir kviešu lauks ar grāvi pa vidu, kam abās pusēs ierīkota attiecīgā platuma zālājs jeb zaļā josla, tad tā aiztur AAL un mēslojuma noplūdi uz grāvi, un saimnieks par šo joslu saņem maksājumu. Labi gan dabai, gan saimniekam.  

Vēl viens piemērs – rudenī, braucot pa Latviju, mēs daudzviet redzam zaļmēslojuma papuves un laukus ar starpkultūrām, piemēram, griķu un āboliņa laukus. Tas risina augsnes auglības jautājumu, emisiju samazināšanu, ir labi apputeksnētājiem. Ne viss ar zaļo kursu ir slikti, ir arī labas un lietderīgas prakses.

– Kādas ir prognozes par nākamā gada maksājumiem, vai būs pasākumi, kur prasības tiks atvieglotas vai, tieši pretēji, pastiprinātas?

– Saimnieki ļoti aktīvi piesakās ekoshēmu atbalstam, un mēs zinām – jo vienkāršākas prasības, jo vairāk piesakās, bet naudas vairāk nekļūs. Jāstrādā pie tā, lai zemnieku pieteikumos būtu mazāk kļūdu, lai viņi ātrāk tiek pie maksājumiem. Būtiskas izmaiņas veikt nav prāta darbs, jo nu jau zemnieki ir iestrādājušies un sapratuši sistēmu. Zemniekiem patīk stabilitāte. Kolīdz tiek veiktas izmaiņas, liels resurss jātērē, lai visi par tām būtu informēti, un parasti ir kāds, kas neko nav dzirdējis un sapratis.

Šī perioda pēdējais gads ir 2027. gads, un tas jau ir tuvu. Ir sākušās sarunas par nākamo programmēšanas periodu, EK sapratusi, ka ir par daudz aizrāvusies ar vides jautājumiem un nedrīkst atstāt novārtā ekonomiku un sociālekonomiskos jautājumus. Visi ir sapratuši, ka maksājumu sistēma ir par daudz sadrumstalota un sarežģīta. Mums ir 64 atbalsta likmes, tas nozīmē, ka lauksaimniekiem ir 64 veidi, kā saņemt maksājumus, un administrējošajām iestādēm jāizstrādā 64 algoritmi, kā šos maksājumus izmaksāt. Lai arī maksājumu shēmas ir nosacīti sarežģītas, zemnieki jau tās ir apguvuši un var teikt, ka pieteikumu ziņā ir pārpilde. Nedomāju, ka tas notiek zaļā kursa idejas vārdā, drīzāk pamatā ir ekonomisks aprēķins.

– Vai ekoshēmu un agrovides maksājumiem piesakās, domājot pamatā par finanšu ieguvumu?

– Ja saimniekam ir precīzās lauksaimniecības tehnoloģijas, kas ir ļoti dārgas, tad tās ir iegādātas ar mērķi taupīt AAL un minerālmēslus. Līdz ar to maksājuma saņemšana ir pamatota.

Ir pretendenti, kuri ne līdz galam izprot zaļo joslu prasības, jo to pamatuzdevums ir AAL līdzekļu noplūdes mazināšana uz lielākām ūdenstilpēm. Kontroles arī vērtē, cik jēgpilni ir izdarīti darbi. Tāpat arī zaļmēslojuma papuvēm ideja ir izaudzēt zaļo masu, ko iearot augsnei tiek piesaistīts organiskais mēslojums. Ja to dara pavirši, jēgas no pasākuma izpildes nav.

– Cik bieži tiek konstatēta atbalsta maksājumu nosacījumu neizpilde, pavirša izpilde vai pat apzināta maldināšana?

– Tas atkarīgs no atbalsta veida. Lielākais risks ir tur, kur ir liela likme. Ja kāds deklarē kviešus, tad visticamāk, ka konkrētajā laukā kvieši arī ir, jo par tiem īpaši nekāda papildu atbalsta nav, saimnieka paša interesēs ir rūpēties par labu ražu, kas dod ieņēmumus.

Visgrūtāk ir tajās atbalsta shēmās, kur ir augsta atbalsta likme, piemēram, dārzeņu audzēšanai, kur saistītais atbalsts ir gandrīz 600 eiro, bioloģiskajās saimniecībās – gandrīz 1000 eiro/ha. Protams, ļoti labi, ja saimniecība nodarbojas ar dārzeņu audzēšanu, jo tie mums Latvijā ir vajadzīgi, tajā skaitā skolas augļu un dārzeņu programmai. Bet, ja lauksaimnieks ir apsējis 60 ha ar skābenēm, kaut gan Latvijas rūpnīcas jau ar skābenēm tiek apgādātas un to dara mazas saimniecības ar dažiem hektāriem, tad gan ir jautājums, kur tās skābenes liks. Ja tur vispār tās ir iesētas. Tad ir jautājums – vai tāds kultūraugs tiek sēts, lai saņemtu atbalstu vai lai novāktu ražu piegādēm tirgum.

Tiešmaksājumi Latvijā jau ir daudzus gadus, un var teikt, ka nekoptas platības atbalstam tiek pieteiktas ievērojami mazāk nekā kādreiz.

– Kāds ir tiešmaksājumu gala termiņš?

– Nākamā gada 30. jūnijs. Parasti visus maksājumus izmaksājam ātrāk, bet ir daži atbalsta veidi, kur tas nav iespējams, piemēram, atbalsts par sertificētu augu sēklu ražošanu, kam testēšanas rezultāti pieejami maijā. Pēdējie maksājumus saņem tie, kam ir neskaidrības ar nomas līgumiem, mantojuma sadali vai ir tamlīdzīgas problēmas. Tie ir izņēmumi.

– Nesen valdība pieņēma lēmumu Lauksaimniecības datu centru (LDC) pievienot Lauku atbalsta dienestam. Ar ko jārēķinās LDC klientiem?

– Klientiem lielu izmaiņu nebūs, mūsu uzstādījums ir reorganizāciju veikt tā, lai klientam nerastos neērtības. Galvenās izmaiņas būs saistītas ar to, ka, lai nokļūtu LDC tīmekļa vietnē, būs vispirms jāver vaļā LAD mājaslapa. Tālāk darbs notiks tajā pašā vidē, kurā līdz šim. Lauksaimnieks arī pēc 1. janvāra, kad LDC būs pievienots LAD, varēs pasūtīt krotālijas, piereģistrēt govis un citus dzīvniekus. Apkalpotājs būs LAD, bet darbinieki, kas apkalpošanu veiks, būs tie paši, kas bija LDC. Reorganizācija vairāk saistīta ar resursu optimizēšanu, sākot no telpu izmantošanas, kur LDC un LAD reģionos varēs izmantot vienas telpas, līdz pat informācijas apmaiņai. Tas ir – visi dati par dzīvniekiem nonāks pa tiešo LAD.

– Vai tas nozīmē, ka maksājumi par dzīvniekiem tiks ātrāk aprēķināti un izmaksāti?

– Īpaši ne, jo darbinieks, kas apkopo datus, būs viens, bet tas, kurš rēķina atbalstu – cits. Starp citu, arī darbs ar ciltsdarba programmām tiks turpināts.

Iveta Tomsone,
LLKC Apgāda vadītāja