LLKC Biznesa Mentoru tīkls aicina jaunus dalībniekus

Jau dažus gadus LLKC ir izveidojies vienu no lielākajiem biznesa mentoru tīkliem Latvijā, kur atbalstu var saņemt jaunie un topošie uzņēmēji no visas valsts.

Mentoru tīkls patlaban pulcē vairāk nekā 50 aktīvus mentorus un joprojām meklē pieredzējušus uzņēmējus, kuri būtu gatavi dalīties ar savu pieredzi un zināšanām ar jaunajiem, topošajiem biznesa uzsācējiem.

LLKC Biznesa mentoru tīkla koordinatore Terēze Riekstiņa uzsver:

“Es ļoti ticu mentoringam kā veidam, kā palīdzēt topošajiem uzņēmējiem pāriet uz nākamo uzņēmējdarbības posmu un gūt panākumus. Ja mentors sniedz padomus, atsauksmes un norādījumus, tas ietaupa biznesa uzsācējam laiku un naudu, ļaujot uzņēmējiem izmantot to cilvēku zināšanas, kuri to jau ir darījuši. Mentors ir objektīvs, neatkarīgs eksperts, kurš bieži vien var pastāstīt, kā izdarīt labāk, efektīvāk vai pat pateikt, vai tam vispār ir vērts tērēt naudu un resursus. Mentors var sniegt skatu no malas un iedvesmot spert drosmīgākus soļus. Arī paši mentori iegūst no šī procesa – tā ir iespēja komunicēt, iegūt jaunus sadarbības partnerus, mācīties un apgūt jaunas lietas.”

Mentorings daudzās pasaules valstīs ir atzīts kā progresīvs biznesa izaugsmes instruments. Biznesa mentoru tīkls apvieno esošos un topošos uzņēmējus, lai savstarpēji dalītos pieredzē un lai pieredzējušie uzņēmēji ar padomu, pieredzi un iedrošinājumu palīdzētu jaunajiem uzņēmējiem pārvarēt grūtākos brīžus uzņēmējdarbībā. LLKC Biznesa mentoru tīklā darbojas dažādu nozaru uzņēmēji – sākot no lauksaimniecības un pārtikas ražošanas, beidzot ar dažāda veida pakalpojuma sniedzējiem un eksportētājiem.

Uzņēmējdarbības pieredze un mentora darbs

Savā uzņēmējdarbības pieredzē un mentora darbā dalās Sabīne Zupa, kura Viesītes novada Saukas pagasta “Vilciņos” ar vistu audzēšanu nodarbojas jau daudzus gadus.

– Kāds ir jūsu biznesa stāsts?

– Mans biznesa stāsts sākas ar atgriešanos vecvecāku saimniecībā, kur kopā ar ģimeni sākām audzēt ziemas ķiplokus, un lopkopība tika nomainīta ar putnkopību. Ar laiku sapratu, ka vēlos nodarboties tikai ar putnkopību, visvairāk, pateicoties tam, ka mana mamma spēj iedvesmot ar savām idejām. Ceļš līdz saimniecībai, kura ir izaugusi līdz sistemātiskam ikdienas darbam, protams, nebija viegls un bez sarežģījumiem, bet tajā pašā laikā viss, kas piedzīvots, ir laba pieredze, kurā varu dalīties ar citiem. Manuprāt, lauksaimniecībā, kas ir vērsta uz pārtikas produktu ražošanu, ir būtiski ne tikai tas, ko es kā zemnieks spēju saražot, bet gan kā piedāvāt patērētājiem. Tādēļ ir nepieciešama darbu sadale. Manā saimniecībā, kuru vadu kopā ar mammu, mums izveidojās laba darbu organizēšana, līdz ar to varam paļauties viena uz otru, ka darbs tiks paveikts. Tādēļ man ir bijusi iespēja piedalīties dažādos mācību pasākumos, lielākoties LLKC rīkotajos, kā arī apgūt akadēmiskās zināšanas, gūt pieredzi un arī pašai organizēt pasākumus, lai Latvijas mērogā parādītu, ka putnkopība Latvijā ir vērā ņemama nozare.

Man tas nav tikai kā bizness vai uzņēmējdarbības forma, jo dzīve laukos, lauksaimniecība, putnkopība, tas ir mans un manas ģimenes dzīves veids, bet ar mērķi izzināt un apgūt saimniekošanas veidu tā, lai tas dotu finansiālu ieguvumu, lai tas būtu dabai un videi draudzīgs, lai es ar šo saimniecības nozari iekļautos savā reģionā.

– Kas ir bijis jūsu labākais lēmums biznesā līdz šim?

– Pirms kāda laika “izkāpu no savas komforta zonas” un biju algots darbinieks kādā pilnībā ar lauksaimniecību un mājpuntiem nesaistītā uzņēmumā. Sapratu, ka tas man neder, bet tā pieredze bija vērtīga, jo savu saimniecību ieraudzīju no cita skatpunkta. Šādi lēmumi ik pa laikam “izkāpt no sava burbuļa” ir lietderīgi. Pirmkārt, sapratu, ko man patīk darīt un ko nepatīk. Otrkārt, ar pavisam lielāku jaudu un iedvesmu turpinu attīstīt saimniecību un, treškārt, kļuvu drosmīgāka. Manuprāt, visās lauksaimniecības nozarēs, īpaši mazās, nelielās saimniecībās paši saimnieki nogurst no ikdienas rutīnas darba un viņiem pazūd degsme. Protams, ka tad, kad ir atbildība par dzīvu radību – lopiem, mājputniem, kuru dēļ brīvdienu faktiski nav, nav atvaļinājumu, nav slimības lapu, zemnieks “iekapsulējas” savā ikdienas darbā. Tad jau arī tās svaigās, zelta vērtās idejas nenāk. Tādēļ veiksmīgi lēmumi ir kardināli pamainīt ikdienu, lai pēc laika atgrieztos ar azartu attīstīt savu biznesu.

– Kā uzņēmējiem pietrūkst uzņēmējdarbības sākuma posmā?

– Man šķiet, ka paškritikas, jo, uzsākot uzņēmējdarbību “rozā briļļu periodā”, šķiet, ka viss noritēs pēc plāna, un nauda nāks kā pēc plāna.  Ir labi ticēt savām spējām un tam, ko dari, bet, jābūt morāli gatavam un jāparedz apdraudējuma riski, ko bez pieredzes un padomiem ir grūti uztvert.  Piemēram, putnkopībā man ir pieredze, ka topošie putnkopji vispirms rēķina, cik vista izdēj olas un par cik tās pārdos, bet, manuprāt, būtu jāsāk ar to, cik vista dienā apēd, kāds uzturs jānodrošina, savukārt, cik tas izmaksās, un tikai tad jāplāno ieņēmumi.

– Kāpēc pieredzējušiem uzņēmējiem būtu svarīgi palīdzēt topošajiem uzņēmējiem?

–  Pirmkārt, tā ir pieredze un jauni kontakti, kuri var noderēt un pavērt jaunas iespējas arī pašam mentoram. Nav jau topošajam uzņēmējam jāpasniedz sava biznesa noslēpums, nav jābaidās no konkurences, jo katram mums patiesībā ir iespējas, tikai, cik daudz mēs spējam no sava potenciāla izmantot, ir mūsu paša ziņā. Otrkārt, atrast jaunu domubiedru un arī atbalsta plecu sev, kad nepieciešams pārstāvēt nozari kādos ar to saistītos jautājumos. Treškārt, lai gan šis ir brīvprātīgais darbs, ne visu var izsvērt materiālās vērtībās, jo liels ieguvums ir Mentoru tīkla mācību programma. Man personīgi šis mācību cikls bija jauna, neparasta pieredze.

– Kāda jums kā mentoram bija sadarbība ar pieredzes pārņēmēju – uzņēmumu “Raibās čiepas”?

–  Ar “Raibo čiepu” saimnieci mums uzreiz izveidojās labs kontakts. Atceros no Mentoru tīkla mācībām, bija ieteikums plānot laiku, lai  konkrēti vienojamies jau sākumā, cik bieži un cik daudz atvēlēt laiku komunikācijai. Pirms iepazīšanās ar saimnieci Baibu Ūbeli es biju tā stingri nolēmusi ievērot šo punktu, bet ja ir tas “klikšķis”, tad ir, un nav problēmu sabalansēt laiku pieredzes apmaiņai. Baiba ļāva arī no savas puses ielūkoties gatavošanās procesam konkursa “Laukiem būt!” noslēguma daļai, tas bija ļoti patīkami, un arī es azartiski jutu līdzi un gaidīju konkursa rezultātus. Liels prieks, ka arī pēc “Laukiem būt!” turpinām sazināties, saimniecības attīstībai tiek apgūti arī citi  projekti un tā kļuvusi par Latvijas Putnkopības asociācijas biedri. Vēlu veiksmi un izdošanos visos darbos un turpmākajos plānos!

Ja vēlies piebiedroties

Ja arī tu vēlies piebiedroties LLKC Biznesa mentoru tīklam, pievienojies online pasākumā 26. augustā un uzzini vairāk. Mentoru  tīkla ietvaros notiek mentora apmācības, ik pusgadu – pieredzes apmaiņa ar interesantiem lektoriem, tīklošanas pasākumi un, protams, darbs ar pieredzes pārņēmējiem.

Vairāk informācijas uzzini, rakstot: mentorutikls@llkc.lv

Pieteikties pasākumam šeit: https://forms.gle/mHGSFL9X4xbgvDvG8

Pieteikuma anketa, lai kļūtu par mentoru, šeit: https://forms.gle/u35SS3TN72PNQjrD7

Biznesa mentoru tīkls tika izveidots Interreg V-A Latvija – Lietuva pārrobežu sadarbības programmas 2014–2020 projektā LLI – 131 “Uzņēmējdarbības atbalsta sistēmas izveide un pieejamība Zemgalē, Kurzemē un Ziemeļlietuvā” (Bussiness Support).

LLKC Lauku attīstības nodaļa