Jūs atrodaties šeit
Notiek lauksaimniecības nozares profesionālās izglītības programmu pilnveidošana
Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs pirms vairāk nekā piecpadsmit gadiem koordinēja mācību metodisko darbu lauksaimniecības skolām Latvijā, un zināmā mērā šodien atgriežas pie līdzvērtīgām aktivitātēm. Šis ir laiks, kad devīto klašu skolēniem beidzas mācību gads, un aktuāla kļūst tālākās profesijas apguves iespēja. Tāpēc, strādājot pie citiem nozīmīgiem jautājumiem, sākotnēji izstrādāts informatīvs materiāls par pašreizējām mācību iespējām lauksaimniecībā nepieciešamajās profesijās.
Pateicoties Zemkopības ministrijas piešķirtajiem subsīdiju līdzekļiem, notiek darbs programmā “Atbalsts lauksaimniecības nozares profesionālās izglītības programmu pilnveidošanai”. LLKC valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Cimermanis atzīst: ”Paldies Zemkopības ministrijai, ka uzklausīja mūsu sadarbības partneru – NEP (Pārtikas rūpniecības un lauksaimniecības nozaru ekspertu padomes) – ierosinājumu par atbalstu lauksaimniecības nozaru profesionālajām izglītības iestādēm. Savukārt Valsts Lauku tīkla atbalsts ļauj domāt par mācībām, par mācību braucieniem, mācību pasākumiem lauksaimniecības nozaru profesionālās izglītības pedagogiem. Subsīdiju atbalsts paredzēts mācību metodisko materiālu un mācību literatūras izdošanai, digitālās bibliotēkas koncepta izstrādei, pedagogu apmācībai atbilstoši profesiju programmām.”
Šī gada 30. martā tika īstenota LLKC valdes priekšsēdētāja Mārtiņa Cimermaņa iecere veidot informatīvu un visu Latviju aptverošu iedvesmas konferenci “Nākotne gudrā lauksaimniecībā”, piedāvājot vienotu e-konferences platformu lauksaimniecības nozaru profesionālajām 15 izglītības iestādēm Latvijā, kas sniedza ieskatu, zināšanas un izpratni par lauksaimniecības nozaru profesionālo izglītību.
Savas pārdomas pauda darba devēji augkopībā, dārzkopībā, lopkopībā, lauksaimniecības mehanizācijā, biškopībā, vēterinārmedicīnā, zirgkopībā, apliecinot, ka lauksaimniecībā, jaunajās tehnoloģijās nepieciešami ļoti gudri, izglītoti, mērķtiecīgi jauni cilvēki, ka darba iespējas ir labi apmaksātiem darbiem.
Par sevi informēja:
* Bebrenes vispārizglītojošā un profesionālā vidusskola
* Bulduru Dārzkopības vidusskola
* Daugavpils Būvniecības tehnikums. Izglītības programmas īstenošanas vieta “Višķi”
* Jēkabpils Agrobiznesa koledžas Barkavas struktūrvienība
* Kandavas Lauksaimniecības tehnikuma Cīravas teritoriālā struktūrvienība
* Kandavas Lauksaimniecības tehnikuma Saulaines teritoriālā struktūrvienība
* Kandavas Lauksaimniecības tehnikums
* Malnavas koledža
* Ogres tehnikums; Ogres tehnikuma programmu īstenošanas vieta Rankā; Ogres tehnikuma programmu īstenošanas vieta Vecbebros
* Smiltenes tehnikums; Smiltenes tehnikuma Alsviķu struktūrvienība
* Vidzemes Tehnoloģiju un dizaina tehnikums
* Zaļenieku komerciālā un amatniecības vidusskola
Šīs skolas popularizē lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības profesijas šādās kvalifikācijās:
augkopības tehniķis, biškopis, dārzkopis, dārzkopības tehniķis, lauksaimniecības mehanizācijas tehniķis, lopkopības tehniķis, lopkopības tehniķis ar specializāciju zirgkopībā, mežsaimniecības tehniķis, veterinārmedicīnas asistents, zivkopis.
LLKC ir apkopojs moderno tehnoloģiju prakšu 26 saimniecības Latvijā, kurp doties lauksaimniecības nozaru profesionālo izglītības iestāžu audzēkņiem (skatīt karti).
Pirms konferences LLKC Latvijas vispārizglītojošās skolās un vidusskolās veica jauniešu aptauju vecumā no 13 līdz 18 gadiem.
Apkopojot 1259 skolu jauniešu (6.–9. klase) atbildes uz jautājumu, vai ir zināms, kur var apgūt ar lauksaimniecību saistītās profesijas, 70% respondentu atbildēja, ka nezin, un tikai 30% respondentu nosauca Latvijas Lauksaimniecības universitāti, bet tikai retos gadījumos tika pieminētas profesionālās izglītības iestādes.
Aptaujā piedalījās skolu jaunieši gan no pilsētām, mazpilsētām (38%), gan arī ievērojams respondentu skaits (31%) no lauku teritorijām vai ciematiem. Aptaujātie respondenti pārstāv arī Latvijas Republikas nozīmes pilsētas (26%): Rīgu, Liepāju, Daugavpili, Rēzekni, Jelgavu, Valmieru, Jūrmalu, Ventspili, Jēkabpili.
Patlaban 6.–8. klases respondenti (31%) pauda savas domas, ka pēc 9. klases turpinās mācības vidusskolā un pēc tam augstskolā, savukārt 28% plāno mācīties kādā profesionālās izglītības iestādē. Doties uz profesionālo izglītības iestādi un pēc tam turpināt studijas augstskolā plāno 8% no aptaujāto skaita. Savukārt 17 līdz 18 gadus veci jaunieši atzīst, ka pēc 9. klases jau 62% turpinās mācības vidusskolā un pēc tam augstskolā, 21% mācīsies vidusskolā un 9% profesionālajās izglītības iestādēs. Tikai 1% aptaujāto nezin, kur plānos mācīties pēc 9. klases absolvēšanas.
Skolu jaunieši (13–18 gadi) norādījuši, ka, viņuprāt, lauksaimniecības nākotnes profesijas jeb top nozares ir: lopkopība (60%), mehanizācija (57%) un augkopība (51%).
Veicot šo pētījumu, mēs secinām, ka publiskajā telpā ir svarīgi informēt skolas un jauniešus par profesionālās izglītības iespējām lauksaimniecības nozarēs, jo Latvijai neiztikt bez gudriem un kvalificētiem speciālistiem gan zemnieku saimniecībās, gan lauksaimniecības uzņēmumos un organizācijās. Šis bija arī viens no iemesliem plašas konferences sarīkošanai lauksaimniecības nozaru profesionālās izglītības laukā.
Ar konferences ierakstiem var iepazīties šeit: https://ej.uz/i73c
Veicot šo darbu, vēlamies vēlēt jauniešiem – dodieties mācīties, viss ir iespējams un sasniedzams! Tepat Latvijā – gan laba izglītība, gan veiksmīga nākotne profesijā.
Maija Sirvide,
LLKC Tālākizglītības nodaļas,
Projektu un attīstības daļas izglītības projektu vadītāja
| Pielikums | Izmērs |
|---|---|
 skolu_karte_1.pdf | 607.46 KB |
| skolam_praksu_s-bu_karte_2.pdf | 712.12 KB |
