“Novada Garša” – ar skatu nākotnes ēdienkartē

Pārtikas ražošanas un patēriņa tendenču apzināšana, Latvijā ražotas pārtikas kvalitātes vērtēšana un pavāru konkursi – piesātināts un izzinošs bija LLKC rīkotais šā gada “Novada Garšas” pasākums, kas oktobra sākumā norisinājās Rīgā, Hanzas peronā.

UZZIŅA

* Zīmols “Novada Garša” ir LLKC izveidota ilgtspējīga vietējās pārtikas sistēma, kas nodrošina Latvijas  izcelsmes pārtikas produktu izsekojamību un kvalitāti.

* “Novada Garšas” mērķi ir izveidot Latvijas pārtikas produkcijas katalogu ar vietējās izcelsmes pārtikas ražotājiem un pārstrādātājiem; rīkot pasākumus, konferences, konkursus, meistarklases, popularizējot vietējo pārtiku un tās atpazīstamību Latvijā, ES un pasaulē; konsultēt par sertificēšanas sistēmu GLOBALG.A.P. Latvijā.

* Lai šos mērķus īstenotu, “Novada Garšas” reģionālajos pasākumos Vidzemē, Kurzemē, Zemgalē, Latgalē un noslēguma pasākumā Rīgā iepazīstina ar labākajiem vietējās produkcijas ražotājiem, mājražotājiem un ēdienu gatavotājiem.

Jau trešo gadu Rīgā, Hanzas peronā, LLKC zīmola “Novada Garša” ietvaros notika virkne pasākumu par un ap pārtiku. Jau pirms pasākuma ar Pavāru kluba gādību Latvijas ražotāju iesūtītos produktus “Novada Garšas” labāko produktu konkursam vērtēja starptautiska žūrija – ne tikai pavāri, bet arī pārtikas tehnologi un nozares profesionāļi. Šis bija otrais gads, kad šāds konkurss notika, ja pērn tam tika iesūtīti 72 produkti, tad šogad to skaits sasniedza jau 172. Teju katrs no iesūtītajiem produktiem saņēma novērtējumu kādā no trijām kategorijām – zelta, sudraba un bronzas. Vērtēti visdažādie produkti, sākot no kūpinātām zivīm līdz pat ievārījumiem un limonādēm.

Centrālais “Novada Garšas” pasākums – konference “Vietējie produkti – nākotnes virzītājspēks”, kas ir turpinājums augustā aizsāktajam nacionālajam dialogam par pārtikas sistēmām. Ja augustā pārtikas sistēmas dažādu jomu profesionāļi vērtēja globālā un politiskā kontekstā, tad “Novada Garšas” konferencē iezīmējas skaidras tendeces, kādas ir patērētāju vēlmes un kādas ražotāju iespējas ne tikai saražot, bet arī piegādāt pārtiku, kādu vēlas patērētājs – veselīgu, garšīgu, par pieņemamu cenu, ilgtspējīgi saražotu, ātri un ērti piegādātu.

Veselīga pārtika – ko vēlas pircējs?

Konferences sagatavošanas laikā tika apvaicāti dažādu iedzīvotāju grupu pārstāvji, lai noskaidrotu, kādu pārtiku viņi uzskata par veselīgu un kādu vēlas ēst nākotnē. Bērndārznieki par veselīgu uzskata dārzeņus un augļus, te gan ir runa par Ikšķiles brīvās skolas bērndārzniekiem, kur bērnu ēdināšanai izmanto veģetāru uzturu, pēc iespējas pašu audzētu. Biroju darbinieki, konkrēti Imanta Ziedoņa fondā “Viegli” strādājošie, lūkojas bioloģiskas pārtikas virzienā ar uzsvaru pēc vairāk dārzeņu un mazāk gaļas. Īsā eksperimentā, meklējot lielveikalos bioloģiskas ēdienkartes sastāvdaļas, atklājās, ka tās nemaz nav tik viegli atrast, grūtības nebija tikai bio piena produktiem, bio dārzeņu ir maz, gaļas – nemaz. Savukārt aktīva dzīvesveida piekritēji – alpīnisti Kristaps un Kristīne Liepiņi – atzīst, ka Latvijā ir nopērkama laba, veselīga un garšīga pārtika, taču ir vieta izaugsmei. Konkrēti – viņi iesaka Latvijā vairāk ražot dehidratētu pārtiku, tādu, kas viegli paņemama līdzi ceļojumā, aplejama ar karstu ūdeni un apēdama. Pietrūkst arī nedrūpošu proteīna batoniņu. Vienlaikus kā izcilas tiek novērtētas Latvijā ražotās sukādes, kā arī kaltēta gaļa.  

Kas ietekmēs pārtikas izvēli

Socioloģiskās aptaujas par iedzīvotāju pārtikas paradumiem un izvēli rāda – cilvēki atbalsta bioloģiski audzētu, ilgspējīgi ražotu pārtiku. Brīdī, kad tā jāizvēlas veikala plauktā, galvenais ir cena un garša. To apstiprina arī Baltijas Studiju centra (BSC) pētījumi pārtikas jomā, ko konferencē prezentēja BSC vadošais pētnieks Miķelis Grīviņš. Jau vairākus gadus, pētot iedzīvotāju izvēles un aptaujās uzdodot jautājumu, kādi aspekti cilvēkiem ir būtiskākie, iegādājoties pārtikas produktus, kā trīs svarīgākie tiek atzīmēti: produktam ir zema cena (t. sk. atlaide); produkts ir veselīgs; produkts ir vietējās izcelsmes. Tikai pēc tam seko izvēles par labu ekoloģiskai un videi draudzīgi ražotai; viegli lietojamai un ātri pagatavojamai un, visbeidzot, – ētiski un sociāli atbildīgi saražotai pārtikai. Vēl kāds būtisks fakts – Latvijā pēdējos gados samazinās iedzīvotāju skaits, kuri pārsvarā iegādājas tikai ekoloģiskus produktus.

Kas ietekmē pircēju izvēli? Pirmkāt, kā jau minēts iepriekš, ir cena – ne vienmēr cilvēki var atļauties maksāt vairāk vai arī nesaskata jēgu to darīt.  Otrkārt – veselības aspekts, cilvēki fokusējas uz atsevišķiem veselīgiem vai neveslīgiem produktiem. Vides jautājumi ir pēdējie, uz ko balsta izvēles, ar ilgtspējīgiem produktiem cilvēki saprot ētiski ražotus un vietējus produktus, tādus, kas saražoti, ievērojot vides un dzīvnieku labturības prasības.

Lai arī pircēju, un, jāteic, arī ražotāju rīcība, tiek balstīta caurmērā uz praktiskiem apsvērumiem, tomēr jārēķinās, ka tedences mainās. Ražotāju un pircēju aptaujās par faktoriem, kas ietekmēs pārtikas ražošanu nākamajos piecos gados, tiek atzīmēts, ka ietekme būs Covid-19 pandēmijas sekām, sagaidāmas pārmaiņas globālajos tirgos, cilvēku paradumu maiņai, aizvien asākai konkurences cīņai un arī jaunu tehnoloģiju ieviešanai.

Kam jānotiek, lai iedzīvotāji aizvien vairāk izvēlētos ilgtspējīgi ražotu un bioloģisku pārtiku? Pētniekuprāt, nav citas iespējas, kā ieviest pārmaiņas nozares politikā un regulējomos. Tātad – ar burkānu un pātagu. Piemēram, nodokļu izmaiņas par labu zaļi saražotai pārtikai un arī lielāks atbalsts tiem, kas šādu pārtiku audzē un ražo.

Jāteic, ka ir valstis, kas jau pamazām ievieš ilgtspējīgas pārtikas pamatnostādnes. Uztura speciāliste un žurnāliste Zane Timpare kā piemēru min Dāniju. Šīs valsts nesen pieņemtajās ilgtspējīgas pārtikas pamatnostādnēs iedzīvotāji tiek aicināti vairāk ēst dārzeņus un augļus, kuru ražošana aizņem mazāku tā saukto ekoloģisko pēdu jeb rada mazāku ietekmi uz vidi, sarkano gaļu vairāk aizstāt ar zivīm, putnu gaļu, kā  arī pākšaugiem. Norādot uz uztura modi pasaulē, Zane Timpare secinājusi, ka patērētāji turpinās meklēt alternatīvu gaļai. Aizvien vairāk būs tādu, kas sevi dēvēs par fleksitāriešiem, tas ir, – cilvēki, kuri samazina gaļas lietošanu uzturā, bet no tās neatsakās. Modē nāk fermentētu graudu izmantošana, gaļas vietā – zivju šķiņķi, laša salami, gliemeņu desas, protams, – pamazām savu vietu ieņems arī insektu proteīns. Vienlaikus no modes aiziet cukuroti produkti un alkohola lietošana. Lai nu tā būtu.

Jāatzīmē vēl kāds būtisks aspekts pārtikas sektorā, ko ieviesusi kovida pandēmija – cilvēki aizvien vairāk preces, tajā skaitā pārtiku, cenšas pasūtīt attālināti. Skaidrs ir viens, ka šī tendence vērsīsie plašumā, radot jaunu izaicinājumu gan pārtikas tirgotājiem, gan ražotājiem, jo īpaši mazajiem, kas vēlas paši nodrošināt pārtikas piegādes pircējiem. Te konfereces laikā klātesošie tika iepazīstināti ar diviem uzņēmumiem, kas ir gatavi piedāvāt savus risinājumus. Viens no tiem – SIA “Zero Contact Services”, kas strādā pie jauna veida “pastkastītes” jeb pasta stacijas izveides. Tajā varētu ievietot jebkāda veida sūtījumus, ne tikai žurnālus un neliela izmēra nepārtikas izstrādājumus, bet arī gaļas produktus, dārzeņus un cita veida pārtiku, kam nepieciešams nodrošināt konstantu temperatūru neatkarīgi no laikapstākļiem. Izstrādātāji sola, ka jau tuvākajos mēnešos šādas “pastkastītes” cilvēkiem tiks piedāvātas nomā.

Otrs jaunums, ko piedāvā uzņēmums “IzziPizzi”, attiecas uz jebkuru ražotāju, kam jārisina neliela apjoma produktu piegādes uz dažādām Latvijas vietām. “IzziPizzi” izveidojis loģistikas sistēmu, kas šo problēmu risina, tādējādi par nelielu samaksu nodrošinot pārtikas piegādes pa tiešo no ražotāja uz veikaliem un arī pie patērētājiem.

 “Latvijas gada pavārs 2021” un “Reaton Zelta pavārnīca 2021”

“Novada Garšas” ietvaros jau 18. reizi noteikts par Latvijas kulinārijas tradīciju kļuvušā pavāru konkursu “Latvijas 2021. gada pavārs” un Reaton “Zelta pavārnīcas” ieguvējs. Gada pavāra titulu ieguva restorāna “Laivu centra šefpavārs” Dinārs Zvidriņš, automātiski kļūstot arī par prestižā pavāru konkursa Bocouse d’Or Eiropas atlases kandidātu, kas 24. un 25. martā notiks Budapeštā. Balvā uzvarētājs tradicionāli saņem Zelta pavārnīcu un 500 eiro naudas balvu. 3. vietu ieguva Kirils Komarovs, savukārt 2. vietas ieguvējs Artūrs Marčenko sagādāja sirsnīgu pārsteigumu visiem pasākuma viesiem, bet, jo īpaši savai draudzenei Darjai, uz skatuves publiski izsakot bildinājumu!

Savukārt titulu  “Latvijas 2021. gada labākais pavārzellis” ieguva Aleksandra Krūka, balvā saņemot Reaton koka pavārnīcu kā karjeras sākuma simbolu un naudas balvu 200 EUR apmērā.

Konkurss publiskā sektora ēdinātājiem “Mana novada garša”

Sadarbībā ar Pavāru klubu otro reizi Hanzas peronā notika arī konkurss publiskā sektora ēdinātājiem. Šogad tajā piedalījās pavāri no Plūdoņa vidusskolas Kuldīgā, Rugāju vidusskolas Latgalē, kā arī SIA Baltic restarant komanda no Rīgas kā Vidzemes pārstāvji. Uzvaras laurus šajā konkursā otro gadu pēc kārtas plūca Latgales komandas pavāres Valentīna Sproģe un Iveta Uršuļska. Atgādinām, ka pirmajā 2020. gada konkursā uzvarēja Latgales komanda no Rekovas vidusskolas. 2. vietu ieguva Kuldīgas Plūdoņa vidusskolas pavāres – Solvita Bitte un Inga Ozola, savukārt 3. vietu Vidzemes komanda – Kaspars Klauģis un Aira Jaunzare.

Profesionālo un publiskā sektora ēdinātāju veikumu vērtēja starptautiska profesionāļu žūrija: Rudolfs Vīsnapū (Igaunija); Johans Nelsens (Beļģija), Tomass Rimidis (Lietuva), Heinrihs Erhards (Latvijas 2020. Gada pavāra titula ieguvējs), šefpavārs Raimonds Zommers.

Iveta Tomsone,
LLKC Apgāda vadītāja

Ilze Rūtenberga-Bērziņa,
LLKC sabiedrisko attiecību vadītāja