Pasaules ekonomika liek laukos celt ražīgumu

Kāda ir dažādu saimniekošanas veidu ekonomika? Kāda ir globālā tirgus attīstība? Cik ilgi vēl būs izdevīgi ieguldīt? Šie un vēl virkne citu jautājumu izskatīti LLKC rīkotajā seminārā “Viedā lauksaimniecība praksē”, kas notika maija beigās Traktordienas ietvaros Tērvetē.

Ja vēlaties ieguldīt saimniecības attīstībā, ir pēdējais laiks to darīt, – šāda atziņa ne reizi vien izskanēja semināra “Viedā lauksaimniecība praksē” laikā, kas notika šī gada “Traktordienas 2017” ietvaros Tērvetē. Bez ieguldījumiem neiztikt, ja ir vēlme celt efektivitāti un noturēt darbaspēku, kam nāksies celt algas.

LLKC valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Cimermanis, skaidrojot lauksaimniecības nozaru ekonomiku, atzina, ka liela mērā esam uz pareizā ceļa, jo īpaši augkopības sektorā, kas vairumā saimniecību strādā ar pietiekami labu rentabilitāti. Tas, pateicoties faktam, ka izaudzēto iespējams pārdot par pasaules cenām, ko nodrošina spēcīgā kooperācija. Šajā sektorā vēl atliek tikai turpināt darbu pie ražības celšanas un labākas tehnikas jaudu nodrošinājuma mazākās saimniecībās, par kādām uzskatāmas 80% saimniecību valstī.

Ne tik veiksmīgi ekonomiskie rādītāji ir lopkopības sektorā. Piena lopkopība vājās kooperācijas un neefektīvās pārstrādes dēļ joprojām cieš no tirgus svārstībām, kā rezultātā pārāk lieli līdzekļi jātērē no ES un valsts budžeta nozares uzturēšanai tai nelabvēlīgos tirgus brīžos. Arī gaļas lopkopības sektorā, kaut arī situācija pakāpeniski uzlabojas, valda pārāk liela atkarība no subsīdijām. M. Cimermanis uzsver – joprojām jāstrādā pie efektivitātes celšanas. Jo īpaši tādēļ, ka šogad resursu cenu kāpuma dēļ pieaugs ražošanas pašizmaksa.

Par to, ka zemo cenu periods tuvojas noslēgumam, pārliecināts arī ekonomists Mārtiņš Kazāks. Par globālās ekonomikas augšanu liecina vairāki rādītāji. Pirmkārt, tie ir bezdarba rādītāji. Lielākajās ekonomikās – Vācijā, ASV un Liebritānijā – bezdarba rādītāji ir zemākie, kādi bijuši pēdējos piecos gados. Tas nozīmē – aug pieprasījums pēc darbaspēka un tātad – pieaug algas. Tām kāpjot, palielinās patēriņš un pieprasījums pēc precēm un pakalpojumiem. Latvijai, kuras ekonomika ir lielā mērā atkarīga no eksporta, tā ir laba ziņa.

Eirozonas valstīs ne viss ir spīdoši, piemēram, Grieķijā un Spānijā ekonomika joprojām stagnē un bezdarba rādītāji ir salīdzinoši augsti, attiecīgi 20 un 18%. Lai palīdzētu atpalicējiem jaunu darbavietu radīšanā, Eiropas Centrālā banka pagaidām atturas no procentu likmju palielināšanas aizdevumiem. Mārtiņš Kazāks ir pārliecināts, ka vēl šogad un nākamgad EIRIBOR likmes svārstīsies robežās no -1 līdz -1,5%. Tātad – ieguldīt būs izdevīgak, nekā turēt naudu bankā, kuras vērtību ar katru dienu mazina inflācija.

Ekonomikai augot, sagaidāms, ka pieaugs resursu izmaksas. Tiesa, prognozes turpmākajam pusotram gadam liecina, ka ievērojamu lēcienu cenās nebūs. M. Kazāks ir pārliecināts, ka globālais pārtikas cenu indekss saglabāsies stabils, bez būtiskiem lēcieniem vai kritumiem. Degvielas cenas gan turpināšot pieaugt. Naftas cenas no zemākā cenu punkta 27 eiro par barelu pirms pusotra gada šī gada beigās sasniegšot 60 eiro par barelu. Tiesa, ar nosacījumu, ja naftas ražotājvalstu kartelis OPEC ievēros norunu par naftas ieguves apjomu mazināšanu. Oieredze rāda, ka šīm valstīm norunu turēšana nav lielā cieņā. Ja naftas cenas kāps, atbilstoši tai pieaugs arī pārējo izejvielu, tajā skaitā minerālmēslu cenas.

Lai kā arī neizskatītos no katra individuāla saimnieka redzes punkta, ekonomisti secina, ka arī Latvijā ekonomika aug, ar ātrumu vidēji 4% gadā. No šī gada vērojams būtisks kāpums investīciju ieplūdē dažādos tautsaimniecības sektoros, īpaši būvniecībā. M. Kazāks vērš lauksaimnieku uzmanību uz to, ka, kļūstot pieejamai struktūrfondu naudai, būvniecības sektors pievilinās reģionos, tajā skaitā lauksaimniecības nozarē strādājošos. Tātad – lai lauksaimniecība turpinātu izaugsmi un nezaudētu cilvēkus – jākļūst ražīgākiem un jāmaksā vairāk darbaspēkam.

Iveta Tomsone, LLKC Apgāda vadītāja