Precizēti nosacījumi buferjoslu un laukmaļu apsaimniekošanā

“Lauku Lapas” 2023. gada februāra numurā (Nr. 215) rubrikā “ES atbalsts 2023” informējām par aizsargjoslu, buferjoslu, laukmaļu un “zaļo joslu” apsaimniekošanas prasībām, lai izpildītu valstī noteiktās prasības atbalsta maksājumu saņemšanai, pamatojoties uz tā brīža normatīvo aktu projektiem. Patlaban ir apstiprināti Ministru kabineta noteikumi, kas nosaka atbalsta maksājumu par platībām saņemšanas kārtību, un tajos ir veiktas izmaiņas saistībā ar buferjoslu un laukmaļu apsaimniekošanu.

Buferjosla ir ar ražošanu nesaistīta platība, viens no elementiem, kas var nodrošināt LLVS (Laba lauksaimniecības un vides stāvokļa nosacījumi) 8.1. nosacījuma izpildi:

* lauksaimnieks vismaz 4% no saimniecības aramzemes atstāj ar ražošanu nesaistītām platībām vai elementiem;

* gar ūdensobjektiem ir 2 līdz 20 metrus platas ražošanā neizmantotas aizsargjoslas (buferjoslas), kuras ir ar  zālāju vai dabīgi  iesējušos augu segumu.

Aizsargjoslas (buferjoslas) augu segums ir atšķirīgs no blakus esošās lauksaimniecības zemes augu seguma.

Buferjoslas prasības agrovides pasākumā “Zaļās joslas”:

* josla gar ūdensobjektiem, vismaz 8 m plata un 150 metru gara;

* joslas var veidot no vairākām, kur katra nav īsāka par 10 m;

* ierīko ne vēlāk kā līdz kārtējā gada 25. jūnijam, ja saistību uzņemšanās brīdī tā aramzemē vēl nav ierīkota;

* ierīkojot sēj augu maisījumu no dažādām tādu augu sugām kā stiebrzāles un nektāraugi, kā arī tādiem eļļas augiem kā kaņepes un saulespuķes;

* to var aizņemt dabīgā veģetācija (augi, kas iesējušies dabiski), kurā, sākot ar saistību ceturto gadu, nav vējauzu un rudzusmilgu, gan sētas puķes (daudzgadīgu, divgadīgu vai viengadīgu zālaugu un lakstaugu sēklu maisījums);

* zaļo masu nevar smalcināt, tā ir jānovāc līdz 15. septembrim, lai samazinātu ūdenī šķīstošā fosfora zudumu;

* ja zaļo masu saglabā neskartu līdz nākamās sezonas 15. martam, apaugumu nopļauj pilnā garumā līdz ar zemi un atstāj vai sasmalcina;

* nelieto augu aizsardzības un mēslošanas līdzekļus;

* nevar mainīt atrašanās vietu;

* joslas izveidei jāņem vērā lauka atrašanās attālums no ūdensobjekta – ja lauks atrodas tālāk par 10 m, tad buferjoslu nav lietderīgi izveidot, jo jau ir pietiekams dabiskais apaugums.

Laukmale ir ar ražošanu nesaistīts platību veids, ar kuru var nodrošināt LLVS 8.1. nosacījuma izpildi. Prasības:

2 līdz 20 metrus platas ražošanā neizmantotas laukmales, ar zālāju vai dabīgi iesējušos augu segumu. Laukmales augu segums ir atšķirīgs no blakus esošās lauksaimniecības zemes augu seguma.

Laukmales prasības agrovides pasākumā “Zaļās joslas”:

* laukmale vismaz 4 m plata un 250 metru gara, gar aramzemes lauka malu, kas robežojas ar tādu objektu, kas nav lauku blokā (piemēram ceļu, grāvi, mežu), vai starp bioloģisko un konvencionālo lauku;

* joslas var veidot no vairākām, kur katra nav īsāka par 10 m;

* ierīko ne vēlāk kā līdz kārtējā gada 25. jūnijam, ja saistību uzņemšanās brīdī tā aramzemē vēl nav ierīkota;

* ierīkojot sēj augu maisījumu no dažādām tādu augu sugām kā stiebrzāles un nektāraugi, kā arī tādiem eļļas augiem kā kaņepes un saulespuķes;

* to var aizņemt dabīgā veģetācija (augi, kas iesējušies dabiski), kurā, sākot ar saistību ceturto gadu, nav vējauzu un rudzusmilgu, gan sētas puķes (daudzgadīgu, divgadīgu vai viengadīgu zālaugu un lakstaugu sēklu maisījums);

* apaugumu var smalcināt līdz 15. septembrim un atstāt nenovāktu;

* nelieto augu aizsardzības un mēslošanas līdzekļus;

* ikgadēji var mainīt atrašanās vietu.

UZZIŅA

Zaļās joslas ir agrovides pasākums. Tā mērķis ir veidot aramzemēs dažādas zaļās joslas, t. sk. laukmales un buferjoslas gar ūdeņiem, lai novērstu barības vielu noplūdi, augu aizsardzības līdzekļu lietošanu un nodrošinātu savvaļas apputeksnētāju dzīvotņu saglabāšanu.

Lauksaimnieks var uzņemties 5 gadu saistības, aramzemē izveidojot zaļās joslas, kuru kopējā platība ir vismaz 0,1 ha (jeb attiecīgi vismaz 150 metru gara buferjosla vai vismaz 250 metru gara laukmala).

Zaļās joslas segums ir atšķirīgs no augu seguma piegulošajā aramzemes laukā un tas var būt: dabīgā veģetācija (augi, kas iesējušies dabiski) bez vējauzām un rudzusmilgām (sākot no 4.  gada), kā arī sētas puķes (daudzgadīgu, divgadīgu vai viengadīgu puķu un zālaugu sēklu maisījumu), maisījums no dažādām tādu augu sugām kā stiebrzāles, nektāraugi un tādi eļļas augi kā kaņepes un saulespuķes.

Īpaši jutīgā teritorija un lauksaimniecības izkliedētā piesārņojuma būtiski ietekmēto ūdens objektu teritorijas

Informācijas sagatavošanā izmantota Zemkopības ministrijas sniegtā informācija un Ministru kabineta noteikumi Nr. 198 18.04.2023. Tiešo maksājumu piešķiršanas kārtība un Nr. 197. 18.04.2023. Atbalsta piešķiršanas kārtība Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai platībatkarīgo un dzīvniekatkarīgo saistību īstenošanai.

Informāciju sagatavoja Ilze Skudra,
LLKC Augkopības nodaļas augkopības konsultante