Saistīt nākotni ar laukiem – skolēni iepazīst profesiju piedāvājumu

Labi apmaksāts darbs ciešā sasaistē ar dabu, kas var būt skolēna vai jaunieša nākotnes izvēle laukos nepieciešamās profesijās, – tāds bija vadmotīvs marta sākumā notikušajā, jau piektajā skolu E-konferencē "Jauni un jaudīgi: augkopības un tehnikas profesijas Latvijā 2025", ko ik pavasari rīko Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs (LLKC) sadarbībā ar lauksaimniecības nozares profesionālajām izglītības iestādēm.

Arī šogad vienas mācību stundas ietvaros skolēni varēja gūt plašāku ieskatu četru profesionālo lauksaimniecības skolu piedāvātajās izglītības un sadzīves iespējās. Katras skolas audzēkņi atraktīvā video iepazīstināja ar mācību procesu un prakses iespējām, kā arī piedāvājumu brīvā laika pavadīšanai, kopmītņu un ēšanas izmaksām un vēl daudz ko interesantu. Piebildīsim, ka Latvijā kopumā pieejamas 12 profesionālās izglītības mācību iestādes.

Mārtiņš Cimermanis, LLKC valdes priekšsēdētājs: “Esmu audzis laukos un izvēle turpināt izglītoties lauksaimniecībā šķita loģiska. Meklējot, kur mācīties, jauniešiem ieteiktu aprunāties arī ar vecākiem, jo – ja būsi izlēmis braukt mācīties pāri visai Latvijai, viņu atbalsts būs nozīmīgs. Svarīgi saprast – vai vilina tikai tās lielās algas kādā sektorā, vai  tomēr patīk izvēlētais virziens. Ja patīk, tad iemācīties nepieciešamo būs daudz vieglāk. Prieks, ka pērn pēc konferences skolas Bebrenē un Smiltenē veiksmīgāk nokomplektēja visas mācību grupas lopkopības profesijās. Aicinu parādīt šo konferenci skolotājiem, –  viņi, redzot bērna spējas, prasmes, intereses, varētu ieteikt ne tikai vidusskolu, bet arī profesionālās izglītības iestādi lauksaimniecības nozarēs. Pedagogi, virziet jaunieti tur, kur redzat, ka viņam sanāk!”

Šogad skolēni, jaunieši un viņu vecāki varēja iepazīt tādas profesijas kā “Augkopības tehniķis” un “Lauksaimniecības mehanizācijas tehniķis”. Par to apguvi informēja Jēkabpils Tehnoloģiju tehnikuma Barkavas struktūrvienības, Latgales Industriālā tehnikuma izglītības programmas īstenošanas vietas “Višķi”, Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes (LBTU) Malnavas koledžas, kā arī Priekuļos esošie Vidzemes Tehnoloģiju un dizaina tehnikuma audzēkņi un mācībspēki. 

Konferencē Malnavas video:

“Mācos par lauksaimniecības mehanizācijas tehniķi un vislabāk man patīk  koncentrēties uz ideālu darba izpildi nevis stūrēšanu – tam paredzēta automātiskā GPS stūrēšanas sistēma. Kad iebraukts sliedē, man atliek nospiest pogu un traktors tālāk brauc pats, bet es? Es filmēju Tik-tok video! Lauksaimniecības tehniķis pašlaik, salīdzinot to pirms daudziem gadiem, ir kā diena pret nakti,” atzīst Malnavas koledžas 4. kursa audzēknis Eduards Skutelis, uzsverot, ka nav jābaidās no šī profesijas, jo pēc tam var strādāt ne tikai lauksaimniecībā, bet jebkur, kur nepieciešams traktorists, arī tehnikas servisā.

Tikmēr Malnavas koledžas pedagogs Raivis Rumaks, kurš māca visu par tehnisko apkopi un defektu novēršanu, norāda: “Visiem jau patīk braukt un spiest podziņas, bet – pašam jāmāk mainīt arī gultnīšus. To skolā cenšamies parādīt, ka amatu var iepazīt vien caur savu darbu. Tādēļ lieku pašiem visu salikt, lai tehnika strādātu. Nedaudz paradoksāli, bet jaunieši baidās no jaunām tehnoloģijām, jo – tās ir dārgas un viņi negrib tās sabojāt.”

Konferencē Barkavas video: 

Jēkabpils Tehnoloģiju tehnikuma Barkavas struktūrvienībā apgūstama augkopības tehniķa profesija, kuru jau otro gadu mācās Samanta Veršilo: “Teorijas un prakses samērs atkarīgs no konkrētā mācību priekšmeta – ja tā būs lauka aršana, sēšana, diskošana – paies visa diena. Ja tā būs augļu koku potēšana vai teorija – mācīsies pusi dienas, arī laikapastākļi nosaka, cik ilgi viena vai otra stunda var notikt. Pozitīvi, ka iespējams bez maksas iegūt arī traktortiesības (TR1)”.

Lielākais Barkavas “trumpis” noteikti ir pedagogi, jo - tie visi ir arī ražojoši lauksaimnieki. Tostarp augkopības pasniedzējs Aigars Oļukalns: “Pirmajā kursā audzēkņiem vēl neko nopietnu saimniecībās neuzticam, bet 4. kursā viņi jau negrib nākt uz skolu! Kāpēc? Jo –  ir darbs, kur saņem labu piķi!”.

Atbildot uz jautājumu – vai Latvijā novērtē šo profesiju un tajā tiešām ir darba iespējas, A. Oļukalns ieskicē saņemto algu lielumu:  1200-1400 EUR, uzsākot strādāt, kad apgūts nepieciešamais, var arī, pasniedzēja vārdiem runājot: “pārdot dvēseli” un pelnīt 3000-4000 EUR, strādājot tirdzniecībā. Taču vislabāk atalgotais sezonas ietvaros aizvien ir kombainieris, kas pelna vismaz 10 EUR/h. “Nāciet, šajā profesija ir daudz iespēju. Tā nav ikdienas rutīna, tā ir ainava, skaņas un smaržas, kas mainās ik dienu, un tu esi ciklā ar dabu, vienlaikus piedzīvojot arī garīgu attīstību,” mudina A. Oļukalns.

Konferencē Višķu video:

Latgales industriālā tehnikuma izglītības programmas īstenošanas vietā “Višķi”  apgūstama kā augkopja, tā mehāniķa profesija. Ceturtā kursa audzēknis Artūrs Vilcāns jau izlēmis – pēc mācībām darbu turpinās lauksaimniecības servisā: “Man patīk remontēt tehniku, palīdzēt lauksaimniekam, lai viņam pašam tas nav jādara. Es redzu, kur ir problēma, un palīdzu to atrisināt iespējami ātri. Ļoti noder pasniedzēju ieteikums nesarežģīt risinājumus – redzi problēmu? Vēsu prātu atrodi tai risinājum un vienkārši salabo!”

Diplomēta agronome un pasniedzēja Valērija Ančevska, kura šajā skolā māca agronomijas pamatus, apgūt lauksaimniecībā nepieciešamas profesijas mudina tādēļ, ka mūsdienu piesātinātajā pasaulē jauniešiem tās ļauj būt tuvāk dabai un rast mieru. “Visas šīs profesijas ļauj strādāt radoši, radīt ko foršu, jo lauksaimniecība ir pastāvējusi vienmēr un tā ir jāsaglabā. Ir vēl kāds ieguvums – ja vasarā būsi labi pastrādājis, ziemā varēsi lidot uz siltajām zemēm!” ar smaidu saka V. Ančevska.

Konferencē Priekuļu video:

Arī Vidzemes tehnoloģiju dizaina tehnikumā Priekuļos apgūstamas augkopības un lauksaimniecības tehniķa profesijas. Augkopības programmā pašlaik esot 90% puišu un tikai 10% meiteņu, atzīst 2. kursa studente Krista Freimane: “Mēs, meitenes, pierādām, ka esam tikpat spējīgas un zinošas kā puiši, tomēr baigi nekonkurējam. Man ļoti patīk mācības, iespēja iegūt traktortiesības un augu aizsardzības līdzekļu lietotāju (AAL) apliecību. Tiesa gan, daudzi prakses vadītāji uzskata, ka mēs, jaunie, neko nezinām, ka mums neko nevar uzticēt. Bet – mēs zinām vairāk! Z/s “Kliģēni” es pierādīju sevi, bija labas atsauksmes un saimnieki mani labi novērtēja.”

Savukārt pirmkursnieks Emīls Atmats ir apņēmības pilns veidot pats savu saimniecību: “Izvēlējos šeit studēt pēc 9. klases, jo 2014. gadā tēvs, kurš arī šo tehnikumu beidzis, uzsāka saimniekot. Šī tiešām ir perfekta vieta, kur mācīties! Tomēr – es veidošu savu, augkopības saimniecību, jo vecākiem pieredze ir lopkopības saimniecībā.”

No nozarē jau esošām ģimenēm un lielajām saimniecībām uz skolu nāk zinoši, ieinteresēti jaunieši. Mazo un vidējo saimniecību atvases esot nedaudz bailīgākas, bet,  iepazīstot izvēlēto nozari, parasti izvēlas tajā mācīties, novērojis tehnikuma pasniedzējs Matīss Kārkliņš: “Lauki ir jākopj, lai zeme neaizaugtu ar krūmiem, ir jāattīsta saimnieciskā darbība. Šī profesija attīstās ļoti ātri un veiksmīgi, modernās tehnoloģijas ļauj saimniekot efektīvāk – ātrāk, lētāk, tērējot mazāk resursu. Lauksaimniecība attīstās pa minūtēm – vēja ātruma sensori, droni un vēl dažādas tehnoloģijas skaidri parāda, ka ar gadiem krātajām zināšanām un pieredzi vien ir par maz. Tādēļ nepieciešami jaunieši, kuri  apmācīti strādāt ar šim tehnoloģijām un zina, kā tās pielietot saimniecībās.”

Šīs konferences ik gadu pierāda un parāda, ka skolēniem, jauniešiem un viņu vecākiem aizvien trūkst praktiskas informācijas, kādas profesijas ar kādu atalgojumu un iespējām valstī nepieciešamas lauksaimniecībā un reģionos kopumā, kur tās apgūstamas, kāda ir sadzīve un brīvā laika pavadīšanas iespējas skolās.

Esam priecīgi, ka šogad E-konferences tiešraidei bija pieslēgušies 764 interesenti no 45 skolām un 34 apdzīvotām vietām: Elejas, Druvas, Biržiem, Zilupes, Mazsalacas, Liezēres, Rīgas, Kaunatas, Tiskādiem, Vircavas, Madonas, Garozas, Teteles, Laucienas, Galēniem, Dzērves, Priekuļiem, Sakstagala, Barkavas, Jēkabpils, Kandavas, Vārkavas, Viļāniem, Ezeres, Rubeņiem, Bebrenes, Ķekavas, Malnavas,  Sabiles, Zaļeniekiem, Daugavpils, Kuldīgas, Mores, Rēzeknes, kā arī no LBTU, Madonas lauksaimnieku apvienības u. c.

Konferences pilno ierakstu varat aplūkot LLKC YouTube kanālā @LLKCchanel vai meklējiet www.laukutikls.lv sadaļā “Konferences 2020-2025 ieraksti”, vai varat to noskatīties LLKC Feisbuka kontā @LLKCOzolnieki, kur ir jau vairāk kā 1200 skatījumu.

Savukārt, ja vēlaties uzzināt, kādas izglītības un darba iespējas pēc skolas beigšanas vēl apskatītas LLKC rīkotajās E-konferencēs skolēniem, tās pieejamas LLKC YouTube kanālā:

• 2024. gada konference  “Jauni un jaudīgi: profesijas Latvijā dzīvniekmīļiem”
  skatāma ŠEIT (Bebrene, Smiltene, Malnava par profesijām Lopkopības tehniķis, Lopkopības tehniķis ar specializāciju zirgkopībā, Veterinārmedicīnas asistents).
• 2023. gada konference “Prakse. Tavs PITSTOPS veiksmīgai karjerai laukos”
  skatāma ŠEIT (par profesijām: Lauksaimniecības mehanizācijas tehniķis, Augkopības tehniķis, Dārzkopības tehniķis, Lopkopības tehniķis, Lopkopības tehniķis ar specializāciju zirgkopībā, Veterinārmedicīnas asistents, Mežsaimniecības tehniķis, Meža mašīnu operators, Smago spēkratu mehāniķis).
• 2022. gada konference “Turīgs un veiksmīgs nākotnes laukos”
  skatāma ŠEIT (par skolām: Bebrene, Bulduri, Višķi, Barkava, Cīrava, Saulaine, Kandava, Malnava, Ogre, Smiltene, Priekuļi, Zaļenieki).
• 2021. gada konference “Nākotne gudrā lauksaimniecībā”
  skatāma ŠEIT.

Papildu informācija:

Maija SIRVIDE
LLKC Tālākizglītības nodaļas projektu vadītāja
E-pasts: maija.sirvide@llkc.lv
Tālrunis: +371 63050220

Rakstu sagatavoja: Ilze Rūtenberga-Bērziņa, LLKC sabiedrisko attiecību speciāliste

Foto:  Maija Sirvide