Zemnieks nevar aiziet mājsēdē

Valstī izsludinātā ārkārtas situācija saistībā ar Covid-19 straujo izplatību, atkal ieviestais attālinātais darbs un ikvakara mājsēde pašlaik satrauc un nogurdina visu sabiedrību. Kā notiekošais ietekmē lauksaimniekus un arī viņu padomdevējus – konsultantus, vaicājām Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) valdes priekšsēdētājam MĀRTIŅAM CIMERMANIM.

– Kāds pašlaik ir LLKC konsultantu noskaņojums, kā viņi spēj veikt savu darbu – konsultēt zemnieku?

– Manuprāt, mūsu konsultanti ir ļoti labi pielāgojušies pašreizējai situācijai – parādījušās jaunas digitālās prasmes, kuras noteikti būs nepieciešamas vēl vairāk. Konsultantiem šis noteikti ir mācīšanās laiks. Protams, kāds jūtas apmulsis, kādam šķiet, ka ir par vecu, lai mainītos un ko jaunu apgūtu, kāds vienkārši nevēlas šo jauno mācīties. Taču – jo ātrāk konsultants apgūs nepieciešamās prasmes, jo ātrāk arī klients spēs pārorientēties uz digitālo vidi.

Kopumā visam LLKC šis ir pārmaiņu laiks, jo mainās mūsu  klients – tas kļūst aizvien digitālāks, un mums jāspēj tam pielāgoties. Lielisks piemērs ir grāmatvedība, kurā ļoti labi var strādāt attālināti. Visticamāk, tieši Covid kopumā iedeva spēcīgu grūdienu pievērsties jaunu prasmju apguvei, jo ikdienā bieži izvēlamies turēties pie vecām un pārbaudītām lietām. Mums ir jāizmanto iespēja iet uz priekšu savā attīstībā. Turklāt – nāk jauno konsultantu un jauno lauksaimnieku paaudze ar citām vērtībām un nopietnām digitālām prasmēm. Esmu liels optimists, jo esošo situāciju saredzu kā iespēju pārdzimt jaunā kvalitātē.

– Vai 26 LLKC biroji šīm pārmaiņām ir gatavi un tiks galā ar jaunajiem izaicinājumiem, lai arī turpmāk mūsu pakalpojumi būtu pieejami visā Latvijā?

– Šo izšķirs atbilde uz jautājumu – kam tu esi vajadzīgs? Ja varēsi atbildēt, kurš ir tas zemnieks, kam esi nepieciešams un  kurš nāks tevi aizstāvēt, sakot: “Man šis konsultants ir vajadzīgs, paldies, ka esi!” – ar šādu biroju viss būs kārtībā. Mēs esam tāds pats bizness kā visi citi. Tādēļ ir svarīgi spēt pierādīt savu vajadzību kādam. Mēs tomēr neesam ierēdņi ar garantētām algām – mums tās ir jānopelna. Jo ciešākā sasaistē būsim ar zemniekiem, jo man būs mierīgāks prāts par LLKC.

– Kā šai situācijā jūtas mūsu klienti – zemnieki? Vai pašlaik bieži meklē mūsu palīdzību?

– Lauksaimnieki savu darbu turpina, jo mājsēdē ar lauku darbiem, lopu aprūpēšanu aiziet nevar. Tas, ko pašlaik jūtu, īpaši saistībā ar bioloģisko virzienu, LLKC viņi saredz cerību. Ar mūsu palīdzību viņi vēlas saprast, kur pieejamas tās jaunās zināšanas, kas nepieciešamas šim zaļajam virzienam. Te gan jāatzīst, ka nedaudz esam nogulējuši to straujo tirgus pārmaiņu, kas tagad no mums pieprasa tādus vai citādus produktus bioloģiskajā jomā. Diemžēl mums nav bioloģisko konsultantu par augsni, jo tur nepieciešamas pilnīgi cita veida zināšanas.

Daudzi saimnieki ir apmulsuši, jo saprot, ka gaisā virmo kādas jaunas vēsmas un cenšas tām sekot, lai apmierinātu klientu vajadzības. Te vērts paskatīties, kā saimnieko tālredzīgākie zemnieki, piemēram, Viļakas puses z/s “Kotiņi” saimnieks Aldis Ločmelis. Ir saimnieki, kuri saprot, ka klients ir tuvu un ar laiku prasīs no viņiem daudz tiešāku informāciju par produktu – ar ko saimnieks miglo, mēslo savus laukus, kamēr nonāk līdz produktam. Šāda intimitāte uzliek ļoti lielu atbildību zemniekiem, kuri pazīst savu klientu.

Protams, ir arī saimnieku kategorija ar veco domāšanu un saimniekošanas paņēmieniem, kuru filozofija galvenokārt skan: “Man vienalga, kas dzer manā saimniecībā saražoto pienu vai ēd manos laukos izaugušos graudus! Man vajag produkcijas masu un vairāk naudas.” Manuprāt, te tad arī būs tā izšķiršanās – vai mēs Eiropas Savienībā visi būsim tādi zaļi, draudzīgi un spēsim pāriet uz jauno sistēmu, vai mums tos spārnus aplauzīs ar norādi: ir jābaro pasaule, un ir vienalga, kā tas notiek.

Tādēļ par vides jautājumiem esmu piesardzīgs, jo mūs ļoti ietekmēs emisiju piesaistes un CO₂ kvotas. Piemēram, Holandē jau tagad ir nevis piena, bet gan slāpekļa kvotas, kuras zemiekam iedotas, un drīkst turēt tikai šai slāpekļa kvotai atbilstošu dzīvnieku skaitu, ne vairāk.

– Kā Covid apstākļos pašlaik strādā LLKC, kādas ir iespējas saņemt pakalpojumus un apgūt nepieciešamās zināšanas?

– Neraugoties uz ārkārtas situāciju un dažādajiem ar to saistītajiem ierobežojumiem, LLKC spēj nodrošināt to pašu pakalpojumu un zināšanu iegūšanas klāstu, kāds tas bijis līdz šim. Lai arī līdz ārkārtas situācijas beigām klātienes konsultācijas un mācības nenotiek, esam nodrošinājuši attālinātu komunikāciju ar klientiem e-vidē. Iepriekš saskaņojot, varam veikt saimniecību apsekojumus, attālināti palīdzēt ar barības devu vai mēslošanas plānu sastādīšanu. Savukārt nepieciešamās zināšanas nemainīgi iegūstamas mūsu tālmācības platformā: https://talmaciba.llkc.lv/.

Pašreizējā situācijā lieliski parādās LLKC komandas prasme pielāgoties apstākļiem – kā, pašiem apgūstot nepieciešamās jaunās zināšanas, spēt tās nodot arī zemniekam.

LLKC galvenā vērtība ir nemainīga – būt tuvāk saviem klientiem zemniekiem un lauku uzņēmējiem. Tā ir vērtība, ko sargāsim vienmēr. Šajā sarežģītajā laikā aicinu būt saprotošiem un sargāt citam citu. Rudens veļu laiks zemniekiem vienmēr bijis ļoti svarīgs, un ir vērts ieklausīties dabā, pirms tā dodas ziemas miegā, un pārdomāt, kā aizvadīts šis gads, lai smeltos spēkus nākamajam.

Lai arī šis laiks ir trauksmains, neaizmirsīsim Lāčplēša dienu un Latvijas Republikas Proklamēšanas dienas svētkus 18. novembrī. Pieminēsim Latvijas brīvības cīnītājus, kuriem pateicoties varam dzīvot savā valstī. Nosvinēsim savas valsts svētkus pie savu novadu garšās klātiem galdiem.

Paldies, ka esat kopā ar mums!

Ilze Rūtenberga-Bērziņa,
LLKC sabiedrisko attiecību vadītāja

Foto: LLKC arhīvs (LLKC valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Cimermanis)