Pļaušanas serviss 2023

Informācija sagatavota uz 08.06.2023.

Šonedēļ pļavās bija pēdējā pļaušanas reize, jo daudzviet jau viss nopļauts. Uz kopīgā fona, salīdzinot ar pagājušo nedēļu, var teikt, ka zālāju masa praktiski ir tāda pati, joprojām aug kokšķiedras rādītāji. Tas liecina, ka strauji samazinās visi kvalitatīvie rādītāji, tai skaitā sagremojamība. Vienīgi vēl āboliņš savu kvalitāti nav zaudējis, bet, tā kā parasti to nesēj tīrsējā, stiebrzāle jau sen pārgatavojusies, kas ietekmēs kopējo rupjās lopbarības kvalitāti.

Tā kā joprojām siltums palielinās, bet lietus mūs nelutina, tad nu jau gan jāpļauj, kas vēl ir palicis.

Īsi pieminēšu, ka jāseko līdzi karstumam un apstākļiem novietnē, jo šobrīd jau strauji tuvojamies karstuma stresa ietekmei uz govīm, kas mazinās ražību un barības apēdamību. Sekojiet līdzi barības devām un jautājiet saviem konsultantiem padomus. Par temperatūru un mitruma datu apkopojumu un ietekmi tiks veidota cita publikācija. Sekojiet informācijai llkc.lv mājaslapā.

Informācija sagatavota uz 01.06.2023.

Ko darīt pēc pļaujas, lai sagatavotos otrajam pļāvumam?

Ko mēs kā konsultanti dzirdam katru gadu, zālājam nav masas nevar pļaut, jāgaida.

Atkal un atkal konsultējoties un jautājot agronomiem ir viens un tas pats ieteikums. Lai būtu ko pļaut, zālāji ir jākopj, jāmēslo. Pirmo mēslošanu gan esam jau nokavējuši, kad agrā pavasarī jāliek MPKS 15:15:15:11 liek 200kg uz hektāru, lai pabarotu zālāju un veicinātu lapiņu augšanu un attīstību. Tāpat pavasarī var likt karbamīdu stiebrzālēm Tauriņziežus ar slāpekli neiesaka barot, vai ja ir intensīva zālāju apsaimniekošana var, bet jārēķinās, kad katrus 3 gadus būs jāpārsēj tauriņzieši.

Ko var darīt šobrīd, kad pirmais pļāvums jau veikts?

Ieteicams augsnē iestrādāt vai nu vircu vai digestātu (vairāk P satur) 10 t uz hektāru (1 tonnā ir ap 3kg N, jeb 10 tonnās ir 30kg N) ar diskošanu, lemesīšiem vai citādi tieši augsnē, lai pēc iespējas samazinātu N zudumus. Tas būtu veicams vēsākā laikā tuvu lietum. Pēc sinoptiķu solījumiem, šonedēļ būtu īstais brīdis zālāju mēslošanai, jo sola vēsāku un lietainu laiku.

Šo informāciju sagatavoju sadarbībā ar augkopības speciālistu ieteikumu.

Protams, ir vēl saimniecības, kas cer sagaidīt kādu masu, bet tas īsti vairs neattiecas uz stiebrzālēm, tur viss jau par vēlu. Ja nu ko var vēl pagaidīt, tad ar āboliņa pļauju.

5. jūnijā ņemsim pēdējos zāles paraugus un novērtēsim esošo situāciju. Cerams, ka lielākā daļa jau būs sagatavojusi rupjo lopbarību saviem ganāmpulkiem.

Informācija sagatavota uz 31.05.2023.

Saņemot laboratorisko analīžu rezultātus, var secināt, ka iepriekš minētās prognozes ir apstiprinājušās un lucerna, stiebrzāle un bioloģiskie zālāji jau bija jāpļauj, un jāgatavo skābbarība, lai tā vēl būtu kvalitatīva. Šobrīd redzams, ka strauji pieaug kokšķiedra, masa būtiski nepalielinās, enerģija samazinās. Āboliņš vēl briest un varētu būt gatavs sagatavošanai šonedēļ beigās, nākamnedēļ sākumā. Saprotams, ka lietus trūkums šopavasar ir būtiski ietekmējis zālāju augšanu. Tā kā šīs nedēļas nogali sola lietu, iespējams, tas dos spēku āboliņam. Pielikumā saņemto analīžu rezultāti.

Informācija sagatavota uz  30.05.2023.

Aplūkojot reģionu ražību un zālāju attīstības fāzēm var secināt, ka jau pagājušo nedēļu kā bija iepriekš minēts bija laiks skābbarības gatavošanai. Litus joprojām nav, masa nepieaug, toties zālāji nobriest, kokšķiedra strauji aug, zāle kļūst cieta. Pēc konsultantu ziņojumiem pļauja jau daudzviet uzsākta gan Zemgalē, gan Kurzemē arī Latgalē. Vidzemes saimniecībā, kur ņemti paraugi, zālāji panīkuši kalna augšpusē, zemākajās vietās vēl gaida masu, kura nebūs, ja neuzlīs. Ja tuvākajās dienās neuzsāks pļauju, tad arī labas kvalitātes skābbarību vairs nebūs cerības iegūt. Kurzemes saimniecība šodien uzsāks pļauju. Zemgales saimniecība bioloģiskā jau sagatavojusi rupjo lopbarību, bet konvencionālā vēl nav sākusi vākt un gatavot, kaut pēc visiem datiem to vajadzēja jau paveikt pagājušo nedēļu.

Kamēr mēs visi kopā neiemācīsimies sagatavot labu rupjo lopbarību saviem ganāmpulkiem, tikmēr papildbarību, spēkbarību tirgotāji var priecāties, jo lai nodrošinātu visas nepieciešamās barības vielas slaucamajai govij, būs nepieciešams lielāks daudzums piedevas, kuras attiecīgi sadārdzina barības devu un piena pašizmaksu. Un joprojām nemākam saražot vislētāk piena litru no kvalitatīvas rupjās lopbarības. Diemžēl. Vēl daudz darba konsultantiem.

Informācija sagatavota uz 25.05.2023.

Pēc visu reģionu Pļaušanas servisa paraugu laboratorisko datu apkopošanas var secināt, ka šobrīd ir īstais laiks pļaujai 3 reģionos Latgale, Zemgale, Vidzeme. Kurzeme kā jau pie jūras reģions ar nedaudz citiem laikapstākļiem, var vēl pagaidīt. Vienīgi jāpiemin, ka visur zālājiem lietus noderētu, jo šogad nokrišņi nav mūsu augsni īpaši lutinājuši. Bet gaidīt lielu masu un zaudēt kvalitāti nebūtu ieteicams. Labāk sagatavot nedaudz mazāk, bet kvalitatīvu rupjo lopbarību, nekā gaidīt masu un zaudēt kvalitatīvos rādītājus gan enerģiju gan proteīnu, kas jau strauji mainās, un ceļas kokšķiedra.

Katra reģiona kvalitatīvos rādītājus var aplūkot pielikumā Excel tabulā. Lai sākas pļauja. Jo ko pļausim, to rudenī baudīsim Skābbarības konkursā.

Informācija sagatavota uz 22.05.2023.

Pļaušanas serviss rit pilnā sparā jau otro nedēļu. Zāle aug, Zemgalē un Latgalē jau sasniedz pumpurošanās un vārpošanas attīstības stadijas. Stiebrzāles dažviet būtu pļaujamas, bet masas īsti nav, kas liecina par to, ka zālājiem trūkst gan mitruma, gan arī mēslojuma. Arī diennakts vidējo temperatūru summa tieši Zemgalē un Latgalē jau pārsniedz 250°. Arī šis būtu viens no rādītājiem, kas liecina par to, ka vajag uzsākt pļaušanu. Ceru, ka uzlīs lietus, lai zālāji var saņemties, un tad jau nedēļas beigās sākt gatavot skābbarību.
Vidzemē un Kurzemē pašreiz zālāji vēl nav sasnieguši gatavības stadiju klimatisko apstākļu dēļ un arī vidējo diennakts temperatūru summa vēl nav sasniegusi 250°. Domājams, šajos reģionos pļauju varēs uzsākt nākamajā nedēļā.

No šī var secināt, ka zālāju pļaušanas sākumu ietekmē vairāki faktori:

• Diennakts vidējo temperatūru summa,
• Mitrums,
• Mēslošana.

Ja nav izpildījušies kādi no rādītājiem, tad arī nevar gaidīt masu un kvalitāti. Ir faktori, kurus varam ietekmēt paši, un tā ir zālāju mēslošana. Pārējais gan lielā mērā atkarīgs no laikapstākļiem.

Informācija sagatavota uz 18.05.2023

Analīžu rezultāti rāda, ka zāle visu veidu ir attīstības stadijā ar augstiem proteīna, enerģijas un labiem NDF rādītājiem. Nedaudz pēc kvalitātes zemāk ir Kurzemes zālāji, bet zinot laikapstākļus un klimata joslu, var secināt, ka ir trūkums ar nokrišņiem. Kā arī lielu ietekmi dod kā veikta zālāju kopšana, piebarošana. Sīkāk datus var aplūkot pievienotajā excell tabulā.

Informācija sagatavota uz 17.05.2023

Šogad Pļaušanas servisa darbu uzsākām 15. maijā, četros Latvijas reģionos nedaudz pamainot izvēlēto saimniecību izvietojumu. Un esam iekļāvuši jaunu rādītāju – aktīvo temperatūru summa, ko pērn aizguvām no Somijas kolēģiem.

Šogad, tāpat kā pagājušogad, pavasaris mūs nav lutinājis ne ar siltumu. ne ar lietu. Stiebrzāle un āboliņš ir diezgan cietuši no nevienmērīgajiem ziemas apstākļiem un sausuma dēļ nav vēl atguvušies. Toties lucerna visos reģionos ir skaista un ar labu masu. Laboratorisko rādījumu informācija sekos. Zāle visur ir vēl cerošanas, cerošanas-stiebrošanas stadijā.

Aktīvās temperatūras summa patlaban ir atšķirīga dažādos reģionos, jo arī klimats ir atšķirīgs.  Piemēram, Kurzemē uz 15.05 tā pērn bija 60,2 °C, bet šogad 108,45 °C; Zemgalē pērn 115,16 °C, šogad 209,15 °C, Vidzemē pērn 100,20 °C, šogad 160,13 °C, Latgalē pērn 103,15 °C, šogad 203,10 °C. Par ko liecina šie temperatūras rādījumi? Aktīvās temperatūras summa veidojas, aprēķinot vidējās diennakts temperatūru no gada sākuma, un tad tiek summētas to dienu temperatūras, kuras ir virs 10 °C. Aizgūstot pieredzi no Somijas konsultantiem, uzzinājām – kad šī summa sasniedz 250 °C, tad ir pareizais zāles skābbarības sagatavošanas laiks. Mums šī pieredze ir jauna, un ar 2023. gadu rēķināšu un salīdzināšu šos iegūtos rādītājus ar zāles kvalitatīvajiem rādītājiem un meklēšu kopsakarības mūsu Latvijas reģionos.

Laila Plīta,
LLKC Lopkopiības nodaļas konsultante

Pēc vairāku iepriekšējo gadu rupjās lopbarības analīzēm nākas secināt, ka pļaujas laiks vairumā saimniecību joprojām tiek nokavēts. Bet, protams, ir vērojamas arī pozitīvās tendences, kad ieteikumus ņem vērā, gūstot arvien labākus rādītājus. Tādēļ arī šogad LLKC augkopības speciālisti, ar “Pļaušanas servisa” starpniecību palīdzēs saprast, kad pļaujama visvērtīgākā zāle.

Savu darbu “Pļaušanas serviss” uzsāks 15.maijā, lai veiktu pēc iespējas precīzākas prognozes zālājiem, to ražībai un izvērtētu kvalitatīvos rādītājus.

Lai iegūtu kvalitatīvu lopbarību, svarīgs ir saimniekošanas veids un darbu plānošana. Līdz ar novēlotu pļaujas laiku analīzēs parādās zems proteīna un augsts kokšķiedras satur, kas rada strauju kritumu sagremojamo barības vielu saturā. Dažādos reģionos „Pļaušanas serviss” ir veidots ar mērķi informēt par attiecīgā botāniskā sastāva zelmeņu gatavību pļaujai.

Zāles sausnas (%), kopproteīna (% sausnā); kokšķiedras (% sausnā) rādītāji liecina par optimālā pļaujas laika uzsākšanu. Zāles paraugus zāles lopbarības kvalitātes noteikšanai ņem visos 4 Latvijas reģionos.

Šogad analizējamie zālāji:

• stiebrzāļu maisījumi;
• lucerna;
• vidēji agrīnais sarkanais āboliņš.
• bioloģiskais zālājs

Parauga noņemšanas un ražības noteikšanas metodika.

Laukā izvēlas vismaz trīs viena kvadrātmetra lielus lauciņus, kuri uzrāda konkrēto botānisko sastāvu šajā vietā. Zāli pļauj ar izkapti, sirpi vai šķērēm  5–6 cm augstumā, sausā laikā, pēc rasas nožūšanas un ne vēlāk kā pirms saules rieta. Pirmparaugus noņem no lauka trīs vietās un visus nober uz līdzenas virsmas, to saturu vienmērīgi, rūpīgi sajaucot un, iegūstot kopējo paraugu. Nosver un aprēķina vidējo ražību no hektāra. Izmēra zāles garumu. Nosaka attīstības fāzi – stiebrošana, cerošana, vārpošana, ziedēšana. No kopējā parauga noņem vidējo paraugu, kura masa ir no 0,7-1,0 kg. Paraugu nogādā laboratorijā.

Vidējo ražību (t/ha) aprēķina, reizinot 1 m² zāles svaru ar 10.