Agromežsaimniecība – viens no zemes izmantošanas veidiem

Agromežsaimniecība ir viens no zemes izmantošanas veidiem, kas pie mums nav īpaši populārs, bet citās Eiropas valstīs to plaši pielieto un pazīst kā Agro Forestry.

Kas ir agromežsaimniecība? 

Agromežsaimniecība Latvijas likumdošanā nav definēta. Pēc būtības tas ir kopējs apzīmējums zemes lietojuma sistēmām, kurās daudzgadīgi kokaugi (koki, krūmi u. c.) tiek audzēti kopā ar zālaugiem (labību, lopbarību), telpiski sakārtoti secīgā maiņā.

ES regulās minēts: “Agromežsaimniecības sistēmu ierīkošana pieder pie pasākumiem, kas ir īpaši svarīgi, lai atjaunotu, saglabātu un uzlabotu no lauksaimniecības un mežsaimniecības atkarīgās ekosistēmas un lai veicinātu resursu efektīvu izmantošanu un atbalstītu pret klimata pārmaiņām noturīgu ekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni lauksaimniecības, pārtikas un mežsaimniecības nozarē”.

Vēsturiski tradicionālās agromežsaimniecības prakse bija meža ganības, īslaicīga lauksaimniecība izcirtumos, meža mazlauku un dārzu saimniecība, meža–lauku nomaiņa uzlabotās papuvēs, lopbarības audzēšana augļudārzos u. c.

Veikti pētījumi un izmēģinājuma stādījumi

Mūsdienās Eiropas valstīs un arī Latvijā LVMI “Silava” ir veikti pētījumi un izmēģinājuma stādījumi. Agromežsaimniecība labāk piemērota zemēs ar apgrūtinātu lauksaimniecību, piemēram, paaugstināts mirtuma režīms u. c.

Visuzskatāmākie un interesantākie objekti ir Skrīveros, kur projekta “Daudzfunkcionālu lapu koku un enerģētisko augu plantāciju ierīkošanas un apsaimniekošanas modeļi” ietvaros sarežģīti apsaimniekojamā lauksaimniecības zemē ierīkoti parauglaukumi izmēģinājumu – demonstrācijas objekti.

Stādījumi ierīkoti no 1997.−2003. gadam. Tagad uzskatāmi redzami rezultāti. Parauglaukumos stādītas dažādas lapu koku sugas – kļava, liepa, saldais ķirsis, hibrīdapse, hibrīdalksnis u. c., kā arī kokaugu (dažādas kārklu sugas, apses, papeles u. c.) stādījumi ar energokultūru (lupīna, galega, niedru auzene, miežabrālis) pasēju, izmēģināti dažādi mēslošanas līdzekļi.

Viens no daudzfunkcionālās kokaugu plantācijas piemēriem ir ātraudzīgo apšu stādījumi joslās ar zālaugiem. Pirmajos kokaugu stādījuma vai agromežsaimnieciskās sistēmas izmantošanas gados var sekmīgi kombinēt kokaugu un daudzgadīgo zālaugu audzēšanu vienā platībā, ievācot pilnvērtīgu zālaugu sēklu ražu, optimizējot un paātrināti atgūstot ierīkošanas izmaksas. Šādos stādījumos ienākumi prognozējami 1.–5. gadā un 15. gadā.

Ienākumus var gūt uzreiz

No saimnieciskā viedokļa agromežsaimniecības sistēmu ierīkošana retos kokaugu stādījumos, kas pēc iestādīto koku skaita līdzinās plantāciju mežiem noteiktai minimālai koku skaita robežai uz ha, ļauj īpašniekiem gūt ienākumus no platības jau tūlīt pēc kokaugu stādījuma ierīkošanas, negaidot, kamēr koki pieaugs pietiekami, lai to nozāģēšana būtu ekonomiski pamatota.

Jāņem vērā, ka saskaņā ar Lauksaimniecības un lauku attīstības likumu kokaugu stādījumu maksimālais audzēšanas cikla ilgums ir līdz 15 gadiem, pēc kura kultūru atjauno vai turpina zemi izmantot citu lauksaimniecības kultūru audzēšanai.

Ja vēlas kokaugu stādījumu audzēt ilgāk un koku skaits ir atbilstošs, to var noformēt kā plantāciju mežu.

Interesenti par multifunkcionālo koksnes plantāciju ierīkošanu var sazināties ar LVMI “Silava” projekta vadītāju Dr. Dagniju Lazdiņu.

Raksta sagatavošanā izmantoti LVMI “Silava” projektu materiāli un prezentācijas.

Sarmīte Grundšteine

MKPC direktora vietniece informācijas un apmācību jomā