Ciršu veidi, un kad tos lieto

Mežs ir ekosistēma, kas var pastāvēt un attīstīties bez cilvēka iejaukšanās. Taču, pieaugot cilvēces vajadzībai pēc koksnes, mežus sāka speciāli audzēt, līdzīgi kā lauksaimniecības kultūras, bet ar ievērojami garāku aprites ciklu.

Viens no veidiem, kā meža audzēšanas laikā uzlabot audzes kvalitāti un reizē iegūt koksni, ir veicot kopšanas cirtes. Kad raža ir izaugusi veic galveno cirti – kailcirti, pakāpenisko vai izlases cirti. Atsevišķos gadījumos var gadīties, ka mežā jāveic arī sanitārā, rekonstruktīvā un ainavu cirte.

Kopšanas cirtes

Kopšanas ciršu mērķis meža audzēšanas cikla laikā ir veidot mežaudzes koku sastāvu un uzlabot paliekošo mežaudzes koku augšanas apstākļus.

Pirmo veic jaunaudžu kopšanas cirti jeb sastāva kopšanu. To uzsāk brīdī, kad ātraudzīgie koki sāk nomākt mērķa sugas kociņus. Veicot sastāva kopšanas cirtes, panāk vēlamo mežaudzes koku sugu sastāvu un nodrošina optimālu augšanas telpu jaunaudzē atstātajiem kokiem. Jaunaudžu kopšanu parasti veic mežaudzēs, kuru augstums ir līdz 10 metriem. Taču svarīgi to nenokavēt, lai kociņi neizstīdzētu un pēc kopšanas nenoliektos. Speciālisti iesaka jaunaudzes kopt vairākas reizes ar mazāku intensitāti.

Cērtot kokus krājas kopšanas cirtēs, ir iespējams gūt pirmos ienākumus. Pirmajā krājas kopšanas cirtē iegūst pārsvarā tievo dimensiju koksni – malku un papīrmalku. Nākamajās kopšanas cirtēs, jau lielākā vecumā, iespējams iegūt arī vērtīgāku sortimentu – sīkbaļķus, baļķus un finierklučus. Pēdējo krājas kopšanas  cirti vajadzētu veikt ne vēlāk kā 50 līdz 60  gadus vecās audzēs, jo koku pieaugumi kopšanas rezultātā vairs nekļūs lielāki un vairs nepalīdzēs uzlabot paliekošo koku produktivitāti. Veicot kopšanas cirtes, jāņem vērā optimālais mežaudzes šķērslaukums (atstāto kociņu skaits), kas noteikts normatīvos.

Galvenā cirte

Galvenā cirte ir ciršanas veids mežaudzes nociršanai, kad ir sasniegts galvenās cirtes vecums vai caurmērs, kas noteikts Meža likumā. Šo cirti sauc arī par atjaunošanas cirti, jo pēc tās pabeigšanas jāveic meža atjaunošana.

Galvenajai cirtei var būt vairāki cirtes izpildes veidi. Viens no tiem – kailcirte, kad mežaudze tiek novākta vienā paņēmienā. Likumdošanā noteikts, ka pēc kailcirtes mežs ir jāatjauno stādot, sējot vai tas atjaunojas dabiski. Maksimālā kailcirtes platība ir ierobežota. Tā nedrīkst pārsniegt divus vai piecus hektārus, tas ir atkarīgs no meža tipa.

Ja galveno cirti veic vairākos paņēmienos, to sauc par pakāpenisko cirti. Mežaudze tiek novākta vairākos piegājienos, parasti – divos vai trijos. Pakāpeniskās cirtes mērķis ir panākt meža dabisko atjaunošanos zem paliekošo koku vainagu klāja. Šo cirti var veikt vienlaidus  visā platībā, vai veidojot atvērumus. Audzi nocērt pilnībā pēc tam, kad dabiski atjaunojušos koku skaits ir atbilstošs.

Izlases cirte ir galvenās cirtes veids, kurš neparedz mežaudzes pilnīgu nociršanu. Šo cirti pielieto dažāda vecuma mežaudzēs,  periodiski izcērtot daļu audzes, kas nepārsniedz audzes pieaugumu. Pakāpeniskās un izlases cirtes galvenokārt tiek pielietotas gadījumos, kad kailcirte ir aizliegta, piemēram, īpaši  aizsargājamās teritorijās un aizsargjoslās.

Citas cirtes

Ja mežaudze vēl nav sasniegusi galvenās cirtes parametrus, bet ir cietusi no vēja, sniega un uguns postījumiem, vai koku bojāeju izraisījuši  kaitēkļi un slimības, tad augšanas spēju zaudējušos un nokaltušos kokus izcērt sanitārajā cirtē. Atkarībā no bojājumu pakāpes kokus cērt sanitārajā izlases cirtē vai audzi novāc pilnībā, veicot sanitāro kailcirti.

Neproduktīvas mežaudzes nociršana vienlaidus vai izlases veidā tiek saukta par rekonstruktīvo cirti. Atzinumu par to, ka audze atbilstoši normatīvo aktu prasībām ir uzskatāma par neproduktīvu, izsniedz Valsts meža dienests.

Ja meža īpašnieks vēlās uzlabot ainavu, atsedzot ainaviskas vērtības, kultūrvēsturiskus vai  dabas objektus, kokus var cirst ainavu cirtē, ja tā paredzēta meža apsaimniekošanas plānā īpaši aizsargājamās dabas teritorijās vai saskaņota ar ainavu arhitektu.

Raksta sagatavošanā izmantota Rokas grāmata meža īpašniekiem, pieejama: www.silava.lv

Vairāk par ciršu veidiem var uzzināt Meža konsultāciju pakalpojumu centra sagatavotajos e-semināros par jaunaudžu kopšanu, kopšanas un galvenajām cirtēm, kas pieejami: www.mkpc.llkc.lv sadaļā e-semināri.

Līdz 1. februārim jāiesniedz pārskati par saimniecisko darbību mežā

Meža īpašnieka vai tiesiskā valdītāja pienākums ir katru gadu līdz 1. februārim informēt Valsts meža dienestu (VMD) par iepriekšējā kalendāra gadā veikto mežsaimniecisko darbību. Pārskats jāiesniedz, ja meža īpašumā vai tiesiskajā valdījumā esošajā mežā ir veikta koku ciršana, jaunaudžu kopšana, meža atjaunošana vai meža ieaudzēšana.

Pārskatam par saimnieciskās darbības veikšanu var izmantot VMD izstrādātas veidlapas, tās atrodamas: www.vmd.gov.lv  sadaļā Meža īpašniekiem.

Pārskatu var iesniegt jebkurā VMD mežniecībā visā Latvijas teritorijā, nosūtīt ar pasta starpniecību vai iesniegt elektroniska dokumenta formā.

Sarmīte Grundšteine,
Meža konsultāciju pakalpojumu centrs

Foto: no MKPC arhīva