Jaunaudzes jāuzmana no meža dzīvniekiem arī ziemā

Ar veģetācijas sezonas beigām dzīve mežā neapstājas. Meža dzīvnieki turpina baroties, lai pārdzīvotu šo grūto gadalaiku. Tieši jaunu kociņu skujas ziemas sezonā sniedz dzīvniekiem nepieciešamās barības vielas un vitamīnus, bet meža īpašniekam kļūst aktuāls jaunaudžu aizsardzības jautājums.

Īsts mežsaimnieks ziemā savu jaunaudzi novārtā neatstās, it īpaši zinot, ka vienas ziemas laikā tā pilnībā var tikt nopostīta. Viena no nopietnākajām problēmām ir liels stirnu, briežu un aļņu blīvums teritorijā. Visbiežāk tiek postītas priežu, apšu, cieto lapu koku un egļu jaunaudzes, bet vietās ar lielu pārnadžu skaitu – arī bērza jaunaudzes.

Kociņu apstrāde

Vienkāršākais un efektīvākais aizsardzības veids ir kociņu apstrāde ar kādu no repelentiem. Galotnes, stumbri un sānu zari tiek apstrādāti ar sekojošiem augu aizsardzības līdzekļiem:

• “Plantskydd” sastāvā ir dzīvnieku asinis, kālab pārnadži sajūt plēsoņas klātbūtni un jaunaudzei netuvojas;
• “Cervacol ekstra” sastāvā ir kvarca smilts, kas sajauktas ar līmi, un dzīvniekam rada nepatīkamu garšu – smilts klātbūtni mutē, tādējādi dzīvnieks neturpina postīt jaunaudzi;
• “WAM ekstra” sastāvā arī ir kvarca smiltis, kas izslēdz iespēju, ka zvērs pierod pie produkta; 
• “Trico” sastāvā ir aitu tauki, kas darbojas kā atbaidīšanas līdzeklis, balstoties uz izmantotajām smaržvielām un garšas piedevām.

Taču svarīgi atcerēties, ka repelentus lieto tikai sausā laikā, kad gaisa temperatūra ir virs 0 °C, jo:

• līdzekļiem ir nepieciešams nožūt, pirms sācies lietus;
• nepieciešama pozitīva gaisa temperatūra, lai viela, ar ko apstrādā kociņus, aukstumā nesastingstu, un būtu iespējams aizsardzības līdzekli uzklāt.
• Lietainie laika apstākļi rudenī un sals ziemā ievieš savas korekcijas, liekot meklēt alternatīvus veidus jaunaudžu aizsardzībai.

Var noderēt aitas vilna

Jaunu kociņu aizsardzībai var izmantot nemazgātu aitas vilnu, uztinot uz galotnēm. To var darīt arī ziemā neatkarīgi no laika apstākļiem, jo vislielākie postījumi parasti tiek nodarīti no janvāra līdz marta beigām. Vilna atbaida dzīvniekus no jaunajiem kociņiem gan ar smaku, gan ar garšu. Specifiskā smaka, kas piemīt nemazgātai aitas vilnai (kūts un sviedru), atbaida dzīvniekus no jaunaudzēm.

Salīdzinājumā ar citām metodēm aitas vilnas šķipsnu uztīšana koku galotnēs un sānu zaros ir darbietilpīgs process, taču tas veicams jebkuros laikapstākļos. Šo metodi var izmantot, lai aizsargātu jaunu kociņu galotnes līdz 1,5 m augstumam. Svarīgākais ir pasargāt tieši centrālā dzinuma galveno pumpuru, to nenotinot pārāk stingri, lai netraucētu augšanu, vai pārāk vaļīgi, lai neaizpūš vējš.

Aizsardzībai izmantotā aitas vilna netiek apstrādāta, tāpēc dzīvnieku veselību tā neapdraud, ja vilna tomēr tiek norīta.

Medības un pielūžņojums

Medības ir efektīvs veids, kā regulēt pārnadžu blīvumu. Bet ne tikai dzīvnieku skaita samazināšana var palīdzēt. Tikpat svarīgi ir sadarboties ar vietējiem medniekiem, lai nepieļautu dzīvnieku piebarošanu un laizāmā sāls izvietošanu jaunaudžu tuvumā. Ierobežojumi piebarošanas vietu ierīkošanai ir noteikti MK noteikumos Nr. 1483 “Savvaļā dzīvojošo medījamo dzīvnieku piebarošanas noteikumi”, aizliedzot bez rakstiskas saskaņošanas ar zemes īpašnieku barotavas un sāls laizītavas ierīkot vietās, kas atrodas tuvāk par 100 m no priežu un egļu jaunaudzēm, kas nav sasniegušas 5 m augstumu, un apšu jaunaudzēm, kas nav sasniegušas 10 m augstumu.

Arī ar pareiziem mežsaimniecības paņēmieniem var daudz panākt jaunaudžu aizsardzībā. Ievērojamus bojājumus apšu jaunaudzēm var nodarīt brieži un aļņi, savainojot stumbrus, tādēļ veicami pasākumi iespējamā kaitējuma novēršanai, piemēram “pielūžņojuma” veidošana audzes kopšanas laikā, aizcērtot apsi krūšu augstumā un nolaužot, tā padarot jaunaudzi grūti caurejamu.  

Jekaterina Blaua, MKPC Sēlijas nodaļas mežsaimniecības konsultante