Zaļais kurss un jaunums – taksonomija

Lai veicinātu Zaļā kursa mērķu finansēšanu, Eiropas Komisija uzsākusi Taksonomijas regulas deleģēto aktu jeb likumu saskaņošanu ar dalībvalstīm. Ko tas nozīmē?

Vienkārši un īsumā – ES lēmējinstitūcijas, apstiprinot ES Zaļo kursu, kura mērķis ir panākt visas ES klimata neitralitāti līdz 2050. gadam, saprata, ka šis būs ļoti dārgs pasākums un ar sabiedriskajiem līdzekļiem (proti – ES nodokļu maksātāju naudu) tam būs par maz. Lai kardināli mainītu ekonomiku, nepieciešama banku līdzdalība. Savukārt, lai investoriem, tajā skaitā bankām, būtu skaidri kritēriji, kādi pasākumi uzskatāmi par “zaļiem” un būtu finansējami, 2020. gada vidū tika apstiprināta Taksonomijas regula jeb vienota klasifikācijas sistēma (taksonomija). Šī gada laikā EK, saskaņojot ar dalībvalstīm, ir jāpieņem tehniskie kritēriji, kur ir sīki iztirzāts, ko nozīmē saimnieciskajai darbībai būtiski veicināt vides mērķu sasniegšanu. Regulas spēkā stāšanās laiks – 2022. gada 1. janvāris.

Ko regulēs taksonomija?

Noteiktas deviņas saimnieciskās darbības, uz kuru Taksonomijas regula attieksies. Tās ir: lauksaimniecība un mežsaimniecība; vides aizsardzības un mežu atjaunošanas pasākumi; rūpnieciskā ražošana; enerģētikas sektors; ūdensapgāde, kanalizācija, atkritumu apsaimniekošana un sanācija; transports; būvniecība un darbība nekustamo īpašumu jomā; informācija un saziņa; profesionālā, zinātniskā un tehniskā darbība. Papildu kategorijas, uz kurām attieksies regula: finanšu un apdrošināšanas darbības; izglītība; cilvēku veselības un sociālā darba aktivitātes; māksla, izklaide un atpūta.

Nesen notikušajā Latvijas Finanšu nozares asociācijas diskusijā komercbanku vadītāji minēja, ka ES virzība uz zaļo projektu finansēšanu tiek akceptēta. Banku pārstāvji atzīst, ka jau patlaban finansē elektroauto iegādi, tajā skaitā – koplietošanai domātos, tāpat arī pozitīvi vērtē zaļās enerģijas projektus – saules paneļu, vēja turbīnu uzstādīšanu. Protams, dienaskārtībā ir arī finansējums māju energoefektivitātes uzlabošanai.

Ieva Tetere, AS “SEB” valdes priekšsēdētāja Latvijā, Finanšu nozares asociācijas Padomes priekšsēdētāja: “Zaļais kurss ir viens no aktuālajiem dienaskārtības jautājumiem. Vispirms jau bankas var ietekmēt iedzīvotāju izvēli, piedāvājot viņiem “zaļos produktus” – līzingu elektroauto, aizņēmumus māju energoefektivitātes uzlabošanai un līdzīgiem mērķiem. Tiesa, te nepieciešama diskusija ar publisko sektoru par nodokļu atlaižu piemērošanu un citām fiskālām metodēm. Arī uzņēmējiem vajadzēs pārkārtoties. Jāsaprot, ka ieguldījumiem Zaļajā kursā vajadzēs 160–270 miljardus eiro. ES uzraudzīs, lai nauda aiziet zaļajiem mērķiem, un finanšu sektors būs par to atbildīgs. Mēs esam sākuši šo procesu – kredītportfeļa pāriešanu no “brūnā” uz “zaļo”.”

Lauksaimniecība un zaļie kredīti

Kā Zaļā kursa noteiktā finanšu taksonomija ietekmēs lauksaimnieku spēju saņemt kredītus? Jau līdz šim nozares kreditēšanā, par spīti tam, ka bankas publiski lauksaimniekus dēvējušas par uzticamiem sadarbības partneriem, gājis kā pa celmiem.

Taksonomijas regulas deleģētā akta projektā tiek plānotas trīs darbības, kas būtu attiecināmas uz lauksaimniecību: ilggadīgo kultūraugu audzēšana; viengadīgo kultūraugu audzēšana un lopkopība. Katrai no nozarēm ir sagatavots saraksts ar atbilstošām praksēm, kas sniedz ieguldījumu zaļo mērķu sasniegšanā. Te gan uzreiz jāpiebilst, ka Taksonomijas regula tieši var attiekties tikai uz tiem lauksaimniecības uzņēmumiem, kuros strādājošo skaits ir lielāks par 500 (lielie uzņēmumi ES izpratnē), kā arī uz tiem, kuri emitē vērtspapīrus kapitāla tirgos (akciju tirgos, obligāciju tirgos). Latvijā šādu lauksaimniecības uzņēmumu faktiski nav. Te varētu likt punktu un tālāk par šo lietu nerunāt, tomēr vērts ņemt vērā dažus faktus, kas var nonākt banku redzeslokā, lemjot par nozares kreditēšanu.

Lauksaimniecība ir otrs lielākais siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju avots Latvijā, kas 2018. gadā radīja 22,3% no kopējām Latvijas SEG emisijām, un tiek prognozēts, ka emisijas pieaugs. Kopējās SEG emisijas lauksaimniecībā 2030. gadā būs par 11,5% lielākas salīdzinājumā ar 2017. gadu. Visstraujākais emisiju pieaugums prognozēts CH₄ (metāna) emisijās kūtsmēslu apsaimniekošanā, kur prognozētais pieaugums 2030. gadā būs par 36,9% salīdzinājumā ar 2017. gadu, bet prognozējamās ar N₂O (slāpekļa oksīda) emisijas pieaugums no augšņu apstrādes būs par 7,9% lielāks.

Atbilstoši EK prognozēm lauksaimniecības sektors līdz 2050. gadam kļūs par lielāko SEG emisiju avotu ES līmenī.

Būtiski, ka nozares finansētāji ir tieši bankas (četru lielāko banku tirgus daļa ir ap 72%), bet attīstības finanšu institūcijas “Altum” tirgus daļa ap 9%. Citu finansējuma sniedzēju (nebanku līzinga sabiedrības, kooperatīvās sabiedrības, piegādātāji, nebanku aizdevēji u. c.) tirgus daļas ir ļoti mazas. Dati liecina, ka banku sektors ir aktīvi kreditējis lauksaimniecības sektoru. No 2015. līdz 2018. gadam banku izsniegto kredītu atlikums nozarei pieauga par 39,9%, jaunizsniegto kredītu apjoms – par 90,6%. Vienlaikus pēc EK un Eiropas Investīciju bankas pētījuma Fi-compass datiem, lauksaimniecībā ir izteikta finansējuma nepietiekamība 17,4–31,8 milj. eiro apmērā, un dzīvotspējīgiem lauksaimniecības projektiem ir grūtības iegūt finansējumu.

Tādēļ zināšanai – Taksonomijas regula lauksaimniekiem plāno ieviest virkni tehniskās pārbaudes kritēriju. Tiesa, daļu no tiem daudzi lauksaimnieki pildīs, lai pretendētu uz ES Kopējās lauksaimniecības politikas atbalsta pasākumiem, tomēr ir arī papildu nosacījumi. Piemēram, prasība izveidot saimniecības ilgtspējas plānu, kurā aprakstīta pielietotā lauksaimniecības prakse, kam jābūt atbilstošai Taksonomijas regulā noteiktiem vides un klimata mērķiem. Tiek piedāvāts ieviest arī saimniecību reģistru, kur būtu ietverta informācija par katras saimniecības piemērotajām pārvaldības praksēm un informācija par saimniecības SEG emisijām un piesaistēm.

Jāuzsver, ka šie pagaidām ir tikai priekšlikumi, un pastāv iespēja, ka dalībvalstis tiem nepiekritīs.

Iveta Tomsone,
LLKC Apgāda vadītāja